Saeima nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķir Leo Hiršsonam

(09.12.2021.)

Saeima ceturtdien, 9.decembrī, pieņēma lēmumu par Leo Hiršsona atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku. 

Parlaments šī gada jūnijā pieņēma grozījumus likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, kas paredz, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu var piešķirt arī ar Saeimas lēmumu. L.Hiršsons ir pirmais nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, kuram statusu piešķīrusi Saeima. 

Kā iesniegumā Saeimai atzīmē pieteikuma iesniedzēji, L.Hiršsona dzīves gaitas liecina par viņa aktīvu pretošanos padomju okupācijas režīmam un viņa darbības bija vērstas uz to, lai atjaunotu 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas neatkarību. 

Iesniegumā teikts, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Leo Hiršsons 1977.gada pavasarī Liepājā izveidoja pretošanās grupu. Grupas dalībnieki bija īstenojuši vairākas darbības pret Liepājā dislocētā okupācijas karaspēka militārpersonām, kā arī plānojuši pretošanās aktivitātes pret padomju okupācijas režīmu.  

1980.gadu sākumā L.Hiršsons strādāja par skolotāju 47.vidusskolā un savā mājā pulcēja jauniešus, iesaistot tos sarunās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņš bija aktīvi iesaistījies Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibināšanā, kļūstot par vienu no pirmajiem tās biedriem, pausts iesniegumā. 

Pēc 1991.gada janvāra barikāžu notikumiem L.Hiršsons aktīvi iesaistījās Zemessardzes dibināšanā, būdams viens no tiem, kurš izveidoja Zemessardzes 15.bataljonu. 

Novērtējot L.Hiršsona ieguldījumu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, viņš kā nacionālās pretošanās kustības dalībnieks par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā 2018.gada 19.oktobrī iecelts par Viestura ordeņa kavalieri un apbalvots ar Viestura ordeni. 

Saskaņā ar likumu Saeima par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem var atzīt Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus, kuri laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam veikuši darbības, kas vērstas uz 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu. 

Iesniegumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu var iesniegt pati persona, kā arī – ar personas rakstveida piekrišanu – nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošā biedrība, pašvaldība vai Saeimas deputāts. Iesniegumus izvērtē Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, kas sagatavo izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 24.aprīlī
09:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:15  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola tiksānās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Anatolii Kutsevol
14:30  Saeimas deputāta Jāņa Patmalnieka tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde