Saeimas komisija: pieminekļi ir nacionālās identitātes stūrakmens ar neizmantotu tūrisma potenciālu

(16.11.2010.)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 16.novembrī, pārrunājot pieminekļu saglabāšanas un attīstības jautājumus, uzsvēra, ka kultūrvēsturiski un valstiski nozīmīgie pieminekļi ir nozīmīga nacionālās identitātes daļa, kas plašāk jāpopularizē kā tūrisma objekts.

„Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir nozīmīga Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Tiem ir ārkārtīgi liela vēsturiska, izglītojoša un estētiska vērtība, un par tiem vairāk jāstāsta Latvijas iedzīvotājiem un valsts viesiem,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Veidojot nākamā gada budžetu, jāatceras, ka kultūras mantojums ir nacionālās identitātes pamats un arī naudu pelnoša joma, uzsvēra I.Druviete.

Pasaulē aizvien populārāks kļūst tūrisms ar mērķi iepazīt valstu baznīcas un kapus, tādēļ Rīgas Brāļu kapi jāpozicionē kā izpētes vērts tūrisma objekts, pauda komisijas deputāti. „Globalizācijas laikmetā aizvien vairāk cilvēku meklē reģionālo identitāti, un arī piemiņas vietu tūrisms ir veids kā iepazīt kultūras mantojumu,” sacīja deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība). „Daudzi nemaz nezin, ka Rīgas Brāļu kapi diennakts tumšajā laikā ir izgaismoti,” pauda komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Strazdiņš.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis atzina, ka varētu būt aktīvāks skaidrojošais darbs un ciešāka sadarbība ar skolām, taču šobrīd to kavē nepietiekamie resursi.

Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis apliecināja, ka darbs pie pieminekļu sakārtošanas turpināsies; un arī finansiāli pieticīgajos apstākļos tiek plānoti dažādi attīstības projekti. Rīgas Brāļu kapos patlaban strādā pie lielās sienas restaurācijas un nelielas konferenču telpas izveides. Būtiski ir atrisināt Brāļu kapu ansambļa ūdensapgādi, izveidot granīta celiņus un nodrošināt piekļuves iespējas cilvēkiem ar kustības traucējumiem, teica G.Gailītis.

Viņš pauda gandarījumu par pieaugošajām patriotisma jūtām un pastāstīja, ka nesen simtgadnieks Hermanis Dzelzskalns no Siguldas Rīgas Brāļu kapiem un Brīvības piemineklim ziedojis 2000 latus. „Tas bija sirsnīgs pārsteigums, kas ļāva pabeigt darbu pie Brāļu kapu otrā depozitārija,” teica Rīgas pieminekļu aģentūras direktors.

Deputāti noskaidroja, ka sadarbībā ar Rīgas domi tiks meklēti risinājumi, kā pie Brīvības pieminekļa pārdomāti izvietot informāciju par pieminekļa vēsturi. Tāpat tiek apsvērta iespēja nelielajā telpā pieminekļa aizmugurē izveidot ekspozīciju ar goda zīmēm un lentām, kas kopā ar ziediem savulaik novietotas pieminekļa pakājē.

 

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 30.oktobrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde