Latvijas parlamentārieši NATO PA uzsver ekonomiskās drošības nozīmi

(29.05.2010.)

NATO Parlamentārās Asamblejas (PA) Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle un viņas vietnieks Dzintars Rasnačs sestdien, 29.maijā, komiteju diskusijās uzsvēra ekonomiskās drošības lomu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle Politiskās komitejas sēdē norādīja, ka NATO jauno stratēģisko koncepciju nevajadzētu uzlūkot kā dokumentu, kas atrisinās pilnīgi visus drošības jautājumus. Alianse ir tik stipra, cik katra tās dalībvalsts, pauda V.Paegle, norādot, ka nepārdomāti dalībvalstu lēmumi var būtiski ietekmēt kolektīvās drošības sistēmu.

V.Paegle aicināja Ziemeļatlantijas līguma organizāciju ņemt vērā Eiropas Savienības negatīvo pieredzi, nespējot nodrošināt, ka dalībvalstis ievēro fiskālo disciplīnu, un aicināja NATO rūpīgi izvērtēt, kāds ir katras dalībvalsts pienesums kopējā drošības sistēmā un cik daudz finansējuma tās atvēl aizsardzībai. Ekonomiskā krīze ir padarījusi mūs vājākus, un patlaban tikai sešas NATO dalībvalstis novirza militārajai sfērai noteiktos divus procentus no iekšzemes kopprodukta, norādīja V.Paegle, uzsverot, ka tas var ietekmēt situāciju visā aliansē.

Tāpat Latvijas NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja norāda, ka pat atrodoties finansiāli grūtā situācijā, nedrīkstam meklēt vieglus risinājumus un skatīties uz stratēģiski nedrošām investīcijām. „Tas mūs var pakļaut nedraudzīgu valstu ekonomiskai un politiskai ietekmei, tā apdraudot mūsu valsts ekonomisko suverenitāti,” pauž V.Paegle.


V.Paegle arī aicināja Parlamentāro Asambleju definēt tās nostāju pret augsto militāro tehnoloģiju pārdošanu trešajām valstīm. „NATO jāizstrādā skaidra rīcības politika par savu militāro tehnoloģiju pārdošanu trešajām valstīm. Šādi lēmumi var ietekmēt citu NATO dalībvalstu drošību, un mums visiem ir tiesības justies vienlīdz drošiem,” akcentē V.Paegle.


Savukārt Latvijas NATO PA delegācijas vadītājas vietnieks Dzintars Rasnačs šodien strādāja Ekonomikas un drošības komitejas sēdē, kurā tika diskutēts par finanšu krīzes ietekmi uz Eiropas un globālo ekonomiku.


„Šodien komitejas sēdē izskanēja viedoklis, ka pastāv paralēles starp to, kā tiek risināta ekonomiskā krīze Latvijā un Grieķijā. Taču, manuprāt, redzamas arī ļoti būtiskas atšķirības,” uzskata Dz.Rasnačs. „Latvijā cilvēki neprotestēja vardarbīgā veidā, tā vietā izvēloties tiesiskus instrumentus savu interešu aizstāvībai - iespēju vērsties Satversmes tiesā. Tāpēc rodas jautājums, vai Grieķijā sabiedrība spēj izmantot tiesiskus mehānismus, protestējot pret valdības noteiktajiem taupības pasākumiem,” norāda Dz.Rasnačs.


Saeimas Preses dienests

Otrdien, 26.maijā
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:00  Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēde
12:00  Francijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Latvijas Republikā V.E. Odile Soupison atvadu vizīte pie Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces
14:00  Saeimas attālinātā ārkārtas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196