Frakciju viedokļi 2013.gada 11.aprīlī

(15.04.2013.)

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja vietniekam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē, manuprāt, trīs aktuālākās tēmas bija grozījumi Medību likumā, jautājums par deputātu imunitāti (bija šāds priekšlikums – sabiedriskā iniciatīva), kā arī jautājums par to, lai aizliegtu nacistiskos un padomju laika simbolus lietot masu pasākumos. Par pēdējo manis minēto jautājumu jāteic, ka ļoti uz robežas balsojums bija, lai vispār izdotos attiecīgo likumprojektu pieņemt. Mums faktiski tikai ar vienas balss pārsvaru izdevās arī šo likumprojektu virzīt tālāk. Bija mēģinājumi arī noteikt vēlāku termiņu, lai likums nestātos spēkā līdz 9.maija pasākumam pie Uzvaras pieminekļa (visticamāk, šis likums arī uz to ir tēmēts), bet ar vienas balss pārsvaru mums šo likumprojektu izdevās arī tālāk virzīt.

Es vēlos īsumā pieskarties arī likumprojektam „Grozījumi Medību likumā”, jo, manuprāt, tas ir ļoti nozīmīgs likumprojekts. Mēs pie tā sākām strādāt jau Zemkopības ministrijā. Tātad no ministrijas tas jau... Darbs sācies 2011.gada janvārī, un tika pārstāvēts ārkārtīgi liels iesaistīto pušu skaits (tās ir 26 puses – tur ir dažādas iestādes, biedrības, interešu grupas), un bija ļoti lielas diskusijas. Bet šobrīd likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā, un, īsumā skatoties, redzam, ka ir izveidots alternatīvs represīvs mehānisms ārkārtas postījumu novēršanai. Protams, tas ir ļoti aktuāls šobrīd zemniekiem, kuriem dzīvnieki izposta sējumus.

Tagad skaidri definēti ir pušu pienākumi savvaļas medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu mazināšanai, kā arī pilnveidota pieļaujamo nomedīšanas apjomu noteikšanas kārtība, dzīvnieku uzskaiti aizstājot ar populācijas stāvokļa novērtēšanu (tas, mūsuprāt, būtu tāds objektīvāks novērtējums), un ir izveidots deleģējums medību tiesību aprites reglamentēšanai. Un Ministru kabineta līmenī paredzēts noteikt obligātās līguma sastāvdaļas, lai sakārtotu medību tiesību apriti, novēršot šīs lokālās nesaskaņas un līdz minimumam arī samazinot tiesvedību skaitu.

Tas būtu par Saeimas šīsdienas sēdē lemtajiem jautājumiem.

Un vēlos īsumā jūs informēt arī par to, ka VIENOTĪBAS frakcijā šajā trešdienā bija ļoti apjomīga diskusija, kurā piedalījās lielākā daļa mūsu ministru, to skaitā arī finanšu ministrs Andris Vilks un labklājības ministre Ilze Viņķele. Diskusija bija diezgan gara, un daudz tika runāts par sociālo nevienlīdzību. Un, manuprāt, tieši deputāta pienākums ir rūpēties par to, lai mazturīgākajiem būtu lielāki ienākumi un lai šo sociālo plaisu mēs varētu mazināt. Un tātad mūsu frakcijā mēs paudām atbalstu Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas kopīgi izveidotajām prioritātēm sociālās nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, norādot, ka šādi vislielākais atbalsts tiks sniegts tieši mazo un vidējo algu saņēmējiem un ģimenēm. Turklāt, saglabājoties pozitīvajām tendencēm valsts ekonomikas attīstībā un samazinoties sociālā budžeta deficītam, vēl šogad ir jāatsāk mazo pensiju indeksācija, un visu pensiju indeksāciju atjaunot vajadzētu no 2014.gada. Protams, jāņem vērā ir tas, cik daudz mums reāli budžetā ir naudas. Un šiem jautājumiem ir jābūt absolūtai valdības prioritātei, veidojot nākamā gada valsts budžetu, lai valsts attīstībā vērojamo izaugsmi savā ikdienā izjustu ikkatrs Latvijas iedzīvotājs, it īpaši tie iedzīvotāji, kuriem ir zemāki ienākumi, un tās ir strādājošas ģimenes ar bērniem. Tāpat mēs paudām atbalstu Finanšu ministrijas ierosmēm nākamajā gadā minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 līdz 225 latiem; 2014.gadā tie jau būs 320 eiro, ja mēs pārrēķinām. Savukārt neapliekamo minimumu no nākamā gada piedāvāts diversificēt – lielākajām algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Tā faktiski būtu tāda kā progresivitāte, atbalstot mazturīgākos jeb cilvēkus ar mazākiem ienākumiem un mazinot sociālo nevienlīdzību.

Par minimālās algas slieksni vēl notiks plašākas diskusijas. Turklāt tiek piedāvāts arī palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014.gadā līdz 98 latiem; 2014.gadā tie būs jau 140 eiro. Un darba grupa, kurā strādāja Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padome, kā arī valdības sociālo un sadarbības partneru pārstāvji, rosina arī 2015.gadā pakāpeniski palielināt minimālo algu, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Tādējādi nākamajā gadā minimālā alga valstī varētu būt jau 320 eiro, bet 2015.gadā to varētu palielināt vēl par 10 eiro. Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošu personu varētu palielināt līdz 160 eiro, un neapliekamais minimums 2015.gadā varētu būt līdz 130 eiro. Un vienlaikus paredzēts turpināt jau uzsākto reformu darbaspēka nodokļu politikā, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu šogad līdz 24 procentiem, 2014.gadā – līdz 22 procentiem un 2015.gadā – vēl līdz 20 procentiem. Līdz ar to mēs būtu pildījuši to, ko mēs esam solījuši saviem vēlētājiem programmā, balstoties uz tiem mērķiem, kas būtu ilgtermiņā – vairākus gadus uz priekšu.

Novēlu jums jauku dienu! Paldies! Uz redzēšanos!

Vadītājs. Paldies Smiltēna kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Un tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē patiešām bija ļoti daudz būtisku jautājumu.

Es uzskatu, ka lēmuma projekts, kurš paredz Tieslietu ministrijai uzdevumu sagatavot likumprojektu, balstoties uz 13 854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Saeimai par atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu, ir ļoti būtisks, jo tiešām, stājoties deputāta amatā, katrs deputāts dod zvērestu, bet līdzšinējā pieredze ir rādījusi, ka šo zvērestu var arī lauzt. Latvijas tautai ir tiesības pieņemt lēmumu, ko tad darīt tālāk ar šāda deputāta mandātu.

Ļoti svarīgs ir likumprojekts „Grozījumi Arhīvu likumā”, kas šodien tika pieņemts trešajā jeb galīgajā lasījumā un kas paredz, ka ne tikai zinātniskie līdzstrādnieki, bet arī studenti, bibliotekāri, muzeju, arhīvu darbinieki varēs vērsties arhīvā un saņemt dokumentus, lai varētu pētīt dažādas lietas, un ļoti svarīgi, ka tās būs tieši NKVD lietas. Mēs ļoti ceram, ka šie likuma grozījumi patiešām mudinās studentus, topošos vēsturniekus, zinātniekus, vairāk izpētīt šo tēmu.

Protams, vislielākās debates bija par likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Bija līdzīgi kā hokeja cīņā, kur pēdējās minūtēs vieni vārti izšķir spēles rezultātu. Es nolasīšu, kādi tad ir šie grozījumi, ko tie paredz. Publiska pasākuma apmeklētājam un dalībniekam ir aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību un naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā), rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.

Es ļoti ceru, ka nākamajā Saeimas sēdē izdosies pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā, jo likuma mērķis ir, lai šis likums stājas spēkā līdz 9.maijam, tādējādi novēršot sabiedrības šķelšanu, jo Latvijas sabiedrību mēs uzskatām par vienotu uz Latvijas valsts simbolu pamata.

Tie bija galvenie Saeimas šodienas darba kārtības jautājumi.

Gaidīsim kopā visi pavasari, jo stārķi jau ir atlidojuši!

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Laizānes kundzei no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. Nākamais runās Zaļo un Zemnieku frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Patiesībā pēc Saeimas sēdes šī radioatskaite par Saeimas sēdi bija pat interesantāka nekā pati Saeimas sēde, jo nupat noklausījāmies Smiltēna kunga stāstu par to, kā tiks pavisam drīzā laikā atsākta pensiju indeksācija, kā tiks palielināta minimālā alga, kā tiks izmaksāti dažādi pabalsti... To bija ļoti interesanti klausīties, it īpaši interesanti tāpēc, ka Smiltēna kungs visas naudas summas, visas izmaksas rēķināja jau eiro. Nu, acīmredzot viņš jau vairs nedzīvo Latvijā, kur joprojām mēs algas un pensijas saņemam latos. Protams, eiro šīs pensijas un algas izskatās daudz, daudz simpātiskāk, nekā tās ir patiesībā. Bet jebkurā gadījumā ir ļoti liels prieks, ka valdošā koalīcija ir sākusi runāt par drīzu pensiju indeksāciju. Ir jau labi, ja ieklausās tautā, vairāk nekā 100 000 pensionāros, kas ir spiesti vākt parakstus, lai tiešām valdība viņus sadzirdētu. Nu, vēl labāk jau būtu bijis, ja tiktu uzklausīti arī kolēģi, kaut vai konkrēti Zaļo un Zemnieku savienība, kas pirms 2013.gada budžeta sastādīšanas jau visiem spēkiem centās panākt, lai šogad pensiju indeksācija atsāktos. Nu, bet labi... ir, kā ir.

Ja runājam par Saeimas šīsdienas sēdi, tad jāteic, ka, protams, ir prieks, ka izkustējies jautājums par sankcijām par deputāta zvēresta laušanu.

Prieks arī par to, ka, visticamāk, jau 9.maijā būs aizliegts lietot nacistu un komunistu simboliku publiskos izklaides un svētku pasākumos.

Prieks, ka Latvijā tomēr acīmredzot turpmāk nevarēs medīt ar loku. Šodien ļoti interesantas un plašas debates izvērsās par Medību likumu, un patiešām tika atbalstīts mūsu priekšlikums tomēr nepaļauties kārdinājumam atļaut Latvijā medības ar loku.

Bažas ir divējādas. Pirmās ir bažas par to, vai nepalielināsies medījamo dzīvnieku traumatisms, jo loks tomēr ir tāds ierocis, ar kuru no attāluma, kas lielāks par 20–25 metriem, rezultatīvi medīt ir ārkārtīgi grūti, un līdz ar to varētu, teiksim, palielināties to dzīvnieku skaits, kuri pēc ievainojuma vairākas dienas tomēr spēj nodzīvot un aizbēg no mednieku redzesloka.

Otras bažas ir par to, ka loks ir ļoti kluss medību ierocis un tāpēc varētu būt problēmas, kad kādreiz šīs mednieku aktivitātes mēģinātu izkontrolēt. Man kā meža īpašniekam vienmēr ir gribējies tomēr dzirdēt, ja manā mežā medību kolektīvs, ar kuru gan ir noslēgts līgums, kādus šāvienus veic. Man vienmēr tomēr interesē, kas manā mežā ir nošauts. Ar loku, ar šādu klusu rīku, var medīt absolūti nedzirdami un nemanāmi.

Nu, jāteic gan, ka 17 Eiropas Savienības valstīs medības ar loku ir atļautas. Bet vai nu vienmēr Latvijai ir jābūt, kā saka, pirmrindnieku skaitā arī tādos visai diskutablos jautājumos?

Mazliet ir bažas un bēdas par to, ka Medību likumā netika apstiprināta norma, ka tomēr nav pieļaujama klaiņojošu suņu un kaķu šaušana, jo, raugiet, Latvija ir ratificējusi konvenciju, kurā diezgan nepārprotami noteikts, ka Latvija pievienojas tam viedoklim, ka galējas nepieciešamības gadījumos mājas un istabas dzīvnieki ir iemidzināmi tikai, kā saka, veterinārārsta darbības rezultātā, nevis ir pieļaujama to šaušana. Tātad līdz ar to mūsu likumdošanā varētu būt zināmas pretrunas ar starptautiskām konvencijām, kuras Latvija parakstījusi. Un, ja raugās tā reāli, tad nu, es domāju, kaķis, kurš tagad, pavasarī, izdomājis doties sievas meklējumos, nu nebūt nav uzskatāms par klaiņojošu, kaut arī viņš atrodas mežā. Nu, līdz ar to būtu krietni jāpadomā, kā šo jautājumu tomēr civilizētā veidā risināt.

Un vēl. Pretēji Smiltēna kungam, es tomēr neesmu tik optimistisks par Medību likuma būtību, jo, raugiet, var jau, protams, sargāt lauksaimnieku sējumus, var, protams, pieņemt ārkārtas mehānismus medībām postījumu vietās, bet man šķiet, ka tomēr šis morāli ētiskais aspekts arī ir jāņem vērā. Kāpēc saudzēšanas laikā... Kāpēc vispār vairākām... daudzām medījamo dzīvnieku sugām ir paredzēts saudzēšanas laiks? Šajā saudzēšanas laikā ir precīzi ierēķināts tas brīdis, kad ir vairošanās periods: kad dzimst mazuļi, kad tie ir tikko piedzimuši vai vēl grasās dzimt. Es domāju, ka neviena suga, arī nekāda postījumus daroša suga, nav pelnījusi to, lai tiktu medītas grūsnas mātītes un mātītes, kuras zīda mazuļus.

Ja Medību likumā vai medību noteikumos ir paredzēts šis saudzēšanas laiks, tad, es domāju, šajā saudzēšanas laikā šie dzīvnieki tiešām būtu saudzējami. Tad, kad ir atļauts... kad medību termiņš to pieļauj, tad var medīt intensīvāk vai mazāk intensīvi... nu, droši vien intensīvāk. Bet šis saudzēšanas laiks tāpēc arī ir saudzēšanas laiks!

Paldies.

Vadītājs. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvim Ingmāram Līdakam.

Un tagad runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inga Bite.

I.Bite (RP).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Jā, tiešām šodien Saeimas sēdē, lai gan tā bija samērā īsa, tomēr ir izskatīti vairāki būtiski jautājumi.

Pieskaršos gan tiem jautājumiem, kuriem mani kolēģi jau ir pieskārušies, gan vienam jautājumam, kas vēl šeit nav ticis apspriests. Proti, šodien Saeimā tika izskatīts arī pieprasījums veselības ministrei Ingrīdai Circenei, kura nosaukums ir „Par finansējuma piešķiršanu ārstniecības iestādēm”, taču, kā varējām lasīt tekstā, būtība bija saistīta ar Bērnu slimnīcas Onkoloģijas nodaļas remontu.

Mēs esam redzējuši gan televīzijā, gan arī varbūt lasījuši citur ziņās par to, kā Bērnu slimnīcas fonds ir uzsācis ziedojumu vākšanu Onkoloģijas nodaļas remontam, norādot, ka ir nepieciešams pārcelt Onkoloģijas nodaļu no tās vietas, kur tā atrodas šobrīd, uz vietu, kas ir tuvāka tā sauktajam daudzfunkcionālajam korpusam jeb, tā „cilvēku valodā” runājot, uz vietu, kurā notiek visas procedūras un pārbaudes. Jo šobrīd ir, nu, tāda diezgan briesmīga situācija, ka bērniem, dodoties uz pārbaudēm un analīzēm, ir jāpārvietojas pa āru jebkuros laika apstākļos.

Izskatot šo pieprasījumu Saeimas Pieprasījumu komisijā, tika uzaicināta arī veselības ministre Ingrīda Circene, un, noskaidrojot faktisko situāciju, mēs redzējām, pirmkārt, to, ka ieguldījumi Bērnu slimnīcas infrastruktūrā ir bijuši pietiekami lieli pēdējos gados, un, otrkārt, to, ka ir pieejams un jau piešķirts no Veselības ministrijas puses šobrīd nepieciešamais finansējums darbu uzsākšanai. Tātad attiecīgi Bērnu slimnīca jau var sākt strādāt pie projekta, pie darbu sagatavošanas un, kā mēs izrunājām komisijas sēdē, arī pie apkures un elektrības ievilkšanas šajā jaunajā ēkā, lai varētu tur pārcelt Onkoloģijas nodaļu.

Mēs arī saprotam un atzīstam, ka demogrāfijas jautājumu risināšanai svarīgi nav tikai bērna kopšanas un vecāku pabalsti, pie kuriem jau notiek aktīvs darbs, bet ir svarīgi arī, lai bērni būtu droši par to, kas ir... es atvainojos... lai vecāki būtu droši par to, ka situācijā, kurā viņu bērns ir slims, viņam tiks nodrošināta pienācīga un maksimāli kvalitatīva veselības aprūpe.

Citi jau pieminētie šodien darba kārtībā esošie jautājumi bija gan grozījumi Medību likumā (lielākā daļa Reformu partijas frakcijas pievienojās humānai attieksmei pret dzīvniekiem – balsoja pret loka izmantošanu medību laikā), gan arī jau pieminētie grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, pie kā es gribētu pakavēties mazliet ilgāk, norādot, ka Reformu partijas frakcija iebilda pret šī likumprojekta pasludināšanu par steidzamu.

Tātad mēs atbalstām, pilnībā pievienojamies likumprojekta būtībai, taču nedomājam, ka tas būtu jāvirza izskatīšanai steidzamības kārtībā. Un kāpēc tā?

Galvenais arguments, kas ir par... kas tiek izteikts kā nepieciešams, lai virzītu šo likumprojektu, ir šā likuma spēkā stāšanās jeb spēkā esamība 9.maijā, kad, kā mēs zinām, notiek plaši pasākumi pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa. Likums, kāds tas ir spēkā šobrīd, ir darbojies jau vairākus gadus līdz šim un, teiksim tā, nekādas ļoti būtiskas nekārtības nav radījis, tāpēc tagad mēģināt ieviest vēl kādus ierobežojumus, pat ja šie ierobežojumi... un tiešām man ir jāpiekrīt tiem, kuri saka, ka šie ierobežojumi nav papildu ierobežojumi. Tik tiešām tie ir tiešā veidā pārcelti no likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Tātad jau šobrīd sapulcēs, gājienos un piketos, teiksim tā, okupācijas režīma simbolikas lietošana nav pieļaujama, un vienkārši analoģiska norma tiek iekļauta Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Taču mēs zinām, ka ir izraisījušās pietiekami plašas diskusijas, jo sabiedrībā nav līdz galam skaidrs, ko šis likums nozīmē. Notiek dažādas spekulācijas par to, ka tiks papildus ierobežotas cilvēku tiesības, spekulācijas par to, ka cilvēki, kuriem ir nopelnīti un piešķirti ordeņi un kuri šos ordeņus vēlas piespraust pie apģērba, tiks diskriminēti vai sodīti. Un, lai visu to izskaidrotu, ir veicams pietiekoši plašs izskaidrošanas darbs. Mēs neredzam, ka būtu nepieciešams šo likumprojektu virzīt steidzamības kārtībā.

Paldies. Tie arī bija, manuprāt, galvenie šodien apskatāmie jautājumi. Un jauku jums dienu!

Vadītājs. Paldies Reformu partijas frakcijas pārstāvei Ingai Bitei.

Šodien „Frakciju viedokļus” noslēgs Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Vēlos paust frakcijas un arī savu viedokli par diviem jautājumiem.

Pirmām kārtām par pensijām. Vēlos informēt par to, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija gatavo ierosinājumu atgriezties pie pensiju indeksācijas un uzskata, ka tam jābūt pirmajam solim, lai uzlabotu Latvijas pensionāru materiālo stāvokli. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka pie varas esošo regulārie uzbrukumi pensionāru ienākumiem ir kliedzoša netaisnība. Var piebilst, ka vispirms notikusi pensiju indeksācijas atcelšana, motivējot to ar budžeta izdevumu samazināšanu, pēc tam piemaksu atcelšana par darba stāžu visiem, kas jau aizgājuši pensijā pēc 2012.gada 1.janvāra vai arī vēl dosies pelnītā atpūtā, to skaitā arī tiem, kuri pārgājuši no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju. Varu informēt, ka „Saskaņas Centrs” gatavo priekšlikumus, lai paaugstinātu labklājības līmeni tādai sociāli neaizsargātai Latvijas iedzīvotāju kategorijai kā pensionāri. Un nākamajā nedēļā Saeimas apspriešanai plānots iesniegt mūsu sagatavotos grozījumus nodokļu likumdošanā, kuru būtība: lai tiktu paaugstināta pensijas ar nodokli neapliekamā summa.

Otrais jautājums. Jautājums par šīsdienas diskusijām par Medību likumu. Pateikšu godīgi, ka mūsu frakcijā viedokļi šajā jautājumā dalās, bet es personīgi iebilstu pret ideju atļaut loka izmantošanu dzīvnieku medīšanai. Šāds barbarisks, azarta pilns izklaides veids man nav pieņemams, un viens no būtiskiem argumentiem pret loka medību pieļaujamību ir krietni lielāks dzīvnieku savainošanas gadījumu daudzums, salīdzinot ar citiem šaujamieročiem: dzīvnieki tiek sašauti, bet netiek iegūti. Neiegūtie dzīvnieki aiziet no mednieka un mirst mokpilnā nāvē vai kļūst uz mūžu sakropļoti.

Virkne neatkarīgu pētījumu norāda uz to, ka šādās medībās ir milzīgs dzīvnieku savainošanas īpatsvars, kas svārstās ap 50 procentiem. Proti, uz katru nomedītu briedi vai stirnu viens dzīvnieks aiziet mežā savainots. Uzskatu, ka Latvijas medniekiem un medību saimniecībai tas nav nepieciešams, tā nav metode, kas būtu ieviešama. Un šodien, par laimi, Saeimas vairākums izslēdza no likumprojekta grozījumus par lokiem kā medību rīkiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas pārstāvim Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Svētdien, 12.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196