Ieguldījumiem veselības nozarē jābūt labi izvērtētiem un stingri uzraudzītiem, lai tie sasniegtu izvirzītos mērķus, trešdien, 12.janvārī, sprieda deputāti Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē, kurā vērtēja Veselības ministrijai piešķirto papildu līdzekļu izlietojumu.
Papildu 630 miljoni, kas piešķirti Veselības ministrijai pusotra gada laikā saistībā ar Covid-19 krīzi, Latvijā ir bezprecedenta gadījums, uzsvēra Publisko izdevumu komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš, akcentējot nepieciešamību sekot tam, kā šie līdzekļi tiek iztērēti.
Deputāti sēdē interesējās par iemesliem, kāpēc pašlaik viena līmeņa intensīvās terapijas gultu iepirkumu cenas dažādās slimnīcās var atšķirties pat deviņas reizes. Publisko izdevumu komisijas priekšsēdētājs Veselības ministriju aicināja apsvērt, vai šo procesu nebūtu iespējams veikt centralizēti, tādējādi ietaupot valsts resursus.
Kopsēdē kā Covid-19 pandēmijas laikā īpaši aktuāls akcentēts arī jautājums par bērnu psiholoģisko veselību. “Latvijai jau iepriekš šajā ziņā bijuši satraucoši rādītāji, un vēlamies saprast, kā Veselības ministrija reaģējusi uz sekām, ko bērniem un jauniešiem radījušas attālinātās mācības,” sacīja R.Znotiņš, aicinot ministriju sniegt informāciju par šajā laikā veiktajām izmaiņām.
Deputāti diskutēja arī par amatu apvienošanas problemātiku veselības nozarē, īpašu uzmanību veltot jautājumam par pagājušā gada nogalē plašu rezonansi izsaukušo situāciju, kad Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš iecelts arī akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” padomē. Veselības ministrijas un Stradiņa slimnīcas pārstāvji skaidroja, ka šo amatu apvienošana ir iepriekš izvērtēta.
“Tas ir slikts piemērs veselības nozares darbiniekiem, kuri strādā virsstundas par mazu atalgojumu un izdeg. Šo situāciju nedrīkst skatīt tikai pēc tā, vai likumiski tas ir pieļaujams, – mums jāņem vērā arī ētiskā puse,” sacīja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, uzsverot, ka jautājums nav tikai par konkrēto gadījumu, bet pārvaldības principu morālo krīzi kopumā.
“Veselības nozare šobrīd ir vislielākajā krīzē, un cilvēkiem, kuri tajā nodarbināti vadošos amatos, būtu jāvelta nedalīta uzmanība veselības sektora izaicinājumu risināšanai. Stradiņu slimnīcas padomei un Veselības ministrijai būtu jāvērtē, kādu piemēru sabiedrībai rāda šāda amatu apvienošana otrajā lielākajā valsts slimnīcā un vienā no lielākajām valsts akciju sabiedrībām,” norādīja R.Znotiņš.
Saeimas Preses dienests