Ārlietu eksperti diskusijā Saeimā aicina savlaicīgi gatavoties Latvijas prezidentūrai ES

(18.01.2012.)

Ārlietu jomas eksperti diskusijā Saeimā trešdien, 18.janvārī, kā galveno Latvijas ārpolitikas virzienu akcentēja dalību Eiropas Savienībā (ES), īpašu uzmanību veltot gaidāmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā. Gatavojoties ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm, ārlietu ekspertu diskusiju šodien organizēja Saeimas Ārlietu komisija.

„Kā jau bija sagaidāms, šodienas diskusijā vislielākā uzmanība tika veltīta Latvijas attiecību veidošanai ar Eiropas Savienību, kas likta arī ārlietu ministra ziņojuma centrā, par kuru 26.janvārī runāsim Saeimas ārpolitikas debatēs,” pauž Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

Komisijas priekšsēdētājs atzīmē, ka eksperti ārlietu ministra ziņojumu vērtējuši daudz atzinīgāk nekā pērn sagatavoto dokumentu. Kā viena no retajām kritiskajām piezīmēm izskanēja aicinājums ārlietu ziņojumā prognozēt tālāku notikumu attīstību Krievijā un to, kā notiekošais šajā kaimiņvalstī varētu ietekmēt Latviju, norāda O.Kalniņš.  

Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa diskusijā aicināja Saeimu uzturēt aktuālu jautājumu par gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē. „Svarīgākais būs nevis tikai tas, kā mēs spēsim sevi pozicionēt 2015.gadā, bet ko mēs ieliksim šūpulī šai prezidentūrai, ko no sava redzējuma centīsimies definēt par visas Eiropas Savienības politiku,” uzsvēra profesore.

Gatavošanos gaidāmajai ES prezidentūrai uzsvēra arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, aicinot jau tagad definēt prezidentūras mērķus. „Kāda būs pievienotā vērtība mūsu prezidentūrai, ko mēs sniegsim Eiropas Savienībai? Un kā mēs spēsim komunicēt mūsu prioritātes prezidentūras laikā?” vaicāja A.Sprūds, atzīstot, ka Latvijas ārpolitikai trūkst stratēģiskās plānošanas dimensijas.

Savukārt Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Dace Akule uzsvēra, ka patlaban visbūtiskākais ES jautājums ir eirozonas krīzes risināšana, jo bez tās atrisinājuma nebūs ne struktūrfondu, ne palielinātu lauksaimniecības tiešmaksājumu. „Latvijas interesēs ir spēcīga Eiropas Savienība, kas netiek uzlūkota tikai kā slaucama govs vai grimstošs kuģis. Turklāt, vai Latvijai vispār ir citas alternatīvas ciešākai integrācijai Eiropas Savienībai?” vaicāja „Providus” pētniece.

Runājot par Latvijas attieksmi pret ES dienaskārtības jautājumiem, Saeimas Eiropas lietu komisijas sekretārs Igors Pimenovs pauda viedokli, ka mūsu valstij nevajadzētu pievienoties pilnīgi visām jaunajām ES iniciatīvām. Tas Latvijai ļautu saglabāt neatkarīgāku skatījumu uz notiekošo, pauda I.Pimenovs.

Eiropas Kustības Latvijā valdes loceklis Alberts Prikulis akcentēja, ka Latvijai jāspēj skaidri definēt savas intereses, bet tās jārealizē ciešā sadarbībā ar citām ES dalībvalstīm.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) ņemot vērā Latvijas ierobežotos resursus un kapacitāti, rosināja Latvijai ES koncentrēties uz pāris jomām, lai tajās iegūtu lielāku kompetenci un ietekmi.

Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmas „Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” vadītājs Jānis Tomels  vērsa uzmanību, ka ārlietu ministra ziņojumā apskatīti riski attiecībās ar ES, tomēr tas nav darīts attiecībās ar Krieviju. Kas notiks, ja Krievijā valdošais režīms kļūs represīvāks, kā tas ietekmēs Latviju, vaicāja J.Tomels.

Līdzīgu viedokli par ziņojumā nepietiekami aplūkotajiem Krievijas ietekmes radītajiem riskiem pauda arī Austrumeiropas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis. Tāpat pētnieks atzīmēja, ka ārlietu ministra ziņojumā vairāk vajadzējis pievērst uzmanībai sadarbībai ar ES Austrumu partnerības valstīm. Latvijas ārlietu dienestā nepieciešams arī stiprināt stratēģiskās plānošanas virzienu, kā arī biežāk debatēt ar ārlietu ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām, atzīmēja A.Lerhis.

Vērtējot Latvijas ārpolitiku kopumā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš aicināja Latvijā ārlietās būt drošākai. „Jāpārstāj visu laiku atkārtot, ka Latvija ir maza valsts. Ja to visu laiku atkārto, tad tā arī sāk domāt. Jāskatās uz citām valstīm, kuras, lai arī teritoriāli un iedzīvotāju ziņā mazas, tomēr tām ir liela ietekme ārlietās,” teica A.Lejiņš.

Saeimas ārpolitikas debates norisināsies atsevišķā Saeimas sēdē, kas sasaukta 26.janvārī plkst.12.00. Sēdes sākumā deputātus par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā uzrunās ārlietu ministrs, bet pēc tam tiks atklātas debates. Sekot debatēm klātienē tiks aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki, bet interneta tiešraidē tām varēs vērot ikviens interesents.

Ārpolitikas ekspertu diskusija tiešraidē tika translēta Saeimas interneta mājaslapā un pilns diskusijas video ieraksts pieejams: http://ej.uz/kffg


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 27.maijā
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:45  Saeimas Prezidija sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196