Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 8.jūnijā, pirms trešā lasījuma atbalstīja jauno Paziņošanas likumu, kas paredz nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu iestādes, tostarp administratīvās tiesas un Satversmes tiesas, dokumentu paziņošanu adresātam.

Likumprojekts paplašina iespējamos dokumentu paziņošanas veidus. Turpmāk to varēs izdarīt uz vietas iestādē vai tiesā, ar iestādes vai tiesas darbinieka starpniecību, pa pastu, elektroniski, vai arī publiski. Likums detalizēti skaidros katru no dokumentu paziņošanas veidiem, kā arī reglamentēs to paziņošanu uz ārvalstīm.
 
Jaunais likums risinās patlaban aktuālās problēmas dokumentu paziņošanas jomā, norāda likumprojekta autori. Piemēram, sarežģījumi rodas, ja dokuments tiek sūtīts ierakstītā sūtījumā, bet adresāts adresē nav sastopams. Patlaban nav noteikts, ar kuru brīdi šāds dokuments uzskatāms par saņemtu. Tas aizkavē administratīvo procesu, jo administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas ir paziņots adresātam.

Tāpat problēmas rodas, ja pasta darbinieks iestādes sūtāmo dokumentu kļūdaini nodod citai personai vai nenodod vispār, bet tiek uzskatīts, ka dokuments ir paziņots. 

Patlaban adresātam nav pienākums saņemt viņam nosūtītos dokumentus, un nav reti gadījumi, kad cilvēks nedodas uz pastu saņemt viņam nelabvēlīgu administratīvo aktu. Šādi strīdi tiek skatīti visās tiesas instancēs, palielinot jau tā noslogoto tiesu darba apjomu.

Patlaban vienots regulējums par dokumentu paziņošanu nepastāv. 

Par likumprojektu trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai, un plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Saeimas Preses dienests