Saeimas Eiropas lietu komisija, pieņemot deklarācijas, prasa taisnīgu ES lauksaimniecības un kohēzijas politiku

(02.12.2011.)

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti piektdien, 2.decembrī, pieņēma divas deklarācijas, prasot Eiropas Savienības (ES) institūcijām risināt nevienlīdzīgo ES lauksaimniecības tiešo maksājumu un kohēzijas politikas finansējuma sadali.

„Šis ir īstais brīdis, lai aizstāvētu Latvijas intereses Eiropas Savienības nākamā perioda daudzgadu budžetam. Patlaban notiek aktīvas diskusijas par 2014.-2020.gada budžeta aprisēm, un mums nav pieņemami sākotnēji izskanējušie piedāvājumi,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

„Pēc 2013.gada nedrīkst saglabāties tik būtiskas atšķirības dažādu dalībvalstu tiešmaksājumu apmēros. Mūsu uzmanības lokā vienlīdz ir diskusijas arī par kohēzijas finansējuma nākotni. Latvija ir pierādījusi spēju efektīvi apgūt šo finansējumu, tāpēc iebilstam pret griestu noteikšanu kohēzijas finansējuma saņemšanai. Šādi tiktu samazināts mūsu valstij pieejamais finansējuma apmērs, un tas būtu pretrunā ar pašas Eiropas Savienības pamatmērķi,” akcentē Z.Kalniņa-Lukaševica.

Deklarācijā par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada deputāti aicina labot pašreizējo Latvijas lauksaimniekiem netaisnīgo un nevienlīdzīgo tiešo maksājumu finansējuma sadali.

Saeimas deputāti uzsver, ka Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākamā perioda daudzgadu budžetam paredz arī pēc 2013.gada saglabāt būtiskas atšķirības starp tiešajiem maksājumiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem un nenodrošinās godīgus un vienlīdzīgus konkurences noteikumus.

Eiropas lietu komisija pauž, ka EK piedāvājums Latvijai nav pieņemams, jo netiek nodrošināta ES kopējās lauksaimniecības politikas pamatmērķu - ienākumu stabilitāte un sabiedrībai nepieciešamie pamatlabumi – sasniegšana. Tādējādi tiek ignorēts arī Eiropas Parlamenta 2010.gada 8.jūlija rezolūcijas pamatprincips, ka kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros finansējums jāsadala taisnīgi starp visām ES dalībvalstīm.

Saeimas komisija uzsver, ka ES kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros ir jāizveido tāda tiešo maksājumu sistēma, kas nodrošinātu patiesi taisnīgus un godīgus konkurences nosacījumus visiem ES lauksaimniekiem, kā arī jāatrod objektīvi kritēriji taisnīgas sadales sistēmas definēšanai.

Komisija norāda, ka lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksas ES dalībvalstīs ir līdzvērtīgas, tādēļ nav pieļaujama situācija, ka pēc 2013.gada joprojām būtiski atšķirtos dažādu ES dalībvalstu lauksaimniekiem noteikto tiešo maksājumu apjomi. Tādējādi Saeimas deputāti aicina koriģēt EK priekšlikumu, panākot izlīdzinājumu starp ES dalībvalstu lauksaimniekiem piešķirto tiešo maksājumu augstāko un zemāko līmeni.

Tāpat komisija uzsver – lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības un lauku attīstību visā ES, ir jāparedz arī adekvāts finansējums gan tiešajiem maksājumiem, gan lauku attīstības politikai.

Savukārt deklarācijā par ES kohēzijas politiku pēc 2013.gada Eiropas lietu komisija atsaucas uz līgumu par ES darbību, kurā noteikts, ka ES jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību.

Ņemot vērā, ka tieši ES kohēzijas politikas mērķis ir samazināt pieaugošās dalībvalstu ekonomiskās un sociālās atšķirības, nav pieņemams ierobežojums, ko ES kohēzijas finansējuma apguvei piedāvā Eiropas Komisija, nosakot visām dalībvalstīm vienādus sadalījuma griestus 2,5 procentu apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta.

Deputāti uzskata, ka nav pieļaujama tāda situācija, ka dalībvalstīm, kuras ir pierādījušas investīciju efektivitāti un sasniegušas labus investīciju apguves rādītājus šajā un iepriekšējos plānošanas periodos, nākamā ES daudzgadu budžeta ietvaros tas tiek samazināts. Saeimas Eiropas lietu komisija aicina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi rast risinājumu attiecībā uz nevienlīdzīgo finansējuma sadali.

Nākamās nedēļas sākumā Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica un komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis dosies darba vizītē uz Briseli, lai Latvijas nostāju uzsvērtu, personīgi tiekoties ar augstām ES amatpersonām.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt