Saeima pieņem jauno Maksātnespējas likumu

(17.06.2010.)

Saeima ceturtdien, 17.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto Maksātnespējas likumu.

„Tagad bankrota un tiesiskās aizsardzības process būs gan lētāks un ātrāks, gan vienkāršāks un efektīvāks mehānisms finansiālo grūtību risināšanai,” skaidro atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. „Bankas ar pēdējo redakciju nav apmierinātas. Taču jāsaprot, ka pārmērīga kreditēšana, neizskaidrojot riskus, bija apzināta banku politika un tagad arī tām jāuzņemas atbildība un daļa parādu jānoraksta zaudējumos. Jāatceras, ka jebkurā gadījumā arī pats kredītņēmējs būs guvis smagu mācību, jo zaudēs ieķīlāto īpašumu un visu savu mantu.”

Jaunajā likumā noteikts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus procesus - tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu. No tiesiskās aizsardzības procesa varēs pāriet uz maksātnespējas procesu, un maksātnespējas procesa laikā būs saglabāta iespēja pāriet uz tiesiskās aizsardzības procesu. Līdzšinējais Maksātnespējas likums paredzēja vēl izlīgumu un sanāciju, taču neparedzēja iespēju no maksātnespējas procesa pārriet uz tiesisko aizsardzību. Savukārt fiziskas personas finansiālas grūtības varēs risināt bankrota un tad saistību dzēšanas veidā.

Juridiskās personas maksātnespējas procesu varēs pasludināt, pamatojoties uz juridiskās personas pieteikumu, kurā tā deklarē savu maksātnespēju. Savukārt, lemjot par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, pamatojoties uz kreditora pieteikumu, vairs netiks piemērots tā saucamais „bilances kritērijs”, kad parādnieka parādsaistības pārsniedz aktīvus.

Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa sākotnējo finansēšanu, kopā ar maksātnespējas procesa pieteikumu būs jāiemaksā depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā. Līdz ar to valstij vairs nebūs jāsedz izmaksas maksātnespējas procesos, kur parādniekam nav aktīvu. Tāpat maksātnespējas process vairs netiks izmantots kā parādu piedziņas mehānisms, jo šobrīd izveidojusies situācija, ka bieži vien maksātnespēja tiek pieteikta, ja uzņēmums nav samaksājis kādu no rēķiniem vai tam izveidojies neliels parāds.

Turpmāk parādnieka mantas pārdošanas plāns, mantas neesamība parādnieka uzņēmumā, administratora atlīdzības apmērs, maksātnespējas procesa izmaksas, kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, kā arī maksātnespējas procesa pasākumu izpilde ar kreditoriem tiks saskaņoti elektroniski.

Jaunais Maksātnespējas likums paredz būtiskas izmaiņas fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā. Fiziskai personai varēs piemērot maksātnespējas procesu, ja tai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistību apjoms pārsniedz 5000 latus vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 latus.
 
Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiks uzsākta bankrota procedūra, kuras ietvaros tiks realizēta visa parādnieka manta, un iegūtos līdzekļus novirzīs kreditoriem. Ja uz fizisko personu neattieksies likumā noteiktie ierobežojumi, tiesa, pabeidzot bankrota procedūru, pasludinās saistību dzēšanas procedūru.

Saeimas deputāti atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, ka, ja parādnieka mantas pārdošanas rezultātā tiek segta vismaz puse no saistībām, tad saistību dzēšana iestājas pēc gada. Citos gadījumos saistību dzēšana notiks pēc diviem gadiem, kuru laikā persona bankai maksājusi 30 procentus no saviem ienākumiem.

Likumā ietverta norma, ka banka ar parādnieku, kuram ir apgādājamās personas, var vienoties par mājokļa saglabāšanu. Tādā gadījumā no parādnieka mantas bankai tiks maksāta summa, kas atbilst tāda mājokļa īrei. Ja puses nevienojas par mājokļa saglabāšanu, pārdošanas izsoli būs iespējams uz gadu atlikt. Tas tiek darīts, lai dotu laiku parādniekam atrast lētāku dzīvesvietu. Bet izsoli varēs atlikt tikai tādiem īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 latu.

Maksātnespējas likums trešajā galīgajā lasījumā tika pieņemts 97 deputātiem balsojot „par”, nevienam deputātam nebalsojot „pret” un neatturoties.

Likums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī.




Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 22.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 22. oktobra pirmā attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 22. oktobra otrā attālinātā ārkārtas sēde
 Saeimas 2020. gada 24. septembra ārkārtas sēdes turpinājums (attālināti e-Saeima platformā)
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātā ārkārtas sēde