Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 12.maijā, uzklausīja tiesībsarga ikgadējo ziņojumu par situāciju 2019.gadā. Kā akcentēja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, ziņojums signalizē par būtiskām problēmām labklājības jomā.

“Īpaši satraucoša ir tiesībsarga ziņojumā iekļautā norāde par skaidri redzamo Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas neefektīvo bāriņtiesu darba uzraudzību un Labklājības ministrijas neefektīvo uzraudzību pār sociālo pakalpojumu sniedzējiem,” norādīja A.Kaimiņš.

“Lielākā daļa no ziņojumā iezīmētajiem problēmjautājumiem skar Labklājības ministrijas pārraudzības jomas, un ir nepieņemami, ka ministrija jau divus mēnešus, kopš ziņojums ir pieejams, nav nekādā veidā uz to reaģējusi,” atzīmēja A.Kaimiņš.

Kā vienu no tiesību jomām, kurā situācija kļuvusi sliktāka, tiesībsargs Juris Jansons izcēla bērnu tiesību jomu, deputātiem norādot, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija gadu no gada kļūst vājāka un pašlaik atkal ir bez vadības. “Tāpat no valsts pārvaldes viedokļa klaji nepieņemami ir tas, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas departamenta vadītāja darbojas arī kā labklājības ministres padomniece,” piekrītot sēdē paustajam tiesībsarga viedoklim, sacīja A.Kaimiņš.

Sēdē akcentēts arī jau Cilvēktiesību komisijas uzmanības lokā nonākušais jautājums par bērnu adopciju uz ārvalstīm. Kā norādīts tiesībsarga ziņojumā, 2018.gadā būtiski tika ierobežota ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcija uz ārvalstīm ar mērķi veicināt bērnu adopciju no institūcijām un ierobežot ārvalstu adopciju no audžuģimenēm. Tomēr konstatēts, ka, piemērojot jauno adopcijas kārtību, bāriņtiesas meklē risinājumus, lai bērni arī no audžuģimenēm tiktu adoptēti uz ārvalstīm, pirms tam viņus ievietojot bērnu aprūpes iestādē. “Labklājības ministrija principā atbalsta bērnu adopciju uz ārzemēm, un ir izveidojusies shēma, kā tas tiek nodrošināts, apejot likumu,” pauda A.Kaimiņš, norādot, ka šis jautājums tuvākajā laikā atkārtoti tiks iekļauts komisijas darbakārtībā.

J.Jansons sēdē atzīmēja, ka sadarbība ar parlamentu izveidojusies laba un liela daļa rekomendāciju tiek ņemtas vērā. Starp aizvadītā gada pozitīvajām iezīmēm tiesībsargs īpaši izcēla atteikšanos no nepilsoņa statusa piešķiršanas jaundzimušajiem. Tāpat pozitīvi vērtēti centieni kaut nedaudz, tomēr paaugstināt iepriekš iesaldētos minimālā sociālā atbalsta lielumus. Tomēr palielinājums ir mazāks nekā plānots un adekvātu apmēru joprojām nesasniedz, uzsvēra J.Jansons.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tiesībsargs reizi gadā rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu.

Saeimas Preses dienests