Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien, 4.jūnijā, par steidzamiem atzītie un konceptuāli atbalstītie grozījumi Aizsargjoslu likumā.

“Droša un funkcionējoša mūsu ārējā robeža ir būtiska gan Latvijas, gan visas Eiropas kontekstā. Jaunais regulējums palīdzēs novērst bojājumus, samazināt izmaksas ilgtermiņā un stiprināt spēju efektīvi aizsargāt valsts robežu,” iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Patlaban regulējums nosaka īpašu režīmu 12 metru joslai no valsts robežlīnijas. Papildus tai nepieciešama aizsargjosla, lai varētu efektīvi apsaimniekot un atbilstoši uzturēt robežu un ar to saistīto infrastruktūru, tostarp žogus un tehnoloģiskās sistēmas.

Robežas infrastruktūras bojājumus bieži rada tās tuvumā augoši koki – piemēram, 2024.gadā fiksēti vairāk nekā 160 krītošu koku un zaru radīti bojājumi. To novēršana prasa ievērojamus finanšu līdzekļus un laiku, savukārt bojāta infrastruktūra var radīt drošības riskus, tostarp atvieglot nelikumīgu robežas šķērsošanu, minēts likumprojekta anotācijā.

Aizsargjoslā tiks ierobežota būvniecība un citas darbības bez saskaņošanas. Tajā būs savlaicīgi jānovāc koki, kas apdraud robežas infrastruktūru, un noteiktos gadījumos darījumos ar īpašumiem būs nepieciešama Aizsardzības ministrijas piekrišana.

Atbildīgajā komisijā uzsvērts, ka izmaiņas skars tikai konkrētas teritorijas gar ārējo robežu un ir nepieciešamas sabiedrības drošības interesēs. Ierobežojumi ir samērīgi, un to mērķis ir savlaicīgi novērst riskus, nevis radīt liekus šķēršļus iedzīvotājiem.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimai jāatbalsta galīgajā lasījumā.

Saeimas Preses dienests