Saeimas komisiju deputāti kopsēdē spriež par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos

(15.12.2021.)

Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 15.decembrī, kopsēdē pārrunāja aktuālos ārpolitikas jautājumus. Deputāti sēdē sprieda par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

“Lai gan pasaule turpināja sadzīvot ar vīrusa pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, Latvijas ārpolitika, arī tās parlamentārā dimensija, 2021.gadā bija nepieredzēti intensīva,” sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. “Nestabilā pasaules kārtība un ģeopolitiskie izaicinājumi no lēmumu pieņēmējiem pieprasa spēju noorientēties jaunajā pasaules kārtībā un stāties pretī šodienas izaicinājumiem. Tāpēc vēl jo vairāk būtiska ir visu institūciju sadarbība,” teica R.Kols, norādot, ka ārlietu ministra ziņojums un vēlāk janvārī sekojošās ārpolitikas debates Saeimā ir viens no labākajiem piemēriem sadarbībai starp Ārlietu ministriju un Saeimu, kas balstīta kvalitatīvā diskusijā.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda pauda gandarījumu par pozitīvu vērtējumu Eiropas Komisijas ziņojumā par tiesiskuma situāciju Latvijā. Vienlaikus V.A.Tērauda uzsvēra nepieciešamību aktīvāk piedalīties diskusijās Eiropas līmenī, lai nodrošinātu augstu tiesiskuma līmeni visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

“Ārējās drošības jautājumi būs aktuāli arī turpmāk. Tāpat arī klimata jautājumiem ir būtiska loma Eiropas politikā. Mums jākļūst aktīvākiem klimata politikas īstenošanā - jāspēj ne tikai prioretizēt lielos klimata mērķus ārpolitikas nostādnēs, bet arī tos īstenot Latvijā nozaru rīcībpolitikās,” sacīja V.A.Tērauda, atzinīgus vārdus veltot arī Ārlietu ministrijas īstenotajai diasporas politikai.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs deputātiem akcentēja, ka šī gada galvenais jautājums Latvijas ārpolitikā ir ārējā drošība, ņemot vērā Aleksandra Lukašenko režīma īstenotos hibrīduzbrukumus Latvijas, Lietuvas un Polijas pierobežā. E.Rinkēvičs kā būtiskus izcēla arī jautājumus ekonomikas un Austrumu partnerības jomā.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē.

 

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 20.aprīlī