Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 24.februārī, izskatot Valsts prezidenta ierosinājumu pārdēvēt 4.maiju par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, nolēma uzklausīt arī tā laika Augstākās padomes deputātu viedokli. Patlaban 4.maiju atzīmē kā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu.

„Šīs dienas komisijas sēde apliecināja, ka jautājums nav tik viennozīmīgi vērtējams un jāsabalansē juridiskā precizitāte ar emocionālajiem aspektiem. Tādēļ komisija jau tuvākajā laikā plāno apspriesties ar Augstākās padomes deputātiem un noskaidrot, kā šo dienu uztver 4.maija varoņi - tie, kuri balsoja par Latvijas neatkarību,” norāda komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene.

Diskusijas dalībnieki, tostarp cilvēki, kuri strādāja pie Neatkarības deklarācijas teksta sagatavošanas, vairākkārt uzsvēra, ka Valsts prezidenta piedāvātais nosaukums „Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena” precīzi neataino tās dienas notikumus un ir juridiski neprecīzs.

Romāns Apsītis, Neatkarības deklarācijas izstrādāšanas darba grupas vadītājs, norādīja, ka deklarācijas pieņemšana bija tikai ceļa sākums, kas noveda pie galvenā mērķa - faktiskās neatkarības atjaunošanas. Savukārt Valsts prezidenta ierosinājuma aizstāvji akcentēja šīs dienas simbolisko nozīmi un norādīja, ka pašreizējais 4.maija svētku nosaukums tikai atspoguļo tā laika notikumus, bet neizsaka tās būtību.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš aicināja deputātus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas 4.maija notikumus vērtēt loģiskā secībā un kopsakarībā ar citām Latvijai nozīmīgām dienām: 1918.gada 18.novembri - Latvijas Republikas proklamēšanas dienu un 1991.gada 21.augustu - dienu, kad faktiski atjaunota Latvijas neatkarība.

Komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene sēdes noslēgumā piebilda, ka, pat ja drīzumā vēl neizdosies vienoties par 4.maija pārdēvēšanu, tas nemainīs šīs dienas nozīmi tautas apziņā. 




Saeimas Preses dienests