Plāno ieviest uz visiem civiltiesiskajiem strīdiem attiecināmu pagaidu aizsardzības regulējumu

(10.03.2021.)

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 10.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem iecerēts ieviest vispārīgu un uz visiem civiltiesiskajiem strīdiem attiecināmu pagaidu aizsardzības regulējumu, radot priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā. 

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, plānots, ka likuma grozījumi veicinās tiesiskumu, tiesību aizsardzības efektivitāti un civilprocesuālo institūtu vienveidīgāku izpratni un piemērošanu. 

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu ar būtiskiem ierobežojumiem, proti, prasības nodrošināšana ir pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās, savukārt pagaidu aizsardzība – tikai atsevišķu kategoriju lietās. 

No brīža, kad lieta nonāk tiesā, līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim var paiet samērā ilgs laiks, tādējādi prasītājam, kurš vēlas panākt kāda pienākuma izpildi no atbildētāja, nereti ir jāgaida līdz tiesvedības noslēgumam visās trīs tiesu instancēs. Laika gaitā kādas problēmas risinājums var zaudēt aktualitāti vai var būt par vēlu labot nodarīto netaisnību, teikts likumprojekta anotācijā. 

Grozījumi ļaus regulēt strīdus tiesiskās attiecības līdz lietas galīgai izlemšanai. Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai nav visaptveroša pagaidu aizsardzības regulējuma civiltiesiskos strīdos, uzsver likumprojekta autori. 

Ar jauno regulējumu plānots ieviest konkrētus pagaidu aizsardzības līdzekļus: atbildētājam piederošas kustamas mantas apķīlāšanu; aizlieguma vai citas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā; pienākumu atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības; aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības; izpildu darbības atlikšanu; strīdīgās attiecības pagaidu noregulējumu. 

Likumprojekts paredz, ka tiesa prasības apmierināšanas gadījumā spriedumā vienlaikus izlems jautājumu par pagaidu aizsardzības atcelšanu vai turpināšanu līdz sprieduma izpildei. 

Lai veicinātu tiesas nolēmumu izpildi, paredzēts, ka par tiesas noteiktajā termiņā neizpildītu nolēmumu (spriedumu un tiesas lēmumu, tostarp lēmumu par pagaidu aizsardzību), varēs piemērot naudas sodu līdz 3000 eiro. Plānots, ka šādu sankciju tiesa varēs piemērot, vienlaikus nosakot jaunu termiņu nolēmuma izpildei. 

Vienlaikus ar grozījumiem iecerēts papildināt likumā noteiktos līdzekļus pagaidu aizsardzībai pret vardarbību, nosakot, ka atbildētājam būs pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, kura apjomu, apmaksas, izpildes, kā arī pārtraukšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. 

Tiesa vai tiesnesis atbildētājam noteiks pienākumu arī daļēji segt sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai izmaksas 10 procentu apmērā, ja atbildētājs uzsāks kursu apgūšanu sešu mēnešu laikā, un pilnā apmērā, ja atbildētājs uzsāks kursu apgūšanu pēc sešiem mēnešiem, paredz likumprojekts. 

Plānots, ka gadījumā, ja no lietas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību materiāliem izrietēs, ka tiek skartas nepilngadīga bērna vai personas ar ierobežotu rīcībspēju intereses, lēmumu saistībā ar pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa papildus nosūtīs bāriņtiesai un sociālajam dienestam pēc bērna vai personas dzīvesvietas. Pārējos gadījumos tiesa lēmumu sociālajam dienestam pēc prasītāja dzīvesvietas nosūtīs tad, ja prasītājs to lūgs, paredz likuma grozījumi. 

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 18.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 18.aprīļa kārtējā sēde
12:30  Fotogrāfiju izstādes “Latgalietis XXI gadsimtā” atklāšana
17:00  2024.gada 18.aprīļa atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem