Tautsaimniecības komisija iepazīstas ar „Rail Baltica” attīstības gaitu

(28.03.2012.)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 28.martā, ar satiksmes ministru Aivi Roni diskutēja par projekta „Rail Baltica” ieviešanas gaitu, kā arī turpmākajām Rietumu-Austrumu dzelzceļa koridora attīstības iespējām.

Komisijas deputāti pauda sašutumu par sākotnējo „Rail Baltica” projekta plānu – tajā bija paredzēts, ka „Rail Baltica” dzelzceļa līnija nešķērsos Rīgu, tādējādi mazinātos tās finansiālā atdeve, jo nebūtu savienojumi ar Rīgas lidostu un Rīgas ostu. Satiksmes ministrs atzina, ka Latvijai šobrīd projekta sarunu procesā ir ļoti būtiski panākt tiesības izvēlēties sev izdevīgāko maršrutu, tādēļ Satiksmes ministrija strādā pie projekta lobēšanas Eiropas Komisijā un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Neapšaubot „Rail Baltica” projekta svarīgumu un potenciālu, komisijas deputāti uzsvēra, ka šobrīd Latvijai būtiski ir attīstīt arī Rietumu-Austrumu dzelzceļa koridoru. Deputāti norādīja, ka tas ir tuvu savai maksimālajai pārvadājumu kapacitātei, un tajā ir nepieciešamas papildu investīcijas.

Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis interesējās, vai Rietumu-Austrumu dzelzceļa koridors ir iekļauts Eiropas Komisijas enerģētikas, transporta un digitālās infrastruktūras projektu finansēšanas programmas Connecting Europe Facility (CEF) prioritāšu sarakstā. A.Ronis skaidroja, ka Rietumu-Austrumu koridors ir iekļauts kopējos Eiropas infrastruktūras attīstības plānos un kartē, taču tas nav prioritāšu sarakstā. V.Dombrovskis uzsvēra, ka ministrijai jāstrādā pie tā, lai Rietumu-Austrumu koridora attīstīšana iekļūtu CEF prioritāšu sarakstā un varētu pretendēt uz maksimāli lielu līdzfinansējumu.

Komisijas deputāts Ivars Zariņš (SC) interesējās, vai „Rail Baltica” projekts nesamazinās nepieciešamās investīcijas Rietumu-Austrumu koridoram, jo abus paredzēts finansēt no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Satiksmes ministrs skaidroja, ka abi projekti savā starpā uz finansējumu nekonkurē, taču ir jāpanāk arī Rietumu-Austrumu koridora iekļaušana CEF prioritātēs, kas ļautu pretendēt uz papildus CEF finansējumu. A.Ronis akcentēja, ka „Rail Baltica” projektu nedrīkst finansēt uz Latvijas Dzelzceļa klientu rēķina, un tas būs Latvijai finansiāli izdevīgs tikai tad, ja tiks saņemts pietiekams finansējums no ES.

Komisijas deputāti pauda bažas par situāciju Lietuvas – Latvijas dzelzceļa posmā no Reņģes un Mažeiķiem līdz Priekuļiem - Lietuvas pārstāvji pirms vairākiem gadiem tika solījuši, ka šo dzelzceļa posmu Lietuvas teritorijā atjaunos, tomēr tas nav darīts. Deputāti uzsvēra, ka šāda situācija pasliktina Liepājas ostas konkurētspēju. Satiksmes ministrs informēja, ka sarunas ar Lietuvu turpinās un atzina, ka šāda situācija starp divām Eiropas Savienības dalībvalstīm nav pieļaujama.

Kā norādīja Satiksmes ministrijas pārstāvji, projekta „Rail Baltica” būvniecību plānots uzsākt līdz 2020.gadam, bet pabeigt – līdz 2025.gadam.

 

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 24.oktobrī