Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti otrdien, 1.martā, apsprieda ierosinātos grozījumus četros likumos par ministru noteikumu ieviešanu un nolēma lūgt atbildīgo institūciju viedokli.

„Pirms pieņemt lēmumu par ierosinājuma tālāko virzību komisijai nepieciešama plaša analīze no Valsts kancelejas par pašreizējo procedūru Ministru kabineta noteikumu pieņemšanā, kā arī atzinums no Tieslietu ministrijas par to, kā ministru noteikumu ieviešana ietekmētu pašreizējo kārtību,” informē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa.

„Lēmumu pieņemšanas procedūrai valdībā jābūt efektīvākai, un ir jāizpēta, kāpēc tā tagad ir tik smagnēja. Taču, ja Saeimai bez Ministru kabineta būs vēl kādam, šajā gadījumā ministram, jādod deleģējums, tad tas būs pretrunā ar Satversmi un, tehniski grozot daudzus likumus un izdodot jaunus normatīvos aktus, viss vēl vairāk sarežģīsies,” komisijas sēdē pauda deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība).

Atbalstu jauna tiesību akta veida ieviešanai šodien izteica Valsts kancelejas Juridiskā departamenta pārstāve Solveiga Līce, norādot, ka ministru noteikumu ieviešana ļautu taupīt resursus. Viņa arī atzīmēja, ka gadījumā, ja tiek nolemts ieviest ministru noteikumus, jāuzsāk apspriest iespējamie grozījumi Satversmē. Diskusijas nepieciešamību sēdē uzsvēra arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis. 

Savukārt Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna deputātiem uzsvēra, ka jau tagad esošās kārtības ietvaros ir iespējams uzlabot normatīvo aktu izstrādes procesu valdībā un piedāvātā ierosinājuma ieviešanai būtu nepieciešami papildu resursi ministru noteikumu kontrolei. Tika norādīts arī uz vairākiem neskaidriem jautājumiem, piemēram, vai likumā varēs ministram noteikt pietiekami precīzu deleģējumu, kādu jautājumu loku aptvers ministru noteikumi un kā tiks risinātas tiesību normu kolīzijas.

Ierosinātās izmaiņas paredz, ka ministrs savas kompetences ietvaros var izdot ministra noteikumus. Tādējādi tiktu būtiski vienkāršota jautājumu izskatīšanas procedūra valdībā, jo atsevišķus dienaskārtības jautājumus varētu apspriest un izskatīt ministrijas ietvaros, nevis pārlieku garā saskaņošanas procedūrā Ministru kabinetā, likumprojektu iesniedzēju vārdā sēdē uzsvēra komisijas deputāts Edgars Zalāns (PLL).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli par grozījumu Ministru kabineta iekārtas likumā, Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” tālāko virzību plāno lemt pēc mēneša, informē komisijas priekšsēdētājs.

Saeimas Preses dienests