Latvijā ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguves administrēšanu nodarbojas nesamērīgi daudz institūciju, tādēļ šajā jomā nepieciešama lielāka centralizācija. To piektdien, 17.septembrī, iepazīstoties ar situāciju ES struktūrfondu finansējuma apguvē, norādīja Saeimas Eiropas lietu komisija.
„Patlaban ar Eiropas Savienības fondu finansējuma administrēšanu Latvijā nodarbojas astoņas institūcijas, kas rada lieku birokrātiju un sarežģī fondu apguves procesu. Šajā jomā nepieciešama lielāka centralizācija, un daudzo aģentūru skaits būtiski jāsamazina. Ceru, ka šādam lēmumam būs nepieciešamā politiskā griba,” teica Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.
Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka nepieciešams veikt arī atbilstošus grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Administratīvā procesa likumā, lai ES fondu apguves gaitu padarīt vienkāršāku un mazāk sarežģītu. Tāpat V.Paegle iestājās par lielāku parlamenta lomu ES finansējuma apguves kontrolē. „Līdzās Eiropas lietu komisijai šajā procesā būtiski ir iesaistīties arī citām Saeimas komisijām, lai pārraudzītu savu nozaru ministriju progresu ES fondu apgūšanā,” uzskata V.Paegle.
Kopumā Latvijai ES fondu apguvē ir trešais labākais rezultāts no visām ES dalībvalstīm, tomēr atsevišķās nozarēs finansējuma apguve norit lēnāk nekā cerēts, sēdē atzina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs.
Patlaban no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma apgūti 130,2 miljoni latu, kas ir 34,2 procenti no 2010.gadā pieejamajiem 380,9 miljoniem. Kā ES finansējuma apguvē problemātiskas jomas Finanšu ministrijas pārstāvji minēja izglītību un zinātni, kultūru, vides aizsardzību un atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai.
Saeimas Preses dienests