Zanda Kalniņa-Lukaševica Maltas prezidentam: deportēto bērnu atgriešanai Ukrainā ir jābūt starptautiskai prioritātei

(22.03.2023.)
VideoGalerija

“Latvija un Malta ir līdzīgi domājošas valstis, mūs vieno labas divpusējās attiecības un kopīga nostāja par likumos balstītu starptautisko kārtību, tādēļ svarīga sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros, kas vēl jo būtiskāka šajā laikā, kad Krievija izvērsusi pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai,” pauda Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, trešdien, 22.martā, parlamentā uzņemot Maltas prezidentu Džordžu Vellu (George Vella).

Saeimas priekšsēdētāja biedre atzinīgi vērtēja Starptautiskās Krimināltiesas izdotos aresta orderus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un bērnu tiesībsardzei Marijai Ļvovai-Belovai par ukraiņu bērnu deportāciju. “Mums jāsadarbojas, lai no Ukrainas deportētie bērni pēc iespējas ātrāk atgrieztos dzimtenē pie saviem radiniekiem. Deportēto bērnu atgriešanai Ukrainā ir jābūt starptautiskai prioritātei,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.

Saeimas priekšsēdētāja biedre pauda atzinību par Maltas paveikto tās prezidentūras laikā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē un uzsvēra, cik būtiski padomes darba kārtībā ir saglabāt jautājumus par Krievijas agresiju Ukrainā. “Mums vienoti jāturpina atbalstīt Ukrainu,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica un atzīmēja, ka nākamais solis būtu panākt starptautisku atbalstu tam, lai Krieviju sauktu pie atbildības par Ukrainā veiktajiem agresijas noziegumiem. Latvijas ieskatos ad hoc starptautiska tribunāla izveide ANO ietvaros būtu labākais veids, kā saukt pie atbildības nozieguma pastrādātājus, pauda Z.Kalniņa-Lukaševica. Krievija no Ukrainas ir prettiesiski izvedusi un ievietojusi institūcijās, vai nodevusi adopcijai vairāk nekā 15 000 bērnu.

Paralēli maksimālam Ukrainas atbalstam visos iespējamos veidos, ir jāturpina arī Eiropas Savienības sankciju politika pret Krieviju un Baltkrieviju.

“Krievija pašlaik ir nopietnākais un tiešākais drauds Eiropas drošībai, kas neatgriezeniski mainījis stratēģiskās drošības vidi un radījis nopietnas ģeopolitiskās sekas ilgtermiņā,” atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja biedre. Kā akcentēja Z.Kalniņa-Lukaševica, sniedzot atbalstu Ukrainai, Eiropa ir kļuvusi par nopietnu spēlētāju drošības jomā, un, lai stiprinātu drošību, mums ir jāturpina investēt savā aizsardzībā. Tāpat Z.Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka, ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko atrašanās vietu, NATO kolektīvā aizsardzība ir mūsu atturēšanas un aizsardzības pamats attiecībās ar Krieviju.

Saeimas priekšsēdētāja biedre uzsvēra Latvijas atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un gatavību dalīties reformu pieredzē, lai tā pēc iespējas ātrāk varētu izpildīt nepieciešamos kritērijus. Z.Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka vēlamies redzēt pievienošanās sarunu sākšanu jau šogad.

Sarunā ar Maltas prezidentu parlamentā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Grasbergs, Saeimas sekretārs Armands Krauze un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Uģis Rotbergs.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720306899836
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt