Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes uzruna NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesijas plenārsēdē (foto)

(01.06.2010.)

Godātais NATO Parlamentārās Asamblejas prezidenta kungs,
Godātais Ministru prezidenta kungs,
Godātie Parlamentārās Asamblejas delegāti,
Ekselences,
Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks šodien uzrunāt NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesijas dalībniekus un daudzos viesus no NATO dalībvalstu un asociēto valstu parlamentiem. Šodienas plenārsēde ir gan centrālais sesijas notikums, gan arī noslēgums vairāku dienu intensīvam darbam, ko sesijas delegāti veica komiteju un politisko grupu sanāksmēs, kā arī NATO-Krievijas Parlamentārajā komitejā.



Deputātiem no vairāk kā četrdesmit pasaules valstīm šajās dienās ir bijusi iespēja kopīgi un atklāti spriest par galvenajiem izaicinājumiem pasaules drošībai 21. gadsimtā. Šodien Rīgā ir sapulcējušies daudzi nozares eksperti un ietekmīgi politiķi.
Esmu pārliecināts, ka 2010. gada NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesija kārtējo reizi ir apliecinājusi šī parlamentārā foruma nozīmīgumu un tā dos vērā ņemamu ieguldījumu globālajā diskusijā par aizsardzības un drošības politikas jautājumiem.

Es vēlos pateikties visiem Asamblejas delegātiem, valdību, nevalstisko organizāciju un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, kas aktīvi iesaistījās komiteju diskusijās, un aicinu uz tikpat radošu un spraigu diskusiju arī šīs noslēguma plenārsēdes laikā.

Godātie Asamblejas delegāti,

NATO Parlamentārā Asambleja Latvijā tiek rīkota gadā, kad mūsu valstī tiek atzīmēta valstiskuma atjaunošanas divdesmitā gadskārta. Par godu šim notikumam Asamblejas delegāti kā suvenīru saņēma sudraba monētu, kas veltīta Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990. gada 4. maijā. Mēs vēlējāmies, lai mūsu viesi, uzturoties Latvijā, labāk izprot mūsu valsts svarīgākos notikumus, saprot šī reģiona sarežģīto vēsturi un to, kāpēc drošības jēdziens bija un vienmēr būs mūsu uzmanības centrā.

Pirms tikai nedaudz vairāk kā divdesmit gadiem Latvijas vārds nebija atrodams vairumā pasaules karšu. Mūsu valsts iedzīvotāji, līdzās citu Centrālās un Austrumeiropas valstu iedzīvotājiem bija pakļauti totalitāram, komunistiskam diktātam un plānveida ekonomikas eksperimentiem. Taču tas nespēja mūsu cilvēkos izdzēst ilgas pēc neatkarības un brīvības.

Tāpat kā visus šos gadus mūsu valsts galvenais simbols - Brīvības piemineklis cēli slējās Rīgas centrā, tāpat arī brīvības ideja cilvēku prātos nekad neizzuda. Alkas pēc neatkarības, cilvēka pamattiesībām un vēlme atgriezties demokrātisko Eiropas valstu saimē bija dzinulis lielām pārmaiņām.

Jau pavisam drīz pēc neatkarības atgūšanas Latvija par saviem stratēģiskajiem mērķiem izvirzīja dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un iestāšanos Eiropas Savienībā. Lai to panāktu, bija nepieciešams nodrošināt visaptverošu politisko atbalstu un visu pieejamo resursu konsolidāciju. Salīdzinoši īsā laikā Latvija veica tik apjomīgas reformas, kādas citās valstīs tika īstenotas vairāku gadu desmitu laikā. Mūsu mērķis bija viennozīmīgs - mums turpmāk jādzīvo drošībā un mierā, demokrātiskā un plaukstošā valstī.

Šogad Latvija var atskatīties uz sešu gadu dalības pieredzi Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Ar savu pieredzi mēs jau varam dalīties ar citām partnervalstīm. Esam ieguvuši NATO drošības garantijas, taču vienlaikus esam bijuši gatavi uzņemties arī atbildību par savām saistībām un sniegt ieguldījumu Alianses attīstībā. Visupirms, tā ir mūsu līdzdalība misijās, kuras Alianse ir uzņēmusies. Tie ir mūsu karavīri, kas līdzās citu dalībvalstu un partnervalstu karavīriem piedalās starptautiskajās operācijās ārvalstīs.

Šodien vēlos pateikties tiem, kuri mūsu visu nākotnes un drošības vārdā pilda sev uzticētos sarežģītos pienākumus tik tālu prom no mājām. Taču liela atbildība ir jāuzņemas arī mums - politiķiem. Mums ir jāspēj adekvāti reaģēt uz izmaiņām ģeopolitiskajos procesus, mums ir jāspēj piedāvāt risinājumi tam, kā Aliansei vislabāk stāties pretī tādiem drošības izaicinājumiem kā starptautiskais terorisms, energopiegāžu drošība, pirātisms un kiberterorisms. Tāpēc es gribētu īpaši pasvītrot NATO Parlamentārās Asamblejas lomu, kas šogad atzīmē savas pastāvēšanas piecdesmit piekto gadadienu.

Alianses parlamentārā dimensija ne tikai stiprina dalībvalstu vienotību un palīdz nodrošināt parlamentāro pārraudzību drošības un aizsardzības jautājumos. Parlamentārā Asambleja mūsdienās ir kļuvusi par forumu, kurā tiek meklēti risinājumi visaktuālākajām problēmām. To apliecina arī šīs sesijas laikā izskatītie ziņojumi un spraigās diskusijas par tiem.

Šodien plenārsēdē mēs diskutēsim par diviem svarīgiem jautājumiem, kas Alianses dienaskārtībā pašreiz ir uzmanības centrā. Asamblejas viesiem būs iespēja uzklausīt un iztaujāt Afganistānas aizsardzības ministru par aktuālo situāciju valstī un šajās dienās notiekošo „miera padomi”- nacionāla līmeņa sanāksmi, kas pulcēs visus varas pārstāvjus.

NATO misija Afganistānā daudzām šeit pārstāvētajām valstīm šobrīd ir galvenā bruņoto spēku prioritāte. Taču līdztekus jautājumam par militāro iesaisti ir jārunā par Afganistānas valsts attīstību, ekonomisko izaugsmi un administratīvās kapacitātes celšanu. Un šajā aspektā, manuprāt, būtisks ir šeit pārstāvēto valstu parlamentāriešu ieguldījums.

Rīgas sesija ir nozīmīga arī ar to, ka NATO ģenerālsekretārs mums prezentēs NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu grupas priekšlikumus. NATO stratēģiskajai koncepcijai ir jākļūst par NATO pārmaiņu instrumentu, par šīs pasaulē lielākās kolektīvās aizsardzības organizācijas atbildi mūsdienu drošības izaicinājumiem.

NATO dalībvalstu parlamentu deputāti jau 16.aprīlī ģenerālsekretāram iesniedza savus priekšlikumus par to, kas būtu jāiekļauj šajā dokumentā. Šodien mums būs iespēja dzirdēt Rasmusena kunga izklāstu, kāda būs tālākā koncepcijas izstrādes gaita.

Manuprāt, ir būtiski, lai turpmākais konsultāciju process būtu strukturēts un caurspīdīgs, un gada nogalē Lisabonas samitā NATO valstu un valdību vadītāji pieņemtu dokumentu,
- kas stiprina Alianses vienotību,
- kas stiprina transatlantiskās saites,
- kas papildus tādām šīs militārās organizācijas pamatvērtībām kā Ziemeļatlantijas līguma 5.pants, spēj piedāvāt jaunus risinājumus, jaunus sadarbības modeļus.

Dāmas un kungi,

NATO spēks ir rodams spējā pārveidoties. Un NATO Parlamentārā Asambleja bieži ir šīs pārmaiņas veicinājusi. Mēs joprojām augstu novērtējam to, ka Parlamentārā Asambleja bija tā, kas savulaik pozitīvi lēma un ietekmēja gala lēmumu par jaunu valstu, tai skaitā, Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

Uzņemot sesijas viesus mūsu zemē, mēs šajās dienās varam apliecināt, ka augsti vērtējam šo lēmumu. Mēs varam parādīt, ka Latvija grib un var dot savu ieguldījumu Alianses attīstībā un pasaules drošībā.
Es vēlos pateikties visiem sesijas organizatoriem- NATO Parlamentārās Asamblejas Starptautiskajam Sekretariātam, Latvijas Republikas Saeimas darbiniekiem, un daudzajiem brīvprātīgajiem, kas ir ieguldījuši lielu darbu, lai šī sesija noritētu veiksmīgi.

Sesijas programmu mēs veidojām tā, lai viesiem būtu iespēja iepazīt mūsu valsts vēsturi, kultūras mantojumu un gadsimtiem koptās tradīcijas. Iepazīt ne tikai galvaspilsētas Rīgas vairāk kā 800 gadus seno vēsturi, bet arī gūt iespaidus no Latvijas novados glabātajām skaistākajām un nozīmīgākajām vērtībām. Es ceru, ka ikkatrs no viesiem sev līdzi paņems vislabākās atmiņas par Latviju, lai vēlreiz šeit atgrieztos baudīt mūsu viesmīlību, Latvijas pilsētu skaistumu un neskartās dabas šarmu.

Es vēlos pateikties visiem viesiem no tuvām un tālām zemēm par dalību 2010. gada NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesijā Rīgā. Novēlu veiksmīgu un radošu turpmāko plenārsēdes darbu. Lai tā stiprina Aliansi, lai tā vairo mieru un drošību pasaulē. Lai tā rada drošības sajūtu mums visiem.

Paldies.






Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 26.oktobrī
13:50  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Orli Ester Gil