Frakciju viedokļi 2013.gada 21.februārī

(25.02.2013.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Esiet sveicināti! Šīsdienas garajā darba kārtībā bija viens jautājums, kas interesē visus, jo gandrīz katrā ģimenē ir kāds students. Mūsu augstākā izglītība ir katra cilvēka rūpju lokā, un šodien mēs skatījām it kā nelielu detaļu no visa augstākās izglītības problēmu kopuma, bet šai detaļai ir ļoti liela nozīme, lai mūsu studenti saņemtu valsts atzītu diplomu un līdz ar to viņu kvalifikācija tiktu atzīta gan Latvijā, gan Eiropā, gan arī citur pasaulē.

Mēs zinām, ka mūsu augstākās izglītības sistēma nepārtraukti attīstās, bet ikvienas rīcības pamats jānosaka likumā, tādēļ jau 2011.gadā tika veikti ļoti apjomīgi grozījumi Augstskolu likumā, un pašreiz vajadzētu turpināties šī likuma normu īstenošanas darbam.

Diemžēl, kā mēs redzam, pašreiz publiskajā telpā dominē skaļa retorika un normatīvo aktu formu ir ieguvuši tikai nedaudzi likumprojekti: akreditācijas noteikumi, kuru izstrādē piedalījās arī Saeimas komisija, un neliels grozījums Augstskolu likumā, kas paredz mazināt latviešu valodas nozīmi augstskolās. Šiem grozījumiem, protams, nevar piekrist, jo mūsu augstākajā izglītībā tik tiešām ir daudz citu svarīgu lietu, kas jārisina.

Šodien mēs atgriezāmies pie šī 2011.gadā pieņemtā Augstskolu likuma pārejas noteikumiem, kuros bija noteikti termiņi, līdz kuriem jānodrošina studiju programmu akreditācija. Likums paredzēja jaunu principu – pāriet uz studiju virzienu akreditāciju un izveidot īpašu akreditācijas institūciju. Tā kā pašreiz bija neiespējami nodrošināt studiju programmu akreditāciju – termiņš ir 28.februāris, – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nāca ar iniciatīvu šo termiņu pagarināt.

Garu diskusiju ceļā mēs vienojāmies par kompromisa variantu. Tātad studentiem līdz brīdim, kad sāksies uzņemšana augstskolu programmās, jābūt pieejamai informācijai par to, vai attiecīgā programma ir vai nav akreditēta, vai par tās apguvi tiks izsniegts valsts atzīts diploms.

Otrs jautājumu loks bija saistīts ar Saeimas tiesībām pēc izglītības un zinātnes ministra motivēta ierosinājuma atsaukt kādu Augstākās izglītības padomes locekli. Tā kā Augstākās izglītības padomi veido institūciju deleģēti pārstāvji, nevis politisko partiju virzīti kandidāti un, piemēram, savus kandidātus izvirza Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Studentu apvienība, pavisam kopā 11 institūcijas, vairums Saeimas deputātu, kā arī atbildīgā komisija uzskatīja, ka tādā gadījumā, ja ministram vai jebkuram citam rodas argumentēti iebildumi pret kādu locekli, tas vēršas attiecīgajā institūcijā un tā lemj, vai konkrētais Augstākās izglītības padomes loceklis atsaucams un virzāms jauns kandidāts. Šāda iespēja deputātiem nebūtu jādod tādēļ, ka diemžēl dažkārt var parādīties zināmi zemūdens akmeņi, diemžēl ne vienmēr varam balstīties uz pietiekamiem pierādījumiem. Līdz ar to Saeima šo priekšlikumu noraidīja.

Toties labā ziņa ir tā, ka mēs ar šiem grozījumiem esam novērsuši valsts atzīto diplomu apdraudējumu un beidzot varēsim pievērsties daudz būtiskākiem jautājumiem, kas risināmi mūsu augstākajā izglītībā. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inai Druvietei.

Nākamais pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šajā jaukajā saulainajā dienā diemžēl Saeimas namā saule iespīd pavisam, pavisam maz un, kā jau ierasts, mūsu tiesiskuma koalīcija kārtējo reizi noraidīja priekšlikumus mazināt iedzīvotājiem pārmērīgo ar siltuma apgādi saistīto slogu. Nu, mūsu tiesiskuma koalīcija atkal nevarēja savā starpā atrisināt jautājumus, kas attiecas uz Augstākās izglītības likumu, bet pie tā jau pierasts, ka ir domu daudzveidība, ir kašķi, ir strīdi, bet reizēm tomēr šķiet diezgan dīvaini, ka divas partijas nevar vienoties par kopīgu viedokli ārpus šīs sēžu zāles.

Jā, attiecībā uz Augstākās izglītības padomes sastāvu mana pārliecība tik tiešām ir šāda: pašā saknē jau ir nepareizi tas, ka dažādu institūciju un sabiedrisko organizāciju, Rektoru padomes un tamlīdzīgu institūciju izvirzītie cilvēki, kuriem šīs organizācijas uztic savu interešu pārstāvēšanu Augstākās izglītības padomē, pēc tam vēl jāapstiprina Saeimai. Man šķiet, ka nav Saeimai ko bāzt degunu tur, kur tas nebūtu jābāž. Šoreiz, protams, no Reformu partijas tika saņemts priekšlikums, ka izglītības ministrs var rosināt tā vai cita Augstākās izglītības padomes locekļa atsaukšanu. Man tiešām šķiet, ka šī padome nav aicināta kalpot izglītības ministram vai Saeimai, šī padome ir aicināta kalpot tiem, kas tās locekļus ir izvirzījuši no sava vidus, un ne Saeimai lemt, kurš cienījamāk pārstāvēs Augstākās izglītības padomē, teiksim, studentu intereses vai augstskolu intereses. Ja cilvēks ir Rektoru padomes izvirzīts, es tiešām neņemtos apstrīdēt rektoru kompetenci.

Nu, skaidrs ir viens: Reformu partija tomēr ļoti vēlas, lai Augstākās izglītības padome kalpotu, uzticīgi kalpotu Ķīļa kungam, jo, ja jau Ķīļa kungam būs iespēja rosināt Augstākās izglītības padomes locekļu atsaukšanu, tad, protams, Augstākās izglītības padomes locekļi pirms tāda sava viedokļa paušanas, kurš varbūt nesakrīt ar ministra viedokli, krietni, krietni padomās, vai vērts to paust vai labāk tomēr paklusēt. Pretējā gadījumā var sākties šī, nu, kā saka, procedūra cilvēka atstādināšanai no dalības padomē.

Ja runa ir par jautājumiem, kas saistīti ar vidi, priecēja tas, ka tika pieņemti grozījumi Zvejniecības likumā. Priekšlikumu bija ļoti daudz – vairāk nekā piecdesmit. Un pats būtiskākais, ko izdevās panākt – vismaz man tas šķiet ļoti pozitīvi –, ir tas, ka pašpatēriņa zveja publiskajos ūdeņos turpmāk notiks tikai ar murdiem, nevis ar tīkliem un līdz ar to katram makšķerniekam, katram, kas brauks kaut vai ar laivu un uzdursies kādam tīklam, būs skaidrs, ka šis tīkls ir nelegāls, griežams, izņemams bez vārda runas.

Man jau šķiet, ka trešajā lasījumā turpināsies cīņa par vai pret rūpniecisko zveju arī Buļļupē. Nu, Buļļupe ir kā tāds pudeles kakls, caur kuru visā Lielupes baseinā nokļūst, nu, kaut vai vimbas uz nārstu. Ja šis kakls ir aizlikts ciet ar murdiem, varbūt tas šur tur ietekmēs vimbu nārstu.

Un pats pēdējais... jā, pats pēdējais šodien tika pieņemts pirmajā lasījumā likums par pašvaldību referendumiem, un mani ļoti priecēja Viļuma kungs no Reformu partijas ar saviem kvēlajiem stāstiem par to, ka vara pieder tautai, nevis tauta varai, tā ka nebaidieties, cienījamie kolēģi, no referendumiem – tautai jālemj par svarīgiem jautājumiem! Cienījamais Viļuma kungs bija aizmirsis, ka pats ļoti pārliecinoši ir vērsies un balsojis pret tautas iespēju referendumā izteikt savu viedokli par eiro. Kas šeit notiek? Kāpēc tāda divkosība? Vienā teikumā tu saki – vara pieder tautai, citā teikumā, – ka ne, Ministru prezidents Dombrovskis tomēr gudrāks.

Paldies par uzmanību! Lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Tagad runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka šodien Saeimā tika izskatīts likumprojekts par pašvaldību vadītāju vēlēšanām, kuru sagatavojusi Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija.

Mūsu likumprojekts paredz, ka no 2017.gada kardināli mainītos pašvaldību vadītāju ievēlēšanas kārtība. Ja pašlaik pašvaldību vadītājus no sava vidus ievēlē pilsētu un novadu domju deputāti, tad „Saskaņas Centrs” ierosina ieviest tiešās pašvaldību vadītāju vēlēšanas, kurās par kandidātiem balsotu Latvijas pilsoņi. Par mēru tiktu ievēlēts kandidāts, kurš saņemtu absolūtā vēlētāju vairākuma, proti, vairāk nekā 50 procentu atbalstu. Līdz šim pašvaldību vēlēšanās pilsoņi atdod savas balsis partiju iepriekšējiem deputātu kandidātu sarakstiem, pēc tam pilsētas vai novada deputātu vairākums veido valdošo koalīciju un no sava vidus ievēlē domes priekšsēdētāju. Vienkārši vēlētāji, konkrētas teritorijas iedzīvotāji, nu nekādi nevar ietekmēt šo lēmumu, tāpēc par domes priekšsēdētāju var kļūt arī deputāts, kuram nav nekāda atbalsta un autoritātes iedzīvotāju vidū.

Domāju, visi vēl atceras arī skandālu, kas sacēlās 2006.gadā, kad Jūrmalā deputātiem par balsojumu domes priekšsēdētāja vēlēšanās tika piedāvāts kukulis. Proti, pašreizējā sistēma ļauj ekonomiskiem grupējumiem, kas lobē savas intereses, izmantojot negodīgus deputātus, nodrošināt sev vajadzīgā kandidāta ievēlēšanu. Spēkā esošā sistēma noved pie bezgalīga politiskā tirgus, kur pašvaldības deputāti dažkārt aizmirst, ka viņu galvenais uzdevums ir strādāt iedzīvotāju labā.

Mēs uzskatām: lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos vietējai varai, ir jāievieš tiešās pašvaldību mēru vēlēšanas. Šādai pašvaldību vadītāju ievēlēšanas kārtībai ir virkne priekšrocību. Mērs būtu personiski atbildīgs vēlētāju priekšā, un viņam, lai tiktu ievēlēts atkārtoti, būtu jāstrādā iedzīvotāju, nevis sponsoru un ekonomisko grupējumu interesēs – jārisina pilsētas vai novada reālās problēmas. Tiešās vēlēšanas izslēdz iespēju, ka amatā tiks cilvēks, kurš ievēlēts intrigu vai politiskās tirgošanās rezultātā.

Diemžēl labējās partijas domā citādāk un mūsu likumprojekts šodien tika noraidīts. VIENOTĪBA, Reformu partija, Nacionālā apvienība un ZZS neatbalsta ideju par tautas vēlētu pašvaldības vadītāju. Ļoti žēl.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tālāk vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Sveicināti, visi cienījamie radioklausītāji! Es šodien no frakcijas puses vēlētos paust viedokli par tiem jautājumiem, kas skāra Augstskolu likumu, un, proti, par diviem priekšlikumiem.

Viens skar Augstākās izglītības padomes locekļu atsaukšanu un otrs – studiju virzienu akreditācijas jautājumu.

Par pirmo. Reformu partija nāca klajā ar priekšlikumu, ka arī Saeimai ir jābūt jelkādai teikšanai ne tikai par šo Augstākās izglītības padomes locekļu apstiprināšanu, bet, ja ir pamatoti, ar noteiktiem faktiem pierādāmi iemesli, tad ir arī jābūt Saeimai instrumentam, ar kura palīdzību atsaukt vienu vai vairākus, vadoties pēc situācijas, Augstākās izglītības padomes locekļus.

Pašreizējie normatīvie akti, Augstskolu likums nosaka, kad Augstākās izglītības padomes pārstāvi var atsaukt tā institūcija, kas viņu ir deleģējusi, piemēram, Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Un mūsu priekšlikums bija, ka nozares ministrs – izglītības un zinātnes ministrs – arī uzņemas atbildību par to, kas notiek augstākās izglītības sektorā – politikas plānošanā, realizēšanā, uzraudzībā. Ja tiek konstatēti, piemēram, kādi pārkāpumi vai netiek pildīti likumā noteiktie uzdevumi, Augstākās izglītības padomei uzdotās funkcijas, tad arī ministram būtu iespēja nevis lemt vienpersoniski, bet vērsties pie Saeimas vai ministrijā, vai Ministru kabinetā, bet tātad aicināt Saeimu izvērtēt visus pieteikuma iesniegumā norādītos faktus, protams, pieaicinot institūciju, kura ir deleģējusi attiecīgo pārstāvi, un tad kopā skatīties, cik liela tā problēma ir. Un ir jāvērtē šīs atsaukšanas iespējas, ja nu tādas ir nepieciešamas.

Atbalstu mēs tam nesaņēmām. Un, protams, šeit mēs varam arī runāt par to, vai vispār Augstākās izglītības padome ir jāapstiprina Saeimas līmenī vai tam būtu jānotiek Ministru kabineta līmenī, jo jāpaskatās arī zināmas paralēles – tas, kā tiek apstiprināta, piemēram, Latvijas Zinātnes padome, kas atbild par zinātnes jomu. Bet Augstākās izglītības padome vairāk atbild par augstākās izglītības jautājumiem. Nevajadzētu arī pārspīlēt tās bažas, ka būtu politiska izrēķināšanās, jo Saeima būtu tā, kas pieņem gala lēmumu, un, protams, šis lēmums būtu stājies spēkā, ja par to nobalsotu Saeimas vairākums.

Nākamais jautājums skāra studiju virzienu akreditācijas procesu. Un, kā mēs zinām, šajā jomā ir diezgan daudz problēmu. Izmantojot situāciju, es gribētu aicināt, lai studenti, mācību spēki, akadēmiskās vides pārstāvji pieiet ar izpratni situācijai, jo ir jāsaprot, ka atbildība ir jādala gan starp Augstākās izglītības padomi, gan starp Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kas ir Saeimā, gan, protams, starp Izglītības un zinātnes ministriju un tās padotībā esošām institūcijām. Jā, bija paredzēts, ka studiju virzienu akreditācijai jāsākas jau 2012.gada 1.septembrī, kā to noteica Augstskolu likuma pārejas noteikumi. Bet būtiski ir tas, ka projekts vēl turpinās, aprīļa vidū ir noslēgums. Diemžēl mums jau no 10.Saeimas bija jāsaņem mantojumā tas, ka akreditācija pēc jaunās procedūras bija jāveic jau tad, kad projekta īstenošana vēl turpinājās. Un mēs lūdzām šo studiju virzienu akreditācijas termiņu pagarināt vairāku apsvērumu dēļ, protams, lielākoties ņemot vērā sūdzības, kas nāca no augstskolām, no studentiem, no studiju programmu direktoriem par projekta īstenošanas metodoloģiju, par ekspertu atlases principiem un tā tālāk, un tā joprojām. Un tāpēc tika veikts šis audits, lai būtu neatkarīga institūcija, kas veic auditu par to, kā ir īstenots projekts vai cik lielā mērā ir ievēroti normatīvie akti, likumi un Ministru kabineta noteikumi, kāda ir bijusi projekta īstenošanas kvalitāte.

Bažas diemžēl ir apstiprinājušās, un jāsaka tā, ka šis materiāls būs jānodod vērtēšanai gan Ministru kabinetam, gan Ģenerālprokuratūrai. Jāsaka arī tas, ka studiju virzienu akreditācijas komisija uzsāks darbu 28.februārī, un darbs priekšā vēl ir ļoti liels. Mēs tam prasījām šo pusgadu no marta mēneša, lai varētu veikt nepieciešamos grozījumus arī Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentē studiju virzienu akreditāciju, kā arī lai varētu maksimāli kvalitatīvi veikt studiju virzienu akreditāciju, lai izvērtētu arī tiesvedības riskus, pilnveidotu metodoloģiju, izskatītu visas apelācijas, ko augstskolas ir iesniegušas, lai izvērtētu arī finanšu riskus un lai paskatītos, cik lielā mērā ir izmantojami Augstākās izglītības padomes projekta rezultāti. Viss šis intensīvais darbs vēl ir priekšā, tāpēc mēs prasījām to pusgadu. Bet jāteic, ka ir doti trīs mēneši un no ministrijas puses būs ļoti intensīvs darbs. Mēs tiešām aicinām būt saprotošiem un aicinām arī vērsties gan Saeimā pie deputātiem, gan arī ministrijā, ja ir radušies vēl kādi jautājumi vai neskaidrības saistībā ar studiju virzienu akreditāciju, jo gan Saeima, gan ministrija ir ieinteresēta. Jāteic, ka ir izdarīts gana daudz, lai studenti saņemtu valsts atzītus diplomus.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka komisijas vadītājas Druvietes kundzes teiktais ir nedaudz pārspīlēts saistībā ar apdraudējumu, ka netiktu saņemti valsts akreditēti diplomi, jo lūgums ir tomēr paskatīties Augstskolu likuma pārejas noteikumu 33.punktu, kas skaidri un gaiši pasaka, ka studiju programmas, kas bija akreditētas līdz 2011.gada 1.augustam, ir akreditētas, kamēr tās nav izvērtētas pēc jaunās studiju virzienu akreditācijas sistēmas, tā ka nevajadzētu ar to manipulēt. Termiņu nobīde ir, jā, tas ir jāatzīst vairāku pamatotu iemeslu dēļ. Bet, ja ir kādas neskaidrības, tiešām, lūdzu, vērsieties Saeimā un ministrijā. No mūsu puses īsumā tas būtu viss.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Vanagai.

Un raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas sēdē deputāti tiešām izskatīja ļoti daudz jautājumu, bet es gribētu runāt par diviem likumprojektiem, kas bija Saeimā.

Protams, karstākā diskusija bija par Augstākās izglītības likumu. Sabiedrībā un masu informācijas līdzekļos ir dzirdami dažādi pārmetumi gan Augstākās izglītības padomei, gan Augstākās izglītības padomes locekļi savukārt vērš uzmanību uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas informācija nav patiesa. Šis strīds noris diezgan augstā līmenī. Manuprāt, tas nedod nekādu labumu mūsu augstākās izglītības tālākai virzībai. Mēs visi ļoti labi saprotam, ka augstākās izglītības reforma ir nepieciešama, arī Nacionālā apvienība to atbalsta. Bet mēs vēršam uzmanību uz to, ka neatkāpsimies no šādām normām šīs reformas veikšanā. Pirmais – mūsu apvienība nepieļaus latviešu valodas lomas mazināšanu augstākajā izglītībā. Kā arī mēs ļoti rūpēsimies un raudzīsimies, lai tieši reģionos augstskolas paliktu un būtu kā reģionu attīstības centri. Mēs nepieļausim šo augstskolu likvidāciju.

Tālāk. Otrs ir Zvejniecības likums. Man ir tas gods vadīt Vides apakškomisiju, un Zvejniecības likums tika deleģēts tieši mūsu komisijai skatīšanai. Debates par dažādām šī likuma normām bija ļoti karstas. Bet būtiskākās lietas, kas tika pieņemtas, ir šādas. Pirmais. Iekšējos ūdeņos kādreiz nebija ne rūpnieciskai zvejai, ne zvejai ar tīkliem un murdiem noteikti limiti. Jūrā tie bija, bet iekšējos ūdeņos nebija. Šobrīd apstiprinātajos grozījumos ir noteikti konkrēti limiti arī tiem rīkiem, ko es iepriekš minēju.

Otra lieta, kas ir ļoti būtiska. Pašpatēriņa zveju vairs nevarēs veikt ar tīkliem, bet to varēs darīt tikai ar murdiem. Zināmā veidā tas ir saudzējošs elements.

Trešā lieta. Jelgavas pilsētas, Jūrmalas pilsētas, Bauskas, Jelgavas, Ozolnieku un Rundāles novada pašvaldība vērsās mūsu apakškomisijā ar aicinājumu aizliegt rūpniecisko zveju Buļļupē. Šāds priekšlikums tika arī iesniegts, un bija ļoti karstas debates par šo jautājumu. Šobrīd šis priekšlikums otrajam lasījumam tika atsaukts, jo Rīga veic konkrētus pētījumus par Buļļupē esošo zivju resursiem, un mēs ceram divu nedēļu garumā sagaidīt atzinumu un atbildi, un trešajā lasījumā šis jautājums tiks atkal skatīts.

Manuprāt, ir ļoti būtiski ņemt vērā un aizstāvēt visu to pašvaldību intereses, kuras es iepriekš minēju. Un Nacionālā apvienība arī to darīs, lai viss regulējums, kas attiecas uz zivju resursiem, būtu pamatots un būtu labi visiem – gan šīm iepriekš minētajām pašvaldībām un to iedzīvotājiem, gan arī zvejniekiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Kudumam.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos!

Piektdien, 3.aprīlī
00:00  Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde
09:30  Saeimas Prezidijas sēde
10:00  Saeimas ārkārtas sēde
11:45  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:25  Saeimas Prezidija sēde
12:45  Saeimas otrā ārkārtas sēde
14:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
15:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:30  Saeimas Prezidija sēde
17:45  Saeimas trešā ārkārtas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196