Eiropā veidojas atšķirīgas izpratnes par tiesiskumu. Eiropas Savienības (ES) izaicinājums ir atrast ceļu uz vienotu izpratni, piektdien, 12. martā, sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda augsta līmeņa ekspertu starptautiskajā konferencē “Baltijas ES sarunas 2021: vai Eiropai kļūst labāk?”, piedaloties diskusijā par Eiropu pēc noturības testa demokrātijai.
“Polarizācija un šķelšanās sabiedrībā ir mazinājusi demokrātisko diskursu. Demokrātijai nepieciešama līdzdalība – tā sakņojas mūsu spējā diskusijās iesaistīt visus un atrast kopsaucēju, ko atbalsta vairākums. Mūsu politiskās diskusijas arvien vairāk pārceļas uz virtuālo vidi, bet tur dominē princips – jo ekstrēmāki uzskati, jo lielāka uzmanība ir pievērsta. Iedarbojoties algoritmiem, ikkatrs nonāk aizvien šaurākos informācijas burbuļos. Virtuālajā informācijas apmaiņā nevaram atšķirt – kurš ir īsts cilvēks, kurš anonīms tēls. Tas viss rada vidi, kurā var manipulēt ar sabiedrības viedokli, un tas rada draudus demokrātijai,” uzsvēra V.A.Tērauda.
Digitālo pakalpojumu likums ir solis pretim risinājumam, bet ar to nepietiks. Eiropa šajā jomā var būt tā, kas kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm rada jaunus parametrus virtuālajai videi. Tas būtu jauns ietvars demokrātijai un vārda brīvībai, kur tās robežas nosprauž demokrātiski leģitīmā ceļā, nevis atstāj tās pakalpojumu sniedzēju rokās, kur manipulācijas kļūst grūti īstenojamas, norādīja V.A.Tērauda.
Komisijas priekšsēdētāja akcentēja, ka ES veidojas atšķirīgas izpratnes par tiesiskumu, uzsverot: “Tas būs smagākais Eiropas Savienības izaicinājums, jo vienprātība 27 dalībvalstu vidū balstās pārliecībā, ka pat lielā viedokļu dažādībā varēsim atrast risinājumus, kas ir balstīti kopīgās pamatvērtībās. Ja mūs vairs nevienos pamatvērtības, kopīgu lēmumu pieņemšana kļūs neiespējama. Lai gan Latvija nav starp tām valstīm, kurām pārmet atkāpes no tiesiskuma, arī šeit ir dzirdami tādi politiski viedokļi, kuri liek domāt, ka arī pie mums tās varētu kļūt iespējamas. Eiropas Savienībā ir radīti jauni mehānismi, kas radīs negatīvas sekas dalībvalstīm par nopietnām atkāpēm no tiesiskuma principiem. Tomēr vēl nav pārliecības, vai un kā Eiropas Savienība spēs jaunos mehānismus iedarbināt.”
V.A.Tērauda uzsvēra, ka pandēmija vēlreiz ir apliecinājusi, cik ES ir nozīmīga iedzīvotājiem – pārvietošanās brīvība, brīva preču kustība un kopīga rīcība krīžu pārvarēšanā. Kopīgais vakcīnu iepirkums ir devis lielu labumu Latvijai par spīti sarežģījumiem gan ES, gan nacionālā līmenī saistībā ar vakcīnu piegādi. Tāpat augsti novērtēti tie resursi, kas ir pieejami ekonomikas atveseļošanai pēckrīzes periodā.
Lai diskutētu par izaicinājumiem Eiropā pandēmijas laikā un pēc Brexit, kā arī ES nākotni un lomu globālajā mērogā, šodien tiešsaistē notika augsta līmeņa ekspertu starptautiska konference “Baltijas ES sarunas 2021: vai Eiropai kļūst labāk?”. To organizēja Saeima sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
Konferencē piedalījās EK priekšsēdētājas izpildvietnieks, ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis, Vakcīnu alianses priekšsēdētājs, bijušais EK prezidents un Portugāles premjerministrs Žozē Manuels Durau Barrozu (José Manuel Durão Barroso), bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius), EK Atveseļošanas un noturības darba grupas ģenerāldirektore un vadītāja Selīna Gauere (Céline Gauer), Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet), Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Pranckevičs (Arnoldas Pranckevičius) un citi.
Saeimas Preses dienests