Vides apakškomisijas deputāti diskutē par iekšējo ūdeņu zvejas nozares attīstību

(09.05.2012.)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas deputāti, trešdien, 9.maijā, tikās ar iekšējo ūdeņu zvejas un makšķerēšanas nozaru pārstāvjiem, lai diskutētu par nozares aktualitātēm un plānoto attīstību. Iepazīstoties ar nozares problēmām, apakškomisija atbalstīja Vides un reģionālās aizsardzības ministrijas (VARAM) ierosinājumu ministrijā veidot Ūdens resursu konsultatīvo padomi, kas kalpotu par kopēju nevalstisko organizāciju un valsts institūciju diskusiju platformu, strādājot pie grozījumiem Zvejniecības likumā.

Kā deputātus informēja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, Latvijas iekšējo ūdeņu – ezeru, upju un ūdens krātuvju – kopējā platība gadā nodrošina 5000 – 7500 tonnu lielu zivsaimniecības produkciju. Tomēr kopš 2004.gadā pieņemtā aizlieguma zvejot Ventā, Lielupē un 30 publiskajos ezeros kopējais nozvejas apjoms ir samazinājies divas reizes. Latvijā ir jāveicina un jāatbalsta zvejas nozares attīstība - tai ir liels potenciāls sniegt pienesumu tautsaimniecībai, viedokli pauda N.Riekstiņš.

Makšķernieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Mārtiņš Balodis vērsa klātesošo uzmanību, ka pašreizējo nepilnīgo zvejas nozares pētījumu dēļ nav pat aptuveni aprēķinu par Latvijas ūdeņu zivju resursu ekonomisko vērtību. Tādējādi tas neļauj pierādīt patieso zvejas nozares ekonomisko pienesumu tautsaimniecības attīstībai. Savukārt Latvijas zvejniecības federācijas pārstāvis Juris Dančauskis pauda viedokli, ka Latvijas zivju resursu ieguves potenciāls netiek pilnībā izmantots. Zvejniecība ir jāsaglabā kā tradicionāls nodarbošanās veids, lai to īstenotu, nozarei ir nepieciešams papildus infrastruktūras un finansiālais atbalsts, uzsvēra J.Dančauskis.

Apakšomisijas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS) akcentēja pastāvīgās viedokļu atšķirības starp zvejniekiem un makšķerniekiem, tāpēc aicināja klātesošos diskusiju laikā un lēmumu pieņemšanas procesā savos spriedumos balstīties uz zinātnieku pētījumiem un atzinumiem. Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš apliecināja, ka nepieciešama dziļāka nozares izpēte – katrai ūdens krātuvei un reģionam situācija atšķiras, bez pētījumiem grūti vienoties par visiem gadījumiem atbilstošu likuma redakciju.

Makšķernieku asociācijas valdes loceklis Alvis Birkovs uzsvēra, ka pašreizējā Zvejniecības likuma redakcija neatbilst mūsdienu situācijai. Tajā ir nepietiekami definēta zivju kā dabas resursa aizsardzība un nav noteikti nozvejas apjoma ierobežojumi, tāpat nav noteikts, kam pieder tiesības uz publisko ūdeņu zivju resursiem.

Klātesošie bija vienisprātis, ka būtiska zvejniecības nozares problēma ir nelegālā zveja. VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Jurijs Spiridonovs norādīja, ka ministrijas rīcībā nav pietiekamu finansiālo resursu, lai varētu pietiekamā apjomā veikt vides resursu kontroli un vides monitoringu. Latvijas Zvejnieku federācijas pārstāvis informēja, ka nelegālās zvejas apjomi pieaug zvejas liegumu laikā un pauda viedokli, ka tādējādi Latvijas ilgie zvejas liegumu laiki, salīdzinot ar citām valstīm, veicina nelegālo zvejniecību.

VARAM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) informēja klātesošos, ka jaunajai Zvejniecības likuma redakcijai ir pabeigta saskaņošana ministrijās un drīzumā grozījumu likumprojekts tiks iesniegts Saeimā, kur turpināsies diskusija par iekšējo ūdeņu zvejas nozares attīstību.


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 29.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums