Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi” tiešraidē no Saeimas nama Rīgā. Tūlīt deputāti pastāstīs par šodien svarīgāko.

Pirmajai vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Guntai Liepiņai. Lūdzu!

G.Liepiņa (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, savā pēdējā darba dienā pirms 12.Saeimas vēlēšanām, 11.Saeima ir izskatījusi vairāk nekā 30 likumprojektu un lēmumu projektu.

Saeima šodien ir pieņēmusi grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Grozījumi paredz noteikt par brīvdienu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku pēdējo dienu, un tas nozīmē, ka Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir svētki visā Latvijā. Praktiski tas izpaudīsies šādi: ja noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darba diena ir brīvdiena.

Es vēlētos mūsu klausītājiem atgādināt, ka Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku kopienu sastāda vairāk nekā 200 tūkstoši visu paaudžu dalībnieku Latvijā un ārzemēs. Un 2013.gadā Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos bija acīm redzama tautas kolektīvu atsaucība gan no latviešu ārzemju kolektīvu puses, gan no mazākumtautību puses un gan svētku apmeklētāju, gan sekotāju medijos bija vairāk nekā pusmiljons cilvēku.

Un jāsaka, ka šie svētki, kurus svinam vienu reizi piecos gados, šie latviešu tautas pašapziņas visaugstākās virsotnes svētki, beidzot mums nesaistīsies varbūt ar tādu nepilnīgu pirmdienas darba dienu nākamajā dienā pēc svētdienas. Tieši 2018.gadā, kad mēs svinēsim mūsu valsts 100.gadadienu, mēs varēsim pilnasinīgi noskatīties jaukajā vasaras svētdienā šos svētkus gan Mežaparka estrādē, gan pie televizoriem un gavilēt kopā līdz ar visu tautu, kas rāda mūsu tautas kultūras augstākās virsotnes. Šis likumprojekts ir vērsts uz nākotni: kad tieši pēc četriem gadiem būs atkal šie svētki, pēc skaistā koncerta Mežaparka estrādē mēs pirmdien varēsim atpūsties.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Guntai Liepiņai.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien strādāja šādā režīmā: jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk izskatāmo jautājumu. Un patiešām, tas bija arī diezgan lietderīgi šodien, jo šodien visai svarīga izšķiršanās notika Imigrācijas likumā. Tika nolemts nodot komisijai izskatīšanai jautājumu par uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas pilsoņiem (šīs atļaujas viņiem tika izsniegtas apmaiņā pret nekustamo īpašumu pirkšanu Latvijā). Jāatzīmē, ka tas tomēr pilnībā neapturēs iespēju iekļūt Latvijā cilvēkiem, kuri bēgs no Putina režīma, jo viņiem būs iespēja lūgt arī politisko patvērumu, kurš gan... Izskatīšanas laiks ir garāks, bet tas nozīmē, ka, teiksim, drošības dienesti varēs šos cilvēkus arī pilnībā pārbaudīt. Un tāpēc arī jācer, ka vienlaicīgi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izvērtēs to, kā stingrāk ierobežot arī citu valstu iebraucēju iespējas, jo ir ziņas par to, ka arī no citām bijušajām postpadomju telpas valstīm iebrauc ne tie labākie tautu pārstāvji, kas saistīti ar organizēto noziedzību, un arī pat cilvēki, kuri Ukrainā ir cīnījušies pret revolūciju.

Otra ļoti svarīga lieta – es pat teiktu, diezgan revolucionāra lieta! – ir tā, ka, mainot Latvijas Sodu izpildes kodeksu, ir ieviests likums, ka ieslodzītie, kuri vēlas pirms termiņa atbrīvoties, to var izdarīt, parakstoties un piekrītot nēsāt elektronisko aproci, kas Valsts probācijas dienestam ļaus jebkurā brīdī noteikt, kur ieslodzītais... bijušais ieslodzītais atrodas un vai viņš nepārkāpj šos pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumus. Nu, jāatzīmē arī tomēr, ka cilvēkiem, kas ir notiesāti par ļoti smagiem noziegumiem vai seksuāliem noziegumiem pret nepilngadīgajiem, šāda pirmstermiņa atbrīvošana nepienākas, un uz viņiem šis likums, par laimi, neattiecas.

Nu, vēl varētu pieminēt, ko jau kolēģe teica par Dziesmusvētkiem. Šajā likumprojektā bija arī priekšlikumi par pareizticīgo Ziemassvētkiem, bija par... par Vīriešu dienu Latvijā, bet tie tomēr netika atbalstīti. Un ar lielu nožēlu jāsaka, ka netika atbalstīts arī priekšlikums par Lauku sieviešu dienu, kas bija paredzēta 15.oktobrī. Bet nu nekas! Mēs, ZZS, par šīs dienas ieviešanu tomēr vēl pacīnīsimies.

Un noslēgumā gribu tomēr atgādināt, ka tūlīt, tūlīt ir vēlēšanas, un tomēr gribu aicināt visus doties uz šīm vēlēšanām, kas varbūt ir pat svarīgākās vēlēšanas pēc neatkarības atgūšanas. Lai nebūtu tā, ka 5.oktobrī pamostoties mums nav jāsāk no Rietumiem skatīties uz Austrumiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam.

Tagad pie mikrofona Reformu partijas frakcijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien tiešām Saeimas sēdē tika izskatīta virkne ļoti nozīmīgu likumprojektu, un es vēlētos jūsu uzmanību vērst uz likumprojektiem, kuri ir svarīgi tieši tiesu reformas tādai efektīvai tālākai virzībai. Proti, mēs šodien ar steidzamību atbalstījām likumprojektus, ka turpmāk vairs nedz Siguldas tiesa, nedz Rīgas Centra rajona tiesa, kas ir līdz šim diemžēl arī publiski saņēmušas negatīvu vērtējumu... un arī mazais tiesnešu skaits nav nodrošinājis to, lai mēs varam vienmēr bez tādas aizdomu ēnas raudzīties uz lietu nejaušu sadali un šo dažu tiesnešu iesaisti konkrētu lietu un strīdu izskatīšanā. Uzskatām, ka šīs divas tiesas, mazās tiesas, būtu pievienojamas lielākajiem tiesu apgabaliem. Proti, Siguldas tiesa tiks pievienota Rīgas rajona tiesai, savukārt Rīgas Centra rajona tiesa tiks pievienota citām Rīgas priekšpilsētas tiesām. Tas ir tikai sākums lielākai tiesu reformai. Mēs uzskatām, ka ir jāvadās pēc principa, ka efektīva, neatkarīga tiesa ir iespējama tad, ja tā ir pietiekami liela, tajā ir tiesneši, kuri ir specializējušies lietu izskatīšanā, lai tad, kad lieta nonāk tiesā un nejauši ir jāiedala kādam no tiesnešiem, nebūtu iepriekš paredzams, pie kura tiesneša šī lieta nonāks. Līdz ar to ir jāvirzās uz lielākiem tiesu apgabaliem, uz specializētiem tiesnešiem, protams, arī neaizmirstot, ka tiesām ir jābūt pieejamām. Un arī šajā gadījumā gan Siguldas iedzīvotāji, gan Siguldai piegulošo teritoriju iedzīvotāji varēs arī turpmāk doties uz Siguldas tiesas namu. Kā ēka un kā vieta, kur tiek spriesta tiesa, protams, tas paliks, taču tiesa nodrošinās to, ka uz atsevišķu lietu izskatīšanu atbrauks tiesneši no Rīgas, un nodrošinās, ka tie tiesneši, kuri ir specializējušies konkrēto lietu izskatīšanā, šīs lietas izspriež.

Tāpat ļoti svarīgs jautājums šajos likumprojektos ir specializēta tiesa lietās par bērnu prettiesisku nolaupīšanu. Tā ir ļoti liela problēma šobrīd, kad ir lielāka cilvēku mobilitāte, cilvēki izvēlas veidot ģimenes ārpus Latvijas un kad, ģimenēm izirstot, rodas strīds par bērnu – gan par saskarsmes tiesībām, gan par to, pie kura no vecākiem bērns paliek. Tā ir tiešām ļoti, ļoti liela problēma Latvijai kā iesaistītajai valstij. Šādas tiesvedības ir gan ar vairākām citām Eiropas Savienības valstu jurisdikcijām. Šobrīd to izskata visās Latvijas tiesās, taču ne visi tiesneši ir specializējušies, jo šeit ir jāzina ne tikai Latvijas likumi, bet jāzina arī Eiropas Savienības regulējums attiecībā uz šādu bērna pārvietošanu pāri robežai... tātad starptautiskais regulējums vēl plašākā kontekstā. Un līdz ar to ir izvēlēts tāds risinājums, ka Rīgas Ziemeļu rajona tiesa būs tā tiesa, kur būs specializējušies tiesneši, lai pēc būtības tiešām izlemtu, kur bērniņam palikt, ja viņa vecāki dažādu iemeslu dēļ to nevar atrisināt un ar varu vai ar viltu, vai kā citādi ir bērniņu aizveduši prom no tās vietas, kur viņš iepriekš ir dzīvojis. Un es uzskatu, ka tas ir ne mazāk svarīgs... tas ir liels solis visu mūsu tiesiskajai drošībai, ka šādas lietas turpmāk izskatīs specializējies, zinošs tiesnesis.

Un pārējie jautājumi, kurus mēs šodien izskatījām šajā Saeimas sēdē, kas, kā jau kolēģi minēja, ir pēdējā Saeimas sēde pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, tiešām bija virzīti uz to, ka Saeima vēlējās apdarīt savus iesāktos darbus, jo Saeimas kārtības rullis noteic, ka tie likumi, kuri ir sākti izskatīt šajā Saeimā, bet nav pabeigti, uz nākamo Saeimu automātiski nepāriet. Saeima, jaunā Saeima, lemj no jauna, vai tos pārņemt vai nepārņemt. Un, ja viņa tos arī pārņem, tad pārņem tikai pašā pirmajā lasījumā. Līdz ar to ir ļoti būtiski, ka Saeima turpina darbu, pabeidz izskatīt savus iesāktos likumprojektus un gan ar savām zināšanām, gan arī ar iestrādēm padara darbu līdz galam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tālāk vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija, nu, varētu teikt, vēsturiska Saeimas darba diena, jo tā ir pēdējā Saeimas sēde pirms vēlēšanām, un Saeimas darbs, 11.Saeimas darbs, ieiet noslēguma fāzē, kur, kā jau kolēģi minēja, ir svarīgi sagatavot likumprojektus nodošanai nākamajai Saeimai.

No šodien izskatāmajiem likumiem es gribētu parunāt par vairākiem.

Pirmais tāds noteikti ir Imigrācijas likums. Šobrīd šis likums ir sakārtots pienācīgā juridiskā kvalitātē, lai tas būtu skatāms, un tādēļ arī tika atbalstīts skatīšanai komisijā, bet es joprojām gribu atgādināt, ka šobrīd pēc jaunās ieviestās kārtības Latvijā ir saņemts tikai viens pieteikums par uzturēšanās atļauju, tā ka ir jāraugās uz šā likuma tālāko virzību tiešām kontekstā ar līdz šim jau pieņemtajiem lēmumiem.

Attiecībā uz svētku dienām bija ļoti interesantas debates. Mēs dzirdējām to, ko parasti varbūt neiznāk Saeimā dzirdēt. Ļoti daudzas un dažādas dienas gribēja ieviest Saeimas deputāti, un, protams, es gribu izteikt arī savu prieku par to, ka mums ir jauna brīvdiena – brīvdiena pēc Dziesmusvētkiem. Tas tiešām ir ļoti svarīgi visiem tiem svētku dalībniekiem, kuri tajos piedalās. Taču gribu teikt, ka līdz ar šīs brīvdienas ieviešanu mēs esam nonākuši... nokļuvuši to valstu skaitā, kurām ir visvairāk brīvdienu un, ņemot vērā to, ka viena brīva diena ir 250.daļa no kopprodukta, tad es gribu teikt, ka mums nāksies domāt par to, kā nākotnē šo brīvdienu skaitu sabalansēt ar mūsu ekonomiskās izaugsmes mērķiem.

Es gribu minēt vēl divus likumus, kuri arī ir ļoti svarīgi Latvijas iedzīvotājiem.

Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums”. Jāteic, ka ar šo mēs novēršam lielu sociālo netaisnību, jo tieši tie cilvēki, kuri sniedz ātro palīdzību, bieži vien riskē ar savu dzīvību, strādājot visdramatiskākajos apstākļos – velkot ārā cilvēkus no mašīnām, strādājot uz kuģiem vai darot Dievs vien zina vēl ko, kad jāsniedz neatliekamā palīdzība. Viņi tiks nodrošināti ar izdienas pensijām, kas tiešām viņus varbūt vairāk stimulēs iesaistīties šajā darbā un pasargās no izdegšanas sindroma, ko mēs bieži vien varam novērot.

Un vēl pēdējais, ko es gribu teikt. Ir ļoti svarīgi, ka Saeima šodien atbalstīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Kā jau šeit kolēģi minēja, šie grozījumi iesāk masīvas pārmaiņas tiesu sistēmas reorganizācijā. Un jāteic, ka šobrīd, tiekoties vēlēšanu kampaņas sakarā ar ļoti daudziem investoru pārstāvjiem un tautsaimniecības pārstāvjiem, ir jāatzīst, ka šeit nu tiešām pārmaiņas ir nepieciešamas, jo ārkārtīgi strauji šobrīd Latvijai sāk zust starptautiskā uzticība, sāk zust arī vietējo investoru uzticība tieši viena iemesla dēļ – ka nevar paļauties uz komercstrīdu vai citu strīdu godīgu izskatīšanu tiesā. Tā ka, es ceru, tas aizsāks ļoti būtiskus procesus visā tiesu sistēmas darbā, un tiesu sistēma pati sapratīs, kādā veidā tai ir jāmainās.

Bet es gribu arī teikt, ka deputātu sirdis šobrīd ir ārā pie vēlētājiem, jo šodien ir pēdējā diena, kad vēl var aģitēt, un es domāju, ka deputāti izdarīs visu iespējamo, lai pārliecinātu savus vēlētājus balsot... lai viņi vispār piedalītos vēlēšanās. Un arī es aicinu visus, kam sestdien ir tiešām iespēja, doties pie vēlēšanu urnām, jo šis būs ļoti izšķirīgs balsojums Latvijai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvilam Ašeradenam!

Raidījumu šodien noslēdz Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien “Saskaņas Centra” frakcijas deputāti aicināja izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties pārtraukt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu”. Mēs uzskatām, ka Ministru kabinetam nekavējoties jāuzdod pārtraukt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un jāiesniedz Saeimā izvērsts ziņojums par šādiem jautājumiem: kādi ir reālie bankas akciju pārdošanas nosacījumi? Par kādu summu un kādiem pircējiem iecerēts pārdot valstij piederošās bankas “Citadele” akcijas? Kādos termiņos paredzēts saņemt naudu par bankas akciju iegādi? Kad tiks atgūti nodokļu maksātāju finanšu līdzekļi, kas valsts atbalsta veidā tika ieguldīti bankā?

Runājot par problēmas būtību, vēlos atgādināt, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu pārdot valstij piederošo banku “Citadele” par, mūsuprāt, neadekvātu cenu un ar slepeniem nosacījumiem. “Saskaņas Centra” frakcija pieprasa to apturēt. Tomēr ļoti svarīgs ir arī sabiedrības viedoklis, jo tas var iespaidot esošo koalīciju.

Turklāt vēlos informēt arī par to, ka partija “Saskaņa” otrdien iesniedza Saeimā vairāk nekā 10 tūkstošus 300 parakstu, kas savākti portālā ManaBalss.lv, lai pārtrauktu bankas “Citadele” pārdošanu.

Tieši tāpēc “Saskaņas Centra” deputāti šodien vēlreiz piedāvāja Saeimai balsot par lēmuma projektu, kas paredz uzdot valdībai apturēt “Citadeles” pārdošanu. Saeima jau vairākas reizes iepriekš noraidīja šādu “Saskaņas Centra” ierosinājumu.

Vēlos uzsvērt, ka šī iniciatīva ir izteikts sabiedrības spiediens šajā jautājumā, jo pārdošanas procesa slepenība, formāts un arī pārāk zemā cena nav pieņemama. Un neaizmirsīsim to, ka šajā bankā ieguldīti simtiem tūkstošu eiro nodokļu maksātāju līdzekļu!

Diemžēl Saeimas vairākums neieklausījās sabiedrības viedoklī un noraidīja “Saskaņas” priekšlikumu, tomēr, neskatoties uz to, mēs domājam labas domas un darām labus darbus.

Paldies par uzmanību un paldies par uzticību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!