Saeimas komisija kategoriski iebilst pret finansējuma samazinājumu aizsardzībai un cietumiem

(21.09.2010.)

Tālāks finansējuma samazinājums Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) nav pieļaujams, jo tas nozīmētu pilnīgu atteikšanos no atsevišķu NBS funkciju veikšanas, piemēram, no glābšanas darbiem jūrā vai Jaunsardzes finansēšanas. Savukārt, vēl vairāk samazinot finansējumu Ieslodzījumu vietu pārvaldei, cietumos varētu izcelties nemieri. To otrdien, 21.septembrī, tiekoties ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem, secināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

„Aizsardzības budžetā nākamgad nepieciešami 153 miljoni latu, un no šī skaitļa nedrīkst atkāpties,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš. „Vēl vairāk samazināt finansējumu nedrīkst, jo pretējā gadījumā būtu jāveic Bruņoto spēku sastāvdaļu likvidācija un jāatsakās no veselām funkcijām, piemēram, no Gaisa spēkiem, Jūras spēkiem, vai Jaunsardzes. Tomēr tas nav iespējams, jo acīmredzams, ka visas šīs funkcijas ir vitāli svarīgas valsts drošībai,” sacīja J.Dalbiņš.

Komisijas priekšsēdētājs atgādināja, ka NBS jau veiktas apjomīgas reformas un pagājušajā gadā aizsardzības budžets samazināts par 51,6 procentiem. Strukturālo reformu ietvaros radīta efektīva NBS komandēšanas struktūra, izveidots vienots štābs, gandrīz uz pusi samazināts štābu virsnieku skaits. „Aizsardzības ministrija savā pārraugāmajā jomā veikusi tiešām nopietnas reformas, ko nevar teikt par citām ministrijām, kuras šim jautājumam nereti piegājušas formāli,” teica J.Dalbiņš.

NBS komandieris, brigādes ģenerālis Raimonds Graube atzīmēja, ka NBS ikdienā veic arī daudzas citas sabiedrībai svarīgas funkcijas. Piemēram, Jūras spēki un Gaisa spēki veic glābšanas darbus jūrā, savukārt NBS atmīnētāji regulāri dodas izsaukumos, lai neitralizētu sprādzienbīstamus priekšmetus. Veicot tālāku finansējuma samazinājumu, šo un citu funkciju veikšana būtu apdraudēta, atzina R.Graube.

Savukārt, runājot par Ieslodzījumu vietu pārvaldei nepieciešamo finansējumu, komisijas deputāti uzsvēra, ka šajā jomā budžeta samazināšana radītu tiešus draudus sabiedriskajai drošībai un tādēļ nav pieļaujama. „Ieslodzījumu vietu pārvaldei pat nav neviena funkcijas, no kuras tā varētu atteikties. Ja tiek vēl vairāk samazināti cietumiem paredzētie līdzekļi, tam var būt neprognozējamas sekas, jo var izcelties ieslodzīto nemieri un dumpji,” sacīja J.Dalbiņš.

Komisija arī asi iestājās pret tālāku Probācijas valsts dienestam paredzētā finansējuma samazinājumu. Ja darbam ar bijušajiem ieslodzītajiem netiks iedalīts pietiekami liels finansējums, būtiski palielināsies atkārtoti izdarītu noziegumu skaits un valstij tas finansiāli izmaksās daudz vairāk, uzsvēra deputāti. 


Saeimas Preses dienests

Otrdien, 26.maijā
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:00  Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēde
12:00  Francijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Latvijas Republikā V.E. Odile Soupison atvadu vizīte pie Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces
14:00  Saeimas attālinātā ārkārtas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196