Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šī gada pavasara sesijas pirmā sēde, un raidījumā „Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šodien viens no būtiskākajiem Saeimas darba kārtības jautājumiem, mūsuprāt, bija likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Saeima šodien šos grozījumus atkārtoti nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Vēlos atgādināt to, ka Nacionālā apvienība konsekventi ir iestājusies pret uzturēšanās atļauju tirdzniecību. Šobrīd šī situācija ir īpaši kritiska. Arī šodien Saeimas sēdē mēs dzirdējām Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres teikto par to, ka uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits ir strauji audzis un mūsu tiesībsargājošās iestādes faktiski netiek galā ar saviem darba pienākumiem. Tādējādi pastāv risks, ka mēs varam nonākt situācijā, kad uzturēšanās atļaujas ir izsniegtas neierobežoti lielam personu skaitam ar nezināmas izcelsmes naudu, kas tiek ieplūdināta Latvijas ekonomikā, un ir arī virkne citu risku, kas ir saistīti ar Latvijas drošību kopumā. Diemžēl Nacionālā apvienība līdz šim nav saņēmusi atbalstu no pārējām Saeimas partijām, lai pārtrauktu šo uzturēšanās atļauju tirdzniecību, un tādējādi mēs bijām gatavi atbalstīt vismaz tos likuma grozījumus, kuri paredz pacelt tā saukto minimālo darījuma summu, kas ir 250 tūkstoši eiro, kā šobrīd noteikts likumprojektā, un paredzēt arī 5 procentu iemaksu no nekustamā īpašuma vērtības tā sauktajā Latvijas attīstības... ekonomikas attīstības fondā. Tomēr arī šis regulējums... bija plānots, ka tas stāsies spēkā tikai nākamā gada 1.janvārī. Mūsuprāt, kā arī atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, situācija šobrīd ir kritiska, un arī šim regulējumam, kaut gan tas pilnībā neapmierina Nacionālās apvienības prasības, būtu jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk. Līdz ar to šodien netika atbalstīts priekšlikums, ka šie grozījumi stājas spēkā 1.janvārī. Komisijai būs jāpārskata priekšlikums, mainot spēkā stāšanās laiku. Mūsu viedoklis: šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk.

Šajā kontekstā vēlos arī norādīt, ka Nacionālā apvienība ir iesniegusi Koalīcijas sadarbības padomē grozījumus Imigrācijas likumā, kuri dotu tiesības valdībai uz laiku pieņemt lēmumu apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu kādai personu grupai, ja tas ir saistīts ar sabiedrības un valsts drošības aspektiem. Mēs ļoti ceram, ka šie grozījumi, pie kuriem strādā šobrīd Tieslietu ministrija, gūs atbalstu arī citās Saeimas frakcijās.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” viedokli par diviem likumprojektiem.

Vispirmām kārtām – par likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā”. Mēs, „Saskaņas Centrs”, vienmēr konsekventi esam iestājušies pret jaunām nepamatotām nodevām. Likumprojektā „Grozījums Civilprocesa likumā” ietvertais regulējums attiecībā uz pušu procesuālo tiesību pārņemšanas kārtību uzliek jaunu pienākumu: personai, iesniedzot pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, ja to iesniedz pēc galanolēmuma spēkā stāšanās, vajadzēs samaksāt jaunu valsts nodevu. Jaunā valsts nodeva maksājama 30 eiro apmērā. Mūsuprāt, šāda iniciatīva nav atbalstāma, jo puse, kura izstājusies, jau procesa sākumā samaksājusi valsts nodevu par lietas izskatīšanu. Turklāt ne jau visos gadījumos puses, kuras pārņem tiesības, iesniedz apjomīgus jaunus papildu dokumentus. To var secināt arī no likumprojekta anotācijas, kurā minēts, ka puses, īstenojot savas procesuālās tiesības, mēdz iesniegt apjomīgus dokumentus. Tātad šāda situācija nav vienmēr.

Jāatzīmē, ka likumprojektam pievienotā anotācija, manuprāt, ir ļoti neveiksmīga. Un visdīvainākais ir anotācijā minētais likumprojekta mērķis – „pilnveidot Civilprocesa likumā noteikto pušu procesuālo tiesību pārņemšanas kārtību”. Tātad sanāk, ka pilnveidošana iespējama ar valsts nodevu ieviešanu. Tam gan nevar piekrist.

Šodien „Saskaņas Centrs” no Saeimas tribīnes aicināja balsot pret jauno nodevu, bet diemžēl Saeimas vairākums atbalstīja jaunās nodevas ieviešanu. Ceru, ka citu partiju pārstāvji sniegs savus paskaidrojumus pēc būtības par savas rīcības motīviem.

Otrām kārtām. Par grozījumu likumā „Par pašvaldībām”. „Saskaņas Centrs” vēlas piešķirt arī pašvaldībām tiesības izskaust psihoaktīvo vielu tirdzniecības vietas, un vairāki Saeimas deputāti ir parakstījuši Andreja Elksniņa un pašreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””, kura mērķis ir dot iespēju pašvaldībām ierobežot psihoaktīvo vielu tirgotavu darbību. Likumprojektu ir parakstījuši arī ZZS frakcijas pārstāvji un neatkarīgie deputāti. Likumprojekts paredz, ka pašvaldības būtu tiesīgas izdot saistošos noteikumus, paredzot ierobežojumus un kontroles pasākumus psihoaktīvo vielu tirdzniecības vietu darbībai. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būtu tiesības ne tikai noteikt, ka šādas tirgotavas nedrīkstētu darboties izglītības iestāžu un dzīvojamo māju tuvumā, bet arī liegt tām iespēju atrasties konkrētas pašvaldības administratīvajā teritorijā vispār.

Pašvaldības ir vislabāk informētas par to, kas notiek to teritorijā, un likumdevējs ar šādu grozījumu dotu tām plašākas iespējas lemt, vai vispār atļaut šādiem komersantiem darboties savā teritorijā. Turklāt šādi ierobežojumi un plānoti kontroles pasākumi dotu pašvaldībām iespējas ierobežot arī jaunu psihoaktīvu vielu izmantošanu kā zinātniskām, tā arī rūpniecības vajadzībām. Tādā veidā bez papildu finansējuma vai cilvēkresursu iesaistes pašvaldības iegūtu iespēju reāli ierobežot narkotisko vielu izplatību. Saeimā šo likumprojektu skatīja šodien, 24.aprīlī. Diemžēl frakcija VIENOTĪBA pēkšņi aicināja neatbalstīt šo priekšlikumu, un Saeimas vairākums noraidīja „Saskaņas Centra” ideju piešķirt arī pašvaldībām tiesības izskaust psihoaktīvo vielu tirdzniecības vietas savā administratīvajā teritorijā. Ļoti žēl!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Jā. Labdien, klausītāji! Nu, kāpēc mēs noraidījām? Vienkārši tāpēc, ka tas ir nokavēts un bezjēdzīgs priekšlikums par psihoaktīvo vielu tirdzniecības nodošanu pašvaldību uzraudzībā, tāpēc ka mēs jau pirms divām trijām nedēļām pieņēmām likumu, kas aizliedz visā Latvijas teritorijā kaitīgās psihoaktīvās vielas. Tas ir kriminālnoziegums visā Latvijā!

Otrs, ko es gribētu pateikt, ir tas, ka piekrītu Gaida Bērziņa uzskatiem par grozījumiem Imigrācijas likumā. Mums tagad ir pieņemti daudz, daudz, daudz stingrāki noteikumi par uzturēšanās atļaujām, summas ir krietni, krietni lielākas. Jā, man pašam jāatzīst, ka līdz šim tas jau gandrīz bija tā kā... tā kā par velti varēja ienākt Latvijā un te dabūt uzturēšanās atļaujas. Es arī esmu bijis pret to. Un mums galīgi nebija pieņemami – galīgi nebija pieņemami! –, ka grozījumi, kurus paredz šis likumprojekts, stātos spēkā tikai nākamā gada 1.janvārī, jo tad jau slūžas ir vaļā. Īpaši tagad, ja mēs skatāmies, kas notiek Ukrainā. Un tāpēc mēs noraidījām to 1.janvāri, un mēs vēlamies, lai šis daudz stingrākais likums stātos spēkā vai nu 1.jūlijā, vai, vēlākais, 1.augustā.

Un tad šajā sakarā gribētu arī pieminēt diezgan dramatiskos notikumus Ukrainā. Kā jūs zināt, Amerikas prezidents, kas viesojās Japānā, ir pateicis, ka Krievija neievēro Ženēvas norunu, kas tika panākta pagājušajā nedēļā. Un šodien Latvijā ierodas 150 Amerikas karavīri, gaisa desantnieki no leģendārās 173.brigādes, kas ir stacionēta Itālijā, un tas tiem, kas vēl Latvijā ir skeptiski... Un arī man nākas ar vēlētājiem runāt par to, ka vai tad Amerika vai NATO mūs aizstāvēs. Ko nu vēl vairāk vajag, ja ir 150 Amerikas karavīri šeit! Un ne jau kaut kādi! Un viņi būs arī Igaunijā, Lietuvā un Polijā – kopsummā 600, varbūt pat vēl vairāk. Tad ir skaidrs, ka NATO mūs aizstāv un ka mēs esam daļa no NATO valstīm. Un tāpēc bija ļoti žēl klausīties, piemēram, „Sastrēgumstundu” vakar, ka mums ir viens pilsētas mērs, kas uzskata, ka tā ir okupācijas armija, jo, ja mēs gribam investīcijas šajos sarežģītajos laikos, tad ir jārāda investoriem, ka Latvija ir droša. Un Amerikas karavīru klātbūtne nozīmē, ka Latvija ir droša. Tad investori neaizmuks no Latvijas. Un es te runāju ne tikai par Rietumu investīcijām, bet arī par krievu kapitālu, kas mūk no Krievijas, un varbūt arī par ukraiņu kapitālu. Arī par to mēs šodien kuluāros Saeimā runājām. Var tikai nožēlot, ka mums ir pilsētas mērs, kas dara visu, lai aizbaidītu investīcijas no Latvijas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Lejiņa kungam no VIENOTĪBAS frakcijas.

Nākamajam vārds Jānim Ozoliņam no Reformu partijas frakcijas.

J.Ozoliņš (RP).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas mēs izskatījām trīs likumprojektus Saeimas sēdē.

Un pirmais bija imigrācijas jautājums. Tātad trīs lietas ir galvenās, kas mainās: pirmām kārtām tiek palielināts nekustamā īpašuma iegādes slieksnis no 150 uz 250 tūkstošiem eiro. Otrām kārtām nebūs iespējama vairs šo īpašumu konsolidācija jeb kopā salipināšana, lai varētu iegūt šo imigrācijas jeb uzturēšanās atļauju. Tādā veidā mēs faktiski visu šo uzturēšanās atļauju tirdzniecību novirzām uz ekskluzīvo īpašumu pusi, un tādējādi Latvijas iedzīvotājiem vai tiem, kuri grib nopirkt sev pirmo mājokli, vienīgo mājokli vai parastu mājokli, nebūs šīs konkurences no ārvalstīm.

Nākošais būtiskais moments ir arī uzliktais nodoklis 5 procentu apmērā visiem darījumiem, kuri ir paredzēti, lai mūsu drošības dienesti varētu pārbaudīt šīs personas arī pēc tam, kad viņas šeit, Latvijā, šo uzturēšanās atļauju būs ieguvušas.

Tālāk. Nākošie likumdošanas grozījumi ir saistīti ar Būvniecības likumu. Tātad Būvniecības likumā politiskā izšķiršanās par Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi ir veikta. Saeimas šodienas sēdē deputāti šo lēmumu apstiprināja, un kontroles birojs... ir plānots, ka viņš sāks strādāt no šī gada rudens – no 1.oktobra. Biroja galvenie uzdevumi būs lielo nozīmīgo ēku būvniecības uzraudzība un arī to uzraudzība ekspluatācijas laikā. Tātad laika gaitā biroja nozīmība būvniecības procesos būtiski palielināsies.

Kā trešo jautājumu es gribētu minēt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros faktiski daudz runāts par SMS kredītiem. Tātad būtiski uzlabosies iedzīvotāju aizsardzība pret ātrās naudas aizdevējiem, proti, tiem līgumiem, kuri nebūs vērtēti jau... pret tiem līgumiem, kur nauda būs vienkārši tāpat iedota, un tur... Un, ja cilvēks būs paņēmis kredītu, nesaprotot, uz kādiem noteikumiem viņš ir šo naudu aizņēmies, tad viņu pasargās likums pret to, lai procenti nepieaugtu bezgalīgi.

Tie ir šie trīs galvenie jautājumu bloki, kas tika analizēti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un skatīti šodienas sēdē.

Liels paldies!

Vadītāja. Paldies Ozoliņa kungam no Reformu partijas!

Un „Frakciju viedokļos” pēdējais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, šodien laikam viens no tādiem visdiskutablākajiem jautājumiem bija Imigrācijas likums. Protams, ir jau slavējami, ka tagad ir pacelts nekustamā īpašuma iegādes cenas slieksnis līdz 250 tūkstošiem eiro, un ir ļoti slavējami, ka 5 procenti no darījuma summas būs jāieskaita īpašā fondā, no kura tiks apmaksāta varbūt arī palīdzība pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm, kā arī Imigrācijas dienesta kapacitātes celšanai. Ļoti slavējami, ka ir „izravēta” tā muļķīgā norma, kas ļāva uzturēšanās atļaujas vienkārši iegādāties par 50 tūkstošiem eiro, šo summu iemaksājot valsts budžetā. Acīmredzot šis tad arī bija viens no iemesliem, kāpēc Valsts prezidentam šis likums bija jāatgriež atpakaļ Saeimā atkārtotai caurlūkošanai.

Taču kas nav slavējami?

Pirmām kārtām nav slavējami, ka šis likums... šī likuma norma, kas ļauj iegādāties būtībā uzturēšanās atļaujas par investīcijām nekustamajā īpašumā... ka šī norma nav terminēta. Manuprāt, tad, kad šī norma tika ieviesta, bija runa par to, ka šīs uzturēšanās atļaujas, nu, teiksim tā, tiks tirgotas tikai šinī krīzes laikā, kad tiešām nekustamo īpašumu tirgū bija absolūta krīze un kad bija ļoti daudz banku īpašumā un nekustamo īpašumu pārdevēju īpašumā iegūluši īpašumi, kuri bija jāuztur, bet kuri pārdoti praktiski netika.

Nu, es domāju, mēs visi saprotam, ka tā dēvētā krīze ir beigusies un ka nekustamo īpašumu tirgus ir atdzīvojies. Un es nesaprotu, kāpēc nevarētu, izmantojot terminu „tiesiskā paļāvība”, noteikt kaut kādu beigu termiņu, teiksim, kaut vai dodot uzņēmējiem kaut kādu laiku... tātad varbūt pusotru gadu, bet pēc tam vispār šo normu varētu „izravēt” no likuma, lai tad tiešām šīs investīcijas nonāk ražošanā, nevis nekustamajos īpašumos. Man šī norma nekad nav bijusi īsti skaidra, un tāpēc es to nekad neesmu arī atbalstījis.

Nu, protams, te jau Lejiņa kungs un citi kungi un dāmas var daudz teikt, ka ļoti vēlētos, lai likums stājas spēkā kaut rīt, kaut parīt, kaut aizparīt... Bet, raugiet, tas nav tik vienkārši! Un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē izskanēja gan Imigrācijas dienesta viedoklis, gan Saeimas Juridiskā dienesta viedoklis, ka minimums – minimums! – trīs mēneši ir vajadzīgi, ja viss norit gludi, kamēr tiek veiktas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu šīs tagad pieņemtās izmaiņas. Tas nav tik vienkārši: šis likums stājas spēkā, normas ir ierakstītas likumā, un viss! Nē! Viņas ir sajūgtas kopā ar vēl virkni citu normatīvo aktu, kuru izskatīšanu mūsu Ministru kabinetā veic visai lēni. Un līdz ar to arī es tiešām nedomāju, ka likumam būtu jāstājas spēkā 1.jūlijā, jo vienkārši šis laiks ir nereāls. Līdz tam nevarēs, kā teikt, sakārtot visus pārējos papīrus. Un tad mēs atgriezīsimies atkal, kā daudzkārt tas jau šīs Saeimas laikā ir bijis, pie jautājuma, ka vajag pagarināt likuma spēkā stāšanās termiņu atkal par mēnesi vai diviem, kā jau tas daudzkārt noticis ar Būvniecības likumu, par kuru arī šobrīd ir visai plašas debates.

Un man patiešām ir prieks, ka šodien mēs pieņēmām lēmumu, ka turpmāk būs arī Būvniecības valsts kontroles birojs, kurš kontrolēs šīs sarežģītās lielās būves, jo savulaik Valdis Dombrovskis, bet it sevišķi jau Pavļuts ar vieglu roku nolikvidēja Valsts būvinspekciju un, neskatoties uz ZZS vairākkārtējiem priekšlikumiem, šī būvinspekcija netika atjaunota. Un šāda doma par būvinspekcijas... par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu nu nekādi nebija aktuāla līdz „Maximas” traģēdijai. Un tad nu pēkšņi pamodās, ka tomēr ir vajadzīga kāda institūcija valsts līmenī, kas kontrolē tātad lielos sarežģītos kaut vai publisko ēku būvniecības projektus. Nu ir šis mierinājums, ka ar 1.oktobri šāds Būvniecības valsts kontroles birojs uzsāks savu darbu, un par to tiešām ir liels prieks.

Paldies.

Lai jums jaukas brīvdienas! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Ingmāram Līdakam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas!

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!