Juridiskā komisija: jaunā likumu ierosināšanas kārtība būs spēkā no 2015.gada

(14.06.2012.)

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūnijā, noslēdza darbu pie jaunas kārtības, kādā vēlētāji var ierosināt likumus vai Satversmes grozījumus. Komisijas atbalstītā likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” redakcija paredz, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.

„Pie šī likumprojekta deputāti intensīvi strādājuši vairāk nekā pusgadu, veltot šim jautājumam daudzas komisijas sēdes. Ņemot vērā iesaistīto pušu un ekspertu viedokļus, esam būtiski pilnveidojuši likumprojekta sākotnējo redakciju un nonākuši pie kompromisa, kas pieņemams vairumam Saeimā pārstāvēto politisko spēku,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.  

Juridiskās komisijas atbalstītā likuma redakcija paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. To varēs iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad projekts reģistrēts CVK. Katram vēlētāja parakstam 12 mēnešu laikā jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, novada vai pilsētas bāriņtiesā vai citā pašvaldības institūcijā, kura ir tiesīga apliecināt personas paraksta īstumu.

Komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz, ka, nodrošinot parakstītāju identifikāciju un fizisko personu datu aizsardzību, parakstus par likumu ierosināšanu vai Satversmes grozījumiem varēs vākt arī elektroniski. Tas būs iespējams, izmantojot portālu www.latvija.lv vai citu tiešsaistes sistēmu, kuru iniciatīvas grupa izmanto parakstu vākšanas mērķim. Ministru kabinetam būs pienākums noteikt drošības un tehniskās prasības tiešsaistes sistēmas izmantošanai, kā arī institūciju, kura izvērtēs sistēmas atbilstību noteiktajām prasībām. Šī kārtība stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.    

Likuma grozījumi noteic, ka parakstu vākšanai izveidotā iniciatīvas grupa var būt politiska partija vai to apvienība, vai arī ne mazāk kā desmit vēlētāju izveidota biedrība.

Saskaņā ar piedāvāto kārtību likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē CVK. 45 dienu laikā tai jāpieņem lēmums - reģistrēt vai nereģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, vai arī noteikt termiņu iesniegtā projekta trūkumu novēršanai. CVK varēs atteikt reģistrēt iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. CVK lēmumu par likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrācijas atteikumu iniciatīvas grupa varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā, kuram lēmums būs jāpieņem mēneša laikā.

Tāpat likums papildināts ar kārtību par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu, kas līdz šim regulējumā netika paredzēts. 

Likumā paredzēta jauna nodaļa - aģitācija pirms tautas nobalsošanas un aģitācija par likumu un Saeimas atsaukšanas ierosināšanu. Aģitāciju var veikt ikviena fiziskā, juridiskā persona un iniciatīvas grupa, ievērojot likumā noteiktās prasības.   

Patlaban likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 tūkstoši vēlētāju parakstu, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk CVK, un to finansē valsts. Ja likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.

 

Saeimas Preses dienests

 

Par grozījumiem likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” trešajā galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai. 

Ceturtdien, 22.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 22. oktobra pirmā attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 22. oktobra otrā attālinātā ārkārtas sēde
 Saeimas 2020. gada 24. septembra ārkārtas sēdes turpinājums (attālināti e-Saeima platformā)
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātā ārkārtas sēde