Frakciju viedokļi 2013.gada 14.februārī

(18.02.2013.)

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un no Saeimas nama tiešraidē skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Tuvākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs jums par šodien pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ilonai Jurševskai.

 

I.Jurševska (ZZS).

Labdien! Pēc vairāku nedēļu diskusijām koalīcijā šodien Saeimas sēdē atkal aktualizējās jautājums par Eiropas Sociālo hartu. Šodien mēs patiešām daudz runājam par divu ātrumu Eiropu, bet realitātē mēs dzīvojam divu ātrumu Latvijā. Valstī, kur 42 procenti bērnu dzīvo uz nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa (tas ir trešais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā), vienlaikus tēta algā var samaksāt 100 tūkstošus latu par vienu bērnu. Protams, kā bijusī labklājības ministre es pieņemu kritiku, jo tajā laikā tika izmaksāts vecāku pabalsts kādam Latvijas Bankas darbiniekam gandrīz 56 tūkstošu latu apmērā, bet es nevaru uzņemties atbildību par tiem politiķu lēmumiem, kas savulaik atcēla sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus, un tā rezultātā šādu nesamērīgu pabalstu izmaksas kļuva iespējamas.

Mēs tagad runājam par sociālo nevienlīdzību. Diemžēl pabalstu sistēma Latvijā strādā par labu turīgajiem, ļaujot viņiem saņemt milzu pabalstus, bet cilvēki ar maziem ienākumiem tiek pie minimālā atbalsta. Diemžēl, kamēr varas elite pasaulei stāsta Latvijas veiksmes stāstu par cīņu ar krīzi, skaitļi rāda ko citu. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju paliek nabadzīgāki.

Kopš 2004.gada trūcīgo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis pusotras reizes. To rāda ekonomistu apvienības BICEPS aprēķini. Savukārt Labklājības ministrijas dati liecina, ka apmēram 425 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jeb katrs piektais ir pakļauts nabadzības riskam. Tāpat arī citi pieejamie dati, piemēram, Eurostat dati rāda, ka Latvija vienmēr ir bijusi to Eiropas Savienības valstu vidū, kurās ir lielākā ienākumu atšķirība starp nabadzīgāko un turīgo sabiedrības daļu. Šo ienākumu nevienlīdzību mēra dažādos veidos. Gan ar Džini koeficientu, gan arī citādāk. Un, skatoties pēc šī koeficienta, pēc šī rādītāja, mēs esam pirmajā vietā Eiropā, tas nozīmē vissliktāko situāciju.

Tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību nav nodalāmas arī no tiesībām uz darbu, kā arī uz taisnīgu darba samaksu, ko paredz arī Darba likuma 7.pants, kas šodien tika daudz diskutēts arī Saeimas sēdē.

Mēs atceramies, ka nesen tika paceltas algas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, valsts kapitālsabiedrību valžu locekļiem un vadītājiem, bet, protams, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā mēs aicinām arī atcerēties par to sabiedrības daļu, kas vēl nav sakrāmējusi, sapakojusi savus čemodānus prombraukšanai, bet godprātīgi savelk jostas un palīdz šeit, uz vietas, veidot mūsu Latvijas veiksmes stāstu. Tādēļ patiešām ar lielu gandarījumu varam teikt, ka Labklājības ministrijas virzītais likumprojekts ir akceptēts un ka beidzot arī valdošā koalīcija divu nedēļu laikā ir sasparojusies, lai uzņemtos atbildību un risinātu šos nevienlīdzības jautājumus.

Paldies.

 

Vadītājs. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvei Ilonai Jurševskai.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA pārstāvis Arvils Ašeradens.

 

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī gribētu pievienoties Jurševskas kundzes viedoklim, ka šodienas lielākais notikums Saeimā viennozīmīgi bija pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratifikācija.

Runājot par hartas ratifikāciju, jāatzīmē vairāki punkti. Jau trīs Saeimas sasaukumi ir mēģinājuši ar to tikt galā, un beidzot šī Saeima ir gatava ratificēt šo hartu gandrīz pilnā apmērā; mēs tikai neesam akceptējuši vienu no hartas punktiem, piecus mēs esam akceptējuši daļēji, un tie galvenokārt ir saistīti ar trim svarīgām sadaļām.

Tā pirmā ir saistīta ar hartas rekomendācijām attiecībā uz konkrētiem kritērijiem, kas saistīti ar minimālās algas noteikšanu. Un, kā jau šodien debatēs tika atzīmēts, hartas rekomendācijā ir skaidri definēts, ka šim minimālās algas līmenim ir jābūt no 60 līdz 68 procentiem no vidējās algas valstī. Ir skaidrs, ka Latvijas valdība ir iezīmējusi virzību uz minimālās algas, kā arī neapliekamā minimuma palielināšanu, bet tai pašā laikā šobrīd mēs nevaram uzņemties saistības nākamo divu gadu laikā palielināt vidējo darba algu līdz šādam līmenim.

Nākamais punkts ir saistīts ar šādu aspektu: ja mēs vienā vai otrā gadījumā varam pilnā apmērā uzņemties hartā definētās saistības attiecībā uz savas valsts iedzīvotājiem, mums ir jāatceras, ka, pievienojoties šai hartai, mums jāuzņemas pilnā mērā šīs sociālās tiesības saistīt arī ar hartu ratificējušo 32 valstu iedzīvotājiem, ja tādi uzturas Latvijā.

Un šobrīd Latvijas likumdošana neparedz sociālās saistības pret trešo valstu pilsoņiem, ja tie nav Eiropas Savienības dalībnieki. Un mēs tiešām nevaram pievienoties šai hartai pilnā apmērā, kā tas ir aicināts.

Un, protams, pēdējā daļa, par ko mums būtu īpaši jādomā, ir 31.pants. Latvijā šobrīd tendence ir pieaugt bezpajumtnieku skaitam, un Latvija šajā jautājumā viennozīmīgi nekvalificējas; mums būs nepieciešamas ilgstošas sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību, kas varētu tikt darīts šo cilvēku labā, lai situāciju uzlabotu.

Bet kopumā es tiešām vērtēju, ka tas ir milzīgs notikums, un tas ļauj Latvijai pievienoties tām Eiropas valstīm, kas tiešām seko šīm hartas rekomendācijām. Un, protams, Latvijas iedzīvotājiem tas dod arī paplašinātu skatījumu uz sociālajām tiesībām Satversmes kontekstā, turklāt tas ļauj paplašināt iespējas Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas apstrīdēt savas tiesības Satversmes tiesā. Tā ka es tiešām domāju, tas ir milzīgs ieguvums.

Vēl es gribētu atzīmēt dažas lietas, kas šodien ir notikušas un būtiski skar pārējos Latvijas iedzīvotājus. Pirmais ir likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, jo beidzot ir panākta skaidra vienošanās par deputātu skaitu mazajās pašvaldībās, kur ir mazāk nekā 5 tūkstoši iedzīvotāju. Tādu mums ir 39, no tām 20 iedzīvotāju skaits ir mazāk par 4 tūkstošiem. Un kopumā situācija izskatās sliktāka, nekā bija domāts, veicinot reģionālo reformu.

Bet, saskaņojot ar Latvijas Pašvaldību savienību, šajās pašvaldībās būs 9 deputāti, un, liekas, tas ir optimāls skaitlis, ko šīs pašvaldības var atļauties. Un tas ir labs lēmums, kas šodien tika pieņemts.

Liekas, ka vēl būtu jāpiemin dažas lietas. Viens ir likums, ko virza Veselības ministrija. Tas ir likums „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, kas paredz, ka turpmāk tiks aizliegts smēķēt uz dzīvojamo māju lodžijām un balkoniem, kā arī uz sabiedrisko ēku lodžijām un balkoniem. Šķiet, ka tas ir skaidrs signāls, ka Veselības ministrija ir pieteikusi karu smēķēšanai un vēlas būtiski ierobežot smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz iedzīvotājiem. Līdz ar to arī samazināt izmaksas veselības budžetā, kas saistītas ar smēķēšanas izraisītajām slimībām.

Otra diskusija šodien bija par likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Un es varu izteikt savu prieku par to, ka šis likums sekmīgi virzās uz priekšu. Šodien Saeima pieņēma, manuprāt, divus būtiskus grozījumus, kas paredz to, ka turpmāk alkoholiskos dzērienus varēs tirgot tikai veikala atsevišķā nodaļā, nevis izvietot visā veikala laukumā, un tas attiecas uz pilnīgi visiem veikaliem Latvijā – gan uz lielveikaliem, gan uz mazajiem veikaliem, gan arī uz benzīntankiem, atstājot veikalā tikai tādus alkoholiskos dzērienus, kuros absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5 tilpumprocentus. Tas nozīmē, ka pazudīs stiprie dzērieni no veikalu plauktiem, tos pārvietos uz mazo nodaļu.

Otra ārkārtīgi svarīga problēma ir tā, ka alkohola tirgotāji diezgan ļaunprātīgi izmanto spraugas likumdošanā un veikalos, kas pārdod alkoholu mazumtirdzniecībā, pēc tirdzniecības beigām to tirgo, arī noņemot korķi, vienkārši kā izlejamo alkoholu. Arī tas tiks pārtraukts ar šo likumu.

Vēl es gribētu pieminēt kā ārkārtīgi svarīgu to, ka šodien Saeima ir sākusi virzību pirmajā lasījumā likumprojektam „Grozījumi Civillikumā”, kas ļaus mums risināt ātro kredītu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Un mēs redzam, ka arī šis jautājums tiek labā veidā risināts.

Paldies. Tas īsumā būtu par svarīgāko, un tagad vārds nākamajam kolēģim.

 

Vadītājs. Paldies Arvilam Ašeradenam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Ilmārs Latkovskis.

 

I.Latkovskis (VL–TB/LNNK).

Labdien! Iepriekšējie runātāji visu ir diezgan pamatīgi izstāstījuši. Es arī pieskaršos pārskatītajai Eiropas Sociālajai hartai. Tas, bez šaubām, šodien bija centrālais jautājums. Varu piebilst, ka zināms gandarījums ir par to, ka harta tika pieņemta, var teikt, vienbalsīgi. Bija gan „Saskaņas Centra”, gan Nacionālās apvienības, gan VIENOTĪBAS, gan Reformu partijas priekšlikumi, un vairumā tie arī tika atbalstīti. Sociālā harta ir ne tikai deklaratīvs dokuments, bet tā ir arī atbildība savas valsts iedzīvotāju priekšā, atbildība savas ekonomikas priekšā, un tā ir arī atbildība par Eiropas Savienības pilsoņiem, kas atrodas Latvijā.

Bija diskusijas par jautājumiem, kas saistīti ar minimālās algas paaugstināšanu, kas būtu krietni virs 300 latiem, un šobrīd izskatās, ka šis tomēr būtu vairāk tāds deklaratīvs pasākums, īstenojot tomēr nekontrolējamu procesu ar ēnu ekonomiku un arī ekonomiku kopumā.

Tas ir jautājums, kur pagaidām mēs nevarējām virzīties uz priekšu, bet šodien hartas ratifikācijas jautājumā ir ļoti liels solis sperts uz priekšu.

Vēl es gribētu atzīmēt – diskusijas bija, varbūt kārtējās diskusijas par pievienotās vērtības nodokli, par tā samazināšanu, nu, pamatā apkurei, ko mēs nevarējām atbalstīt, jo, paanalizējot situāciju dziļāk, tomēr tas ir pirmām kārtām ieguvums turīgajiem un ar lielajām platībām un nekādā gadījumā tas nesamazina, teiksim, sociālo nevienlīdzību. Tieši otrādi, tas varētu to tikai pastiprināt, jo siltuma izmaksas no tā nemainās. Protams, apkures rēķini izskatās diezgan drausmīgi. Tas ir jāatzīst. Taču tas ir energoefektivitātes jautājums, un tā ir individuāla palīdzība tiem, kuri objektīvu apstākļu, objektīvu iemeslu dēļ šobrīd to nevar samaksāt, taču tas nav atrisināms ar PVN samazināšanu.

Gribu atzīmēt arī grozījumus likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Tas gan bija pirmais lasījums, un varbūt šķiet tāds uzjautrinošs temats, bet tas ir ļoti nopietns jautājums, kas skar daudzus Latvijas iedzīvotājus un viņu veselību. Tātad runa ir par smēķēšanas aizliegšanu uz daudzdzīvokļu māju balkoniem, lodžijām un arī pie ieejas. Daudzi ar to savā ikdienā sastopas, un ar šiem grozījumiem tiek dots viens likumīgs pamats vērsties pret tiem cilvēkiem, kuri rada diskomfortu vai pat apdraudējumu citiem.

Tādi trīs jautājumi īsumā. Lai jums izdodas labi noskaņoties uz pavasari.

 

Vadītājs. Paldies Ilmāram Latkovskim.

Nākamais jūs uzrunās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

 

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Latvijas iedzīvotāji, no kuriem daudzi atrodas zem nabadzības sliekšņa, ir gandrīz izputināti pēc nesamērojami augstu komunālo rēķinu nomaksas, un runa ir ne tikai par pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm un citām mazāk nodrošinātām grupām, bet arī par vienkāršiem ļaudīm, kuri diendienā mēģina nopelnīt sev iztiku.

Līdz ar to Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Saeimas frakcija sagatavojusi vairākus grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”. Tajos paredzēts, ka Latvijas iedzīvotāju saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir jāpiemēro pazemināta PVN likme – 5 procentu apmērā. Taču katrs no „Saskaņas Centra” likumprojektiem nosaka citādu pieeju pazeminātas PVN likmes piemērošanā.

Pašreizējā situācijā, kad iedzīvotāju izdevumi siltumapgādes apmaksai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauguši par 35–70 procentiem un kad tiek prognozēts elektroenerģijas tarifu pieaugums, bet iedzīvotājiem joprojām ir ļoti zemi ienākumi, valstij ir jāvelta visas pūles, lai ar tās rīcībā esošiem instrumentiem veicinātu komunālo izdevumu samazināšanos. Mūsu likumprojektā paredzēts, ka samazināta PVN likme 5 procentu apmērā jāpiemēro visiem komunālajiem pakalpojumiem – siltumapgādei, ūdensapgādei, elektroapgādei, gāzes apgādei, malkai, ko lieto apsildei mājās ar krāsns apkuri. Pašlaik visi šie pakalpojumi tiek aplikti ar atšķirīgām PVN likmēm. Piemēram, siltumapgādei tiek piemēroti 12 procenti, gāzes apgādei PVN pamatlikme ir 21 procents. Mēs uzskatām, ka visiem komunālajiem pamatpakalpojumiem, kas ir obligāti nepieciešami cilvēkiem, ir jāpiemēro unificēta likme – 5 procenti. Turklāt šis grozījumu variants paredz, ka 5 procentu likme ir jāpielieto pastāvīgi.

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā neko nedarīt ir vienkārši noziedzīgi. Desmitiem tūkstošu ģimeņu jau nespēj samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, krājas parādi, kas var novest pie lielām parādsaistībām un maksājumu krīzes.

Pirmais „Saskaņas Centra” likumprojekts no šīs paketes šodien tika izskatīts parlamentā. Saeimas vairākums, proti, VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība un Reformu partija, mūsu priekšlikumu noraidīja. Jau šonedēļ mēs iesniegsim citus – alternatīvus – grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, jo mēs uzskatām, ka šajā situācijā visiedarbīgākais instruments, kas ir valsts rīcībā šajā jautājumā, ir nodokļu politika. Mēs uzskatām, ka nepieciešams samazināt PVN likmi vairākiem komunālajiem pakalpojumiem, kas ļaus samazināt arī iedzīvotāju izdevumus un vienkārši atvieglos cilvēkiem dzīvi.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītājs. Paldies Valērijam Agešinam no „Saskaņas Centra” frakcijas.

Un šodienas „Frakciju viedokļus” noslēgs Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Ozoliņš.

 

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, neapšaubāmi, ir produktīva diena. Faktiski skatījām diezgan daudz likumprojektu. Es minēšu tos, kas ir manā pārvaldībā esoši.

Un kā viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” un grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Šie grozījumi paredz to, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs paplašinātākas iespējas vērsties pie kredītiestādēm un kredītiestādēm vajadzēs atbildēt un rādīt, kas ir patiesie kontu īpašnieki tajos gadījumos, kad strīds ir par nodokļu nomaksu. Tādas pašas iespējas būs arī citu valstu valsts ieņēmumu dienestiem, ka viņi varēs vērsties pie mūsu kredītiestādēm. Savukārt mūsu Valsts ieņēmumu dienests varēs griezties pie ārvalstu kredītiestādēm.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mēs konsekventi pildām vēlētājiem solīto un cīnāmies ar ēnu ekonomiku. Nodokļus nenomaksāt, noslēpt vai pašiem noslēpties būs arvien grūtāk. Tas ir otrajā lasījumā apstiprināts, un es ar optimismu skatos uz priekšu.

Attiecībā uz mūsu uzņēmējiem, kas mēģina nodrošināt iedzīvotājiem pienācīgu atalgojumu, esam izskatījuši likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” par produktīvajām investīcijām. Ja uzņēmums veic ieguldījumus pamatlīdzekļos produktīvajās investīcijās, tad tam tiks piemērots atvieglojums.

Protams, šis ir tikai pirmais lasījums, un līdz trešajam lasījumam vēl ir krietns darbs priekšā. Bet, neapšaubāmi, tā ir ziņa Latvijas uzņēmumiem, ka mēs domājam par to, kā attīstīt Latvijas ekonomiku un kā uzņēmumiem attīstīties, un līdz ar to arī iedzīvotājiem saņemt lielāku atalgojumu.

Trešais, manuprāt, svarīgs jautājums bija tā saukto īstermiņa kredītu diskusijas iesākšana, kur pirmajā lasījumā mēs faktiski skatījāmies to, lai līgumsods cilvēkiem, kas diezgan viegli aizņemas šos īstermiņa kredītus vai tautā sauktos SMS kredītus, nebūtu pārmērīgi drastisks.

Protams, šim jautājumam ir divas puses. Ir finansiālā puse un finanšu matemātikas puse, kur šīs procentu likmes ir saistītas vienmēr ar izvērtēto risku, un, ja regulējuma riska izvērtēšanai nav, tad, protams, šiem komersantiem ir tiesības noteikt ļoti augstas procentu likmes. Mēs paplašināti strādāsim, pievērsīsim šai lietai uzmanību, lai situācijā, kad notiek tāda sava veida nekontrolēta aizņemšanās un tiek uzpūsts nākamais kredīta burbulis, mēs tomēr spētu mācīties no pagātnes kļūdām un jautājumu pietiekami ātri un pieņemami visām pusēm atrisināt. Es domāju gan tos, kam ir nepieciešams šādus īstermiņa kredītus aizņemties, gan tos, kas ir šā biznesa pārstāvji, gan arī pārējos sabiedrības locekļus, teiksim, ģimenes locekļus, kas arī neizbēgami šī procesa rezultātā var ciest.

Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņām, protams, mēs strādājam pie tā, lai atrastu labāko risinājumu, kā atbalstīt iedzīvotājus. Esošā situācijā pilnīgi noteikti nepiekrītam „Saskaņas Centra” iniciatīvai, jo tas būtu, tautas valodā runājot, tā: ja mēs braucam ar mašīnu, kurai ir caura bāka un nav durvju un kura ir jau nolietojusies, nobraukta, un nevis remontējam to, nevis saremontējam bāku, bet prasām vairāk benzīna. Šāda veida nodokļu politika viņu piedāvājumā nav ilgtspējīga un nekādā veidā nesasniedz mērķi.

Ja arī iedzīvotājiem būtu šī nodokļu likme nulle, tad tik un tā cenās pieaugums būtu, un tad mēs nonāktu pie jautājuma: kas ir jāsamazina zem nulles vai kas jāpiemaksā? Un tāds vienkāršs parasts matemātisks piemērs parāda to, ka šie risinājumi nav ilgtspējīgi un tie arī palielina nevienlīdzību. Tāpēc daudzreiz svarīgāk ir skatīties gan siltināšanas projektu virzienā, gan ēku energoefektivitātes virzienā, kur tie ietaupījumi un ieguvumi visiem iedzīvotājiem ir daudz, daudz, daudz reižu lielāki, kurus mājokļa īpašnieki iegūst samazināto apkures rēķinu rezultātā, turklāt pēc ēku siltināšanas ļoti strauji palielinās šī īpašuma vērtība.

Paldies jums liels par klausīšanos, un uz tikšanos!

 

Vadītājs. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Piektdien, 3.aprīlī
00:00  Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde
09:30  Saeimas Prezidijas sēde
10:00  Saeimas ārkārtas sēde
11:45  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:25  Saeimas Prezidija sēde
12:45  Saeimas otrā ārkārtas sēde
14:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
15:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:30  Saeimas Prezidija sēde
17:45  Saeimas trešā ārkārtas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196