Parlamentārās izmeklēšanas komisija nāk klajā ar ierosinājumiem banku uzraudzības pilnveidošanai

(29.08.2012.)

Noslēdzot parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, deputāti trešdien, 29.augustā, balsojot pieņēma gala ziņojumu, nākot klajā ar secinājumiem un priekšlikumiem banku uzraudzības un maksātnespējas procedūru pilnveidošanai.

„Lai arī esam veiksmīgi noslēguši darbu pie Krājbankas darba uzraudzības un maksātnespējas procesa analīzes, ceļš līdz gala ziņojumam nebija viegls. Diemžēl to bieži kavēja kvoruma trūkums; es būtu gaidījis aktīvāku darbu no deputātiem, kuri paši rosināja šādas izmeklēšanas komisijas izveidi. Vairākkārt ir bijusi diskusija arī par parlamentārās izmeklēšanas komisijas kompetenci un to, vai nebūtu jāpārskata komisijas pilnvaras, taču to vērtēt nav šīs konkrētās komisijas kompetencē, mums primāri bija jāskata konkrēti ar Krājbanku saistīti jautājumi,” norāda parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Analizējot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbu Latvijas Krājbankas (LK) uzraudzībā, izmeklēšanas komisija secinājusi, ka FKTK veiktie pasākumi LK kapitāla pietiekamības nodrošināšanai ilgtermiņā nav bijuši efektīvi un reāla pamatkapitāla nepiesaistīšana uzskatāma par banku uzrauga kļūdu. Savā attieksmē pret LK kapitāla nepietiekamību FKTK ilgāku laika periodu ir bijusi pārāk iecietīga. Savukārt atteikšanās izvērtēt Vladimira Antonova personību, paļaujoties uz Lietuvas banku uzrauga veikto izvērtējumu, un iespējamo seku neizvērtēšana, dodot šai personai būtiskas līdzdalības iespējas Krājbankā, vērtējama kā bezdarbība, kas nesusi nopietnas negatīvas sekas LK turpmākajā darbībā, teikts ziņojumā.

Būtisku kaitējumu LK un valsts finanšu sistēmai kopumā ir nesusi arī FKTK neveiksmīgā un labas partnerības principiem neatbilstošā sadarbība ar Lietuvas Banku un Lietuvas banku uzraugu. Vienlaikus izmeklēšanas komisija secina, ka Latvijas banku uzraugam acīmredzami nebija iespēju šo sadarbību būtiski ietekmēt un uzlabot bez Lietuvas kolēģu izpratnes.

Izmeklēšanā secināts, ka gandrīz visas aptaujātās pašvaldības un valsts iestādes, kuras bija noguldījušas līdzekļus depozītos, to darījušas, neievērojot Publisko iepirkumu likuma normas. Komisija ir lūgusi KNAB vērtēt, vai šādā rīcībā nav saskatāmi amatpersonu pārkāpumi un vienlaikus rosina izstrādāt metodiskos norādījumus, kā pašvaldības, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var savus finanšu līdzekļus noguldīt kredītiestāžu depozītos. Deputāti arī rosina valdību rast iespēju kompensēt LK maksātnespējas rezultātā zaudētos līdzekļus piecām pašvaldībām, kuru teritorijā nebija citas bankas filiāles.

Deputāti secinājuši, ka patlaban kredītiestādes valdes locekļu atbildība par darījumiem viņu pārvaldītajā kredītiestādē nav pietiekama. Tā būtu jāpapildina, piemēram, nosakot, ka darījumi virs noteiktas summas ir rakstiski jāapstiprina visiem valdes locekļiem. Komisija rosina vērtēt iespēju noteikt kriminālatbildību par procedūras neievērošanu, veicot darījumus virs noteiktas summas ar kredītiestādes aktīviem.

Patlaban kredītiestādes informāciju par korespondējošo kontu ieķīlāšanu banku uzraugam sniedz vienreiz gadā savos pārskatos. Tas nav pietiekami, lai nodrošinātu operatīvu kontroli, secinājusi komisija, aicinot noteikt tādu mehānismu, kas nodrošina adekvātas kontroles iespējas.

Komisija arī rosina valdību meklēt risinājumus, lai saīsinātu kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas lietu izskatīšanu tiesās, kā arī izstrādāt jaunu atlīdzības regulējumu kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoram un kredītiestādes likvidatoram, tostarp ieviešot faktiski atgūto parādu definīciju.

Nepiekrītot gala ziņojumā ietvertajam, komisijas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) pievienoja tam savu atsevišķo viedokli. Frakcijas vārdā atsevišķu viedokli dokumentam pievienoja arī deputāts Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK).

Izmeklēšanas komisijas sagatavotais gala ziņojums pēc parakstīšanas tiks iesniegts Saeimas Prezidijam un komisija par to ziņos Saeimas sēdē.

Satversme un Saeimas kārtības rullis nosaka, ka Saeimai noteiktiem gadījumiem jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu.

Saeima lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu izveidi pieņēma 2011.gada 1.decembrī.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 22.janvārī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde
15:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces attālināta dalība Latvijas diplomātisko misiju vadītāju ikgadējā sanāksmē