Frakciju viedokļi 2013.gada 4.aprīlī

(09.04.2013.)

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima sanāca uz pirmo sēdi pavasara sesijā, un turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodienas darba kārtības jautājumiem.

Pirmajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

 

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimai pēc pavasara brīvdienām šodien bija ļoti intensīva diena. Izskatīšanai Saeimā tika nodoti 12 jauni likumprojekti, un tika arī izskatīts liels daudzums likumprojektu dažādos lasījumos.

No izskatītajiem likumprojektiem es gribētu atzīmēt šodien tikai vienu, kas man likās daudz svarīgāks par pārējiem. Tas, protams, ir likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, par kuru bija ļoti lielas debates. Šeit, tā teikt, mūsu Saeimas juridiskie „smagsvari” diskutēja par līgumsoda samērīgumu, un es gribētu atzīmēt tikai to, ka Saeima ir reaģējusi pietiekami ātri uz... tā teikt, uz nebanku kredītu saņēmēju zināmām problēmām. Un, es domāju, tā reakcija ir ļoti laba, un šobrīd mēs virzāmies tajā virzienā, ka līgumsoda procenti, kas līdz šim bija neierobežoti, tagad tiks ierobežoti, un šobrīd tas līmenis ir 10 procenti. Es domāju, ka tas ir ļoti labs risinājums.

No iesniegtajiem 12 likumprojektiem es gribētu atzīmēt tikai trīs, kas likās ļoti svarīgi. Pirmais, kuru es gribu atzīmēt, ir likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Saeimas deputāti ir reaģējuši ļoti ātri... Šis likumprojekts ir izstrādāts nolūkā novērst iespēju izmantot publiskus izklaides un svētku pasākumus, lai sludinātu vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma un komunisma ideoloģiju, veiktu kara propagandu. Es domāju, ka šis ir ārkārtīgi svarīgs likumprojekts, jo iedzīvotāji gaida risinājumu tam, kas notika leģionāru atceres pasākumā. Es domāju, ka tiešām ar interesi raudzīsimies, kādā veidā šis likumprojekts virzīsies uz priekšu attiecīgajā komisijā – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Otrs ir likumprojekts, kas ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Arī tas ir diezgan svarīgs, ņemot vērā enerģētikas liberalizācijas jautājumus nākotnē. Proti, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai šodien tika nodots likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā”. Šī likuma galvenā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību būs tādā ziņā, ka tas nodrošinās, ka uz dabasgāzes lietotājiem netiks pārnestas ar uzņēmuma sadalīšanu saistītās izmaksas. Jo saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojuma tehnisko pielikumu sabiedrības ar vairāk nekā 100 tūkstošiem patērētāju sadalīšana rada papildu izmaksas: vienreizējās – tās ir 3 līdz 10 miljoni eiro, un ir arī citas izmaksas. Un papildu ražošanas izmaksas šinī gadījumā pieaug par 10 līdz 15 procentiem. Tas neapšaubāmi izsauktu gāzes cenu strauju pieaugumu. Pieņemam, ka ar šāda likumprojekta virzīšanu šīs izmaksas varētu tikt kaut kādā veidā amortizētas.

Un, protams, trešais likumprojekts, par ko es gribu runāt, ir Nacionālās apvienības virzītais likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Es domāju, ka šī arī ir ļoti laba iniciatīva, jo šis Valsts sociālo pabalstu likuma grozījums nosaka, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, ja šī persona iepriekš saņēmusi maternitātes pabalstu vai vecāku pabalstu, kura izmaksa ir pārtraukta sakarā ar to, ka persona atsākusi gūt darba ienākumus.

Respektīvi, šī likuma norma noregulētu... novērstu zināmu netaisnību. Tas paredz to, ka līdzšinējā kārtība, ka bērna kopšanas... Tie vecāki, kas nav sociāli apdrošināti, saņem bērna kopšanas pabalstu. Ja viņi dodas strādāt, tad viņi nezaudē šo bērna kopšanas pabalstu. Savukārt tie vecāki, kas ir sociāli apdrošināti un saņem bērna kopšanas pabalstu... ja viņi nolemj pārtraukt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz bērna viena gada vecumam un dodas strādāt, tad viņiem nekāda kompensācija netiek izmaksāta. Es domāju, ka attiecīgā Saeimas komisija – Sociālo un darba lietu komisija – atbildīgi strādās un atradīs risinājumu šai problēmai.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ašeradena kungs, izmantodams iespēju runāt pirmajam, faktiski ļoti precīzi izklāstīja visus tos būtiskākos likumprojektus, par kuriem šodien lēma Saeima. Es atļaušos pieskarties vienam no šiem likumprojektiem, ņemot vērā, ka viens no maniem pienākumiem ir darboties Juridiskajā komisijā. Proti, tas ir likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, kas, kā minēja arī kolēģis, paredz veikt zināmu reformu līgumsodu, to skaitā arī procentu, aprēķināšanas kārtībā un piešķirt arī lielākas tiesības tiesām lemt par līgumsoda samērīgumu. Šeit es gribētu norādīt uz to, ka šī problēma ar līgumsoda apmēra nesamērīgumu, protams, ir aktualizējusies kontekstā ar tā saukto nebanku kreditētāju aktīvo kredītpolitiku. Tas, protams, arī ir būtisks jautājums, un mēs esam jau vērsuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzmanību uz to, ka šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības likums jau dod tiesības Patērētāju tiesību aizsardzības centram iejaukties šajā aktīvajā kreditēšanā ar tiem līdzekļiem, kas likumā ir noteikti. Un tāpat esam lūguši arī sniegt priekšlikumus no savas puses attiecībā uz tiem jautājumiem, kas būtu risināmi, lai mūsu sabiedrība nenonāktu vēl lielākā parādu jūgā.

Taču, atgriežoties pie līgumsoda apmēra jautājuma un regulējuma, arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir norādījis uz to, ka šis piedāvātais regulējums, kas ierobežo līgumsoda apmēru, ir būtisks, jo tas uzlabotu patērētāju situāciju – nepieļautu, ka tas, kuram ir tiesības prasīt līgumsodu, uz tā rēķina papildus nopelnītu. Šajā sakarā gan jāvērš uzmanība uz to, ka viena no tām nevalstiskajām organizācijām, kuras pietiekami aktīvi iebilda pret minēto regulējumu un pat iesniedza priekšlikumus Juridiskajā komisijā, bija tieši Latvijas Komercbanku asociācija. To mērķis faktiski... šo priekšlikumu mērķis bija faktiski neko nemainīt līgumsoda aprēķināšanas kārtībā. Ņemot vērā to, ka Latvijas Komercbanku asociācijai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, šie priekšlikumi komisijā tika apspriesti un neguva komisijas atbalstu. Mēs esam aicinājuši talkā arī tiesībzinātniekus, lai ļoti precīzi visus šos jautājumus, kas ir noregulējami Civillikumā, izrunātu un arī atspoguļotu. Šobrīd priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir pietiekami samērīgs, lai šos vēl neskaidros jautājumus, kas ir radušies diskusiju laikā, atrisinātu, un mēs ļoti ceram, ka tas notiks pietiekami ātri un efektīvi un mēs atbilstoši plānotajam termiņam likumprojektu trešajā lasījumā pieņemsim vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā un ka jau šogad šie grozījumi stāsies spēkā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Gaidim Bērziņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Reformu partijas frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

 

I.Bite (RP).

Paldies.

Godātie klausītāji, labdien! Prieks jūs sveikt un izteikt šo viedokli Saeimas pavasara sesijas pirmajā sēdē. Pēc Saeimas pavasara sesijas pirmās sēdes tiešām jāsaka līdzīgi, kā Bērziņa kungs teica, – ka iepriekšējie runātāji jau ir akcentējuši tās būtiskākās lietas, kas šodienas sēdē ir izskatītas. Nu arī es gribu pievērst jūsu uzmanību, jāsaka, gandrīz tiem pašiem likumprojektiem, proti, likumprojektam „Grozījumi Civillikumā” un likumprojektam „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Viens no tiem tika izskatīts, un otrs tika nodots izskatīšanai komisijā.

Papildus tam, kas tika jau iepriekš runāts par grozījumiem Civillikumā, es gribu vērst uzmanību uz to, ka Saeimā bija diezgan plašas debates par šo tēmu un tika runāts arī par to, ka līgumus savā starpā slēdz ne tikai fiziskās personas un ne tikai tā sauktie ātro kredītu ņēmēji, bet arī dažādi uzņēmēji; tur varētu būt saistība ar būvniecību. Ja ēka vai būve netiek laikā nodota, vai tiešām arī šādos gadījumos pietiek ar līgumsodu 10 procentu apmērā? Bet te es gribētu atgādināt no juridiskā viedokļa, ka eksistē ne tikai līgumsods kā saistību tiesību pastiprinājuma veids, bet eksistē arī galvojums, rokasnauda, aizturēšanas tiesība, ķīlas tiesība, procenti, tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību. Tātad līgumsods ir tikai viens no veidiem. Piemēram, situācijā, kurā netiek laikus pabeigta būvniecība vai izpildīts kāds cits līgums, varētu būt viennozīmīgi runa arī par veicamās samaksas samazinājumu. Un tādā gadījumā jau šis nodrošinājums vai, teiksim, pienākums izpildīt līgumu ir stiprāks par šiem 10 procentiem.

Vēl viens pietiekami nozīmīgs likumprojekts, kas šodien tika nodots izskatīšanai komisijām, ir „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”, kas paredz tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu arī personām, kuras atsāk strādāt. Šobrīd, kopš pagājušā gada, mums ir izveidojusies tāda īpatnēja situācija, ka, bērniņam sasniedzot viena gada vecumu, līdz bērna pusotra gada vecumam vecākiem, vienam no vecākiem, ir tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu 100 latu apmērā. Tas agrāk bija 30 latu apmērā, paralēli strādājot, taču līdz bērna viena gada vecumam. Tātad, ja vecāki izlēma atsākt darba gaitas ātrāk par brīdi, kad bērns sasniedzis viena gada vecumu, tad šo bērna kopšanas pabalstu nesaņēma. Tā varbūt liekas tāda, nu, mazliet paradoksāla situācija, un to šis likumprojekts paredz novērst. Tātad bērna kopšanas pabalstu varēs saņemt arī tie vecāki, kuri atgriežas darbā ātrāk par bērna viena gada vecumu, un šis bērna kopšanas pabalsts šobrīd ir 100 latu apmērā.

Jāsaka arī, ka tas ir tāds solis tajā virzienā, par ko koalīcijas partneri ir vienojušies pagājušā gada beigās, proti, diskutēt vispār par vecāku tiesībām vienlaikus strādāt un saņemt pabalstu, kas ir saistīts ar bērnu audzināšanu. Šajā gadījumā gan tas ir cita veida pabalsts no juridiskā viedokļa – vecāku pabalsts. Jo ir daudz diskutēts par to, ka jaunajiem vecākiem ir jāsaglabā sava vieta darba tirgū, ir jāsaglabā sava kompetence, kvalifikācija. Mēs zinām, ka ļoti daudz ir iespēju darboties attālināti – no mājām. Ne vienmēr cilvēkam ir jābūt uz vietas noteiktu darba laiku. Tas nozīmē, ka vecāki var, savā starpā vienojoties, kombinēt šo darba laiku: viens var iet strādāt no rīta, otrs – pēcpusdienā. Ir darbi, ko var darīt brīvdienās vai jebkurā citā iespējamā un izdevīgā laikā. Šī nepieciešamība būt klāt darbā, būt uz vietas, kļūst arvien mazāka, līdz ar to ir arvien vairāk iespēju apvienot darbu ar bērnu audzināšanu, tātad arī strādāt no mājām. Tāpēc šis ir vēl viens jautājums, par ko koalīcija ir apņēmusies diskutēt, – par iespējamību vienlaikus gan strādāt, gan saņemt vecāku pabalstu. Protams, šeit mums ir jāaicina arī sabiedrība būt godprātīgiem un neizmantot likumā paredzētās iespējas ļaunprātīgi, jo diemžēl tieši tie cilvēki, kuri mēģina varbūt kaut kādā veidā krāpties, apkrāpt valsti, saņemt sev lielāku labumu, ir tie, kuru dēļ daudzas labas idejas ir grūti realizējamas, jo visu laiku ir jādomā par to, ka būs kāds, kurš mēģinās to visu apiet, un par to, vai tur nav kāda iespēja to apiet.

Tā ka diskusijas par šo jautājumu tiks turpinātas, bet šodien komisijām nodotais likumprojekts, manuprāt, ir labs sākums, lai mēs varētu par to runāt.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Ingai Bitei no Reformu partijas frakcijas.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ilonai Jurševskai.

 

 

I.Jurševska (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man ir liels prieks jūs šodien uzrunāt, varētu teikt, vēl pēcsvētku dienās. Saeima ir atkal uzsākusi ļoti nopietnus apgriezienus un sākusi strādāt pie ļoti nopietnu likumprojektu izskatīšanas.

Un nu man nāksies atkārtot to, ko iepriekš jau minējuši mani kolēģi. Būtībā es varētu minēt mazliet citus argumentus, bet arī mums, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai, šodien tas likās ļoti būtiski – piedalīties šo jautājumu izskatīšanā un savu viedokli paust ar saviem balsojumiem, skatot gan grozījumus Civillikumā, gan arī nupat manas kolēģes pieminēto Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumu, kurš attieksies uz bērna kopšanas pabalsta izmaksām. Varbūt tādēļ es arī runāšu par šiem diviem likumprojektiem – par grozījumiem Civillikumā un par bērna kopšanas pabalstu... par Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumu. Par pārējiem darba kārtības jautājumiem jūs jau iepriekš informēja citi kolēģi.

Civillikums, protams, ir tieši tas likums, kas attiecas gan uz visiem nebanku kreditētājiem, gan arī uz visiem tiem cilvēkiem, kuri ir paņēmuši SMS kredītus, un tas attiecas patiešām uz visiem nelaimīgajiem, kuri ir nonākuši tādā situācijā, ka spiesti maksāt nesamērīgi augstus līgumsodus. Ir tiešām liels gandarījums, ka šodien Saeimas darba kārtībā ir šis likumprojekts, jo īpatnēja ir tā situācija, ka tieši attiecībā uz līgumsodu neierobežošanu un neregulēšanu principā Latvija... mēs esam vienīgā Eiropas valsts, kur tas nav noteikts likumdošanā, un mums nav precīzi noteikta procentuāli augstākā robeža līgumsoda noteikšanai kā tādai. Un faktiski mēs šodien izdzirdējām tādas lietas, ka ir valstis, kur, piemēram, ir noteikts, ka augstākā robeža ir 5 procenti. Diskusija, par kuru šodien tika runāts arī šeit, Saeimā, ir par to, ka Latvija būtu tā valsts, kur varētu tikt noteikts, ka augstākā robeža šim līgumsodam varētu būt 10 procenti. Uzklausījuši gan Augstākās tiesas Senāta sniegtās atziņas, gan arī citu tiesu ekspertu atziņas, mēs arī uzskatām, ka šāds līgumsoda augšējais apmērs būtu uzskatāms par godīgu darījumu praksi, lai tie cilvēki, kuri savulaik ir ņēmuši kādus aizņēmumus, kredītus, arī spētu norēķināties adekvāti.

Jāsaka, ka Civillikuma grozījumi faktiski runā ne tikai par līgumsodiem. Un ir viens jautājums, kur Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja viedokli, kuru savukārt neatbalstīja koalīcija, – tas bija jautājums par galvinieku aizsardzību. Proti, runa bija par galvinieku aizsardzību no ļaunprātīgas iedzīvošanās uz galvinieku rēķina. Tātad otrs jautājums, kas saistībā ar Civillikuma grozījumiem izskanēja, faktiski bija līdzīgs jautājumam par ņemtajiem kredītiem. Tā kā galvinieks ir galvojis par parādu, viņš faktiski atbild ne tikai par galveno parādu, bet arī par visiem blakus prasījumiem, zaudējumiem un arī pat par tiesas izdevumiem. Un šajā situācijā galvinieks savā ziņā ir kreditora ķīlnieks. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien atbalstīja Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu, kur ir noteikts, ka galvinieks atbild tikai par galveno parādu, bet neatbild par blakus prasījumiem, tas ir, par pārējiem līgumsodiem, zaudējumiem un tamlīdzīgi. Mēs uzskatām, ka galvinieks tomēr ir norobežots no kreditora un parādnieka savstarpējo domstarpību noregulēšanas un faktiski viņš nekādā veidā nevar ietekmēt nekādus tā darījuma grozījumus vai papildinājumus, kurš tiek noslēgts starp kreditoru un parādnieku, un tam nav nekādas ietekmes uz parādnieku, bet ir tikai saistības. Līdz ar to mēs uzskatām, ka arī galviniekam ir jānodrošina likumiska aizsardzība.

Pārejot pie nākamā ļoti būtiskā jautājuma – pie bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtības, kādu paredz grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā, arī man jāsaka ar gandarījumu, ka ir tiešām liels, liels prieks, ja tā varētu teikt, ka Saeima beidzot savā darba kārtībā šo jautājumu ir iekļāvusi un ir skatījusi, un es ceru, ka tas virzīsies arī uz priekšu, jo, kā jau nupat tika minēts, šobrīd spēkā esošās tiesību normas nosaka to, ka šo bērna kopšanas pabalstu līdz bērna viena gada vecumam piešķir tikai tad, ja persona, kurai ir tiesības uz šo pabalstu, nav nodarbināta. Un līdz ar to attiecībā uz pabalsta saņemšanu bērna kopšanas periodā tātad ir izveidojusies tāda nevienlīdzīga situācija: ja persona, kura ir bijusi nodarbināta, atsāk strādāt, tā zaudē tiesības uz jebkuru pabalstu – vienalga, vai tas ir maternitātes pabalsts vai vecāku pabalsts, vai bērna kopšanas pabalsts. Savukārt tā persona, kura nav atradusies darba attiecībās jeb nav strādājusi, teiksim, bērna kopšanas pabalsta laikā, gada laikā uzsākot strādāt, var turpināt saņemt vienu no šiem pabalsta veidiem – bērna kopšanas pabalstu.

Es domāju, ka visiem ir zināma situācija, kas ir Latvijā... faktiski demogrāfiskā situācija, un tas ir ļoti būtiski – domāt, kādā veidā stimulēt ģimenes laist pasaulē ne tikai pirmo bērnu, bet arī otro un trešo bērnu. Un, raugoties, kā tas notiek attīstītās Eiropas Savienības valstīs, it īpaši raugoties Skandināvijas virzienā, mēs redzam, ka tur šī likumdošana ir ļoti attīstīta tieši attiecībā uz darbalaika un bērna kopšanas laika saskaņošanu, kas samērīgos apstākļos ļauj vecākiem vienlaikus gan šo bērnu mājās pieskatīt un kopt, gan arī, izmantojot dažādas darba iespējas – gan attālinātas, gan arī klātienē –, vienlaikus arī strādāt. Un, apzinoties situāciju, ka tieši ģimenes ar bērniem mūsu valstī ir visnabadzīgākās un ir pakļautas patiešām nopietnam nabadzības riskam, šis jautājums kļūst vēl aktuālāks. Un tādēļ mēs ar lielu gandarījumu raugāmies uz to, ka šie grozījumi tiks arī faktiski akceptēti un stāsies spēkā jau samērā drīz un vecāki varēs labāk plānot gan savu darba dzīvi perspektīvā, gan arī savu ģimenes dzīvi, plānojot ģimenē ne tikai vienu bērniņu, bet arī otro un trešo.

Paldies. Un lai veiksmīga nedēļas nogale!

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ilonai Jurševskai.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

 

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Iespējamie grozījumi likumdošanā, lai atturētu makšķerniekus kāpt uz bīstama ledus, ir atbalstāmi, taču īstenot dzīvē tos būs sarežģīti. Grūti būs izstrādāt noteikumus, kas liegtu kāpt uz ledus konkrētā ūdenstilpē. Tas būtu jādara attiecīgās jomas speciālistiem, piemēram, ūdenstilpju apsaimniekotājiem, bet ne ugunsdzēsējiem. Ugunsdzēsēji var izteikt savu redzējumu, viedokli, nevis izteikt ierosinājumus likumdošanai attiecībā uz to, kādos laika periodos ir bīstami kāpt uz ledus. Laika apstākļi dažādās Latvijas vietās krasi atšķiras, un tāpat ledus apstākļi Latvijas novados ir ļoti atšķirīgi, tāpēc valstī nav iespējams valstiskā līmenī noteikt vienotu datumu, pēc kura atrašanās uz ledus būtu bīstama. Ledus biezums atšķiras pat vienā pilsētā vai novadā esošās ūdenstilpēs. To ietekmē daudzi un dažādi faktori – straumes, atrašanās vieta un citi. Tad būtu jāveic pētījums un jāizstrādā atsevišķi noteikumi katrai konkrētai ūdenstilpei, un kādam būtu regulāri jāseko līdzi ledus apstākļiem, jāmēra ledus biezums, lai zinātu, vai uz tā ir droši atrasties. Tas prasītu ne tikai ievērojamus finanšu resursus; nepieciešami arī speciālisti. Lai būtu speciālists kādā jomā, jāveic apmācība. Jābūt ekspertam, lai sniegtu slēdzienu. Un, lai būtu eksperts, jābūt labai izglītībai. Piekrītu, ka tiek tērēti finanšu resursi, glābjot cilvēkus, kas kāpj uz bīstama ledus, taču glābšanas darbi uz ledus ir reti, tādēļ tiem ievērojami līdzekļi tomēr netiek izlietoti.

Kūlas ugunsgrēku dzēšanai tiek tērēti daudz lielāki līdzekļi. Glābšanas darbi uz ledus salīdzinājumā ar kūlas dzēšanu no iztērēto resursu viedokļa nav salīdzināmi.

Jāsaka paldies visiem nodokļu maksātājiem par to, ka ugunsdzēsējiem ir līdzekļi, lai apkalpotu visus izsaukumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic atsevišķu kūlas ugunsgrēku uzskaiti un tam iztērētās degvielas uzskaiti. Šim mērķim degvielai, par laimi, limita nav. Nauda tiek piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo nav iespējams prognozēt, cik naudas kūlas dzēšanai vajadzēs. Primārais: lai taupītu līdzekļus, būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu kūlas dedzināšanu. Kā pirmo soli varētu paredzēt pastiprinātas uzmanības pievēršanu teritorijām, kur nenotiek aktīva saimniekošana un veidojas kūla. Ikviena teritorija taču kādam pieder – privātpersonām, pašvaldībām, speciālajām ekonomiskajām zonām, valstij. Tikai tās netiek pienācīgi apsaimniekotas. Sodu bardzība šajā gadījumā nelīdzēs, jo nav iespējams kūlas degšanu mazināt ar teritoriju apsaimniekošanu. Tad kādai no institūcijām jāuzņemas teritorijas uzmanīšana. Risinājumi varētu būt dažādi, piemēram, videokameru uzstādīšana vai patrulēšana, vai kāds cits risinājums. Kaut vai teritorijas iežogošana, lai nepieļautu piekļūšanu tai, ja citādi problēma nav risināma.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to ir izskanējis raidījums „Frakciju viedokļi”, kas tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan ik ceturtdienu pēc Saeimas kārtējās sēdes.

Vēlot jauku dienu, saku jums paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Svētdien, 12.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196