Saeimas komisija analizē naturalizācijas pieteikumu dinamiku

(15.09.2010.)

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti trešdien, 15.septembrī, pārrunāja naturalizācijas procesa norisi un pieteikumu iesniedzēju aptaujas rezultātus.

Iepazīstoties ar naturalizācijas pieteikumu dinamiku trīs gadu periodā, komisijas deputāti secināja, ka iesniegumu skaits ir stabils. Kopš Naturalizācijas pārvaldes pievienošanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ir pagājis pusgads, un naturalizācijas pretendentu skaits saglabājies iepriekšējā līmenī.

Joprojām visvairāk pieteikumu tiek saņemts no krievu un ukraiņu tautības cilvēkiem, informēja PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs. Komisijas deputāts Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK) vēlējās zināt, cik tautību cilvēki kopumā naturalizējas, jo kā zināms Latvijā kopumā pārstāvētas vairāk nekā 100 tautības. I.Gorbunovs skaidroja, ka gada laikā pieteikumi tiek saņemti apmēram no 70 dažādu tautību pārstāvjiem.

Komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns pauda satraukumu, ka turpina pasliktināties naturalizācijas pārbaudījumu rezultāti. Aizvien mazāk cilvēku latviešu valodas un vēstures pārbaudījumus nokārto pirmajā reizē. PMLP pārstāvis norādīja, ka īpašas grūtības pretendentiem sagādā rakstīšana, un daudzi jaunieši uz eksāmenu atnāk nesagatavojušies.

PMLP Naturalizācijas pārvaldes veiktā naturalizācijas pieteikumu iesniedzēju aptauja liecina, ka cilvēki par būtiskākajiem pilsonības iegūšanas iemesliem uzrāda vēlmi dzīvot Latvijā un justies kā pilntiesīgiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

Tāpat vairāk nekā 80 procenti respondentu atbildējuši, ka svarīga ir piederības sajūta Latvijai un pilsonības iegūšana tiek saistīta ar darbu Latvijā. 74 procenti aptaujāto vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, jo tas esot labāk bērniem. Mazāk svarīga motivācija ir darbs ārzemēs un iespēja piedalīties Saeimas vēlēšanās, uzzināja komisija.

Lielākajai daļai aptaujāto kāds no ģimenes locekļiem ir pilsonis. Cilvēki, kuri piesakās Latvijas pilsonībai, atbildējuši, ka ikdienā visvairāk latviešu valodu lieto iestādēs, sadzīvē un darbā. Vispopulārākais informācijas avots par naturalizāciju joprojām ir draugi, taču otrajā vietā ir internets, noskaidroja deputāti.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 26.maijā
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:00  Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēde
12:00  Francijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Latvijas Republikā V.E. Odile Soupison atvadu vizīte pie Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces
14:00  Saeimas attālinātā ārkārtas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196