Frakciju viedokļi 2013.gada 7.februārī

(11.02.2013.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šīsdienas Saeimas sēde, un turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien parlamentā izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien! Mans uzdevums šodien ir ZZS frakcijas vārdā runāt par diviem likumprojektiem. Vispirmām kārtām par likumprojektu, kura tapšanā ir piedalījušies arīdzan ZZS frakcijas deputāti, izstrādājot un atbalstot tās iniciatīvas, kuras mums bija pauduši Alojas novada deputāti un iedzīvotāji. Diemžēl šodien to ideju, to lēmumu, ko savulaik bija pieņēmusi Alojas novada dome un ko sabiedriskajā apspriešanā, kurā piedalījās vairāk nekā 900 iedzīvotāju, savos viedokļos bija pauduši pašvaldības iedzīvotāji par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai, Saeima neatbalstīja. „Par” likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai balsoja 36 deputāti, „pret” – 40 un atturējās – 2. Iespējams, ka argumenti ir taisnīgi un patiesi gan no vienas puses, gan no otras puses, un ir jāsaka Alojas novadā dzīvojošajiem cilvēkiem paldies, ka jūs tur rosījāties, bet diemžēl parlaments to šodien nav atbalstījis.

Otrs jautājums, par kuru esmu pilnvarota šodien runāt, ir grozījumi Ārstniecības likumā. Runa ir par ļoti nopietnu jautājumu – par nākotnes pilnvarām, par nākotnes pilnvarnieku, par viņa tiesībām – par to, kā tās tiek regulētas tādā gadījumā, ja nākotnes pilnvarojums stājas spēkā. Ja runājam pavisam vienkāršā valodā, tad šis likumprojekts ir par to, ka cilvēkiem, arī esot jaunos gados – 30, 40 vai 50 gados, negaidot pensijas vecumu, ar šī gada 1.jūliju būs tiesības pie notāra noslēgt ar savām uzticības personām pilnvarojuma līgumu. To sauks par nākotnes pilnvarojumu. Bet lieta ir tāda, ka šis nākotnes pilnvarojums stāsies spēkā tad, kad cilvēku būs piemeklējuši kādi nopietni veselības kaitējumi.

Un, lūk, Sociālo un darba lietu komisija gan 22.janvāra, gan 30.janvāra sēdē šo likumprojektu, ko bija iesniedzis Ministru kabinets, centās nopietni izskatīt, bet šodien es varu pateikt, ka ir vēl ļoti daudz problēmu. Kādēļ – to ir grūti pateikt. Arī Saeimā kolēģiem es centos skaidrot, ka mēs kaut kā nevaram atrast kopsaucēju starp divām ministrijām. Un šoreiz tās ir Tieslietu ministrija un Veselības ministrija. Un tā problēma praktiski ir rīcībspējas noteikšanas konsīlijs, kurā būtu jābūt ļoti nopietniem ārstiem, un, kā mums komisijas sēdē skaidroja Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra valdes priekšsēdētājs, katrā no šiem konsīlijiem vajadzēs būt arī psihiatram. Ļoti būtisks slēdziens! Jo pēc ārstu konsīlija slēdziena tādā gadījumā visas – gan mantiskās, gan arīdzan juridiskās – sekas ir ļoti nopietnas. Tad šī slimā cilvēka vietā visu jautājumu kārtošanu uzņemsies nākotnes pilnvarnieks.

Tagad mēs esam tikuši tik tālu, ka Saeima likumprojektu ir pieņēmusi pirmajā lasījumā, un tas, protams, ir atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, jo 50 deputāti ir atbalstījuši šos grozījumus Ārstniecības likumā pirmajā lasījumā.

Ko es šodien vēl vēlos piebilst? Tātad pie likumprojekta tiks strādāts, tas tiks gatavots otrajam lasījumam. Un es šodien vēlos aicināt visus, kuri saprot un kuri zina, cik tās ir ļoti nopietnas lietas, ņemot vērā, ka mums nav tikai valsts vai pašvaldību slimnīcas, bet ka mums ir arī privātās ārstniecības iestādes: „Liksim visi galvas kopā, lai nodrošinātu to cilvēku tiesības, kuri veselības kaitējuma dēļ kādreiz vairs nevarēs par sevi iestāties, lai šis regulējums būtu ļoti korekts.”

Jums ir iespēja rakstīt mums, jums ir iespēja izteikt savu viedokli. Savukārt Sociālo un darba lietu komisija centīsies sēdināt pie viena galda gan Veselības ministriju, gan Tieslietu ministriju. Un, kā šodien norādīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņas kundze: „Sauciet šurp uz Saeimu kaut vai personīgi abus ministrus!” Nu tieši tā mēs arī rīkosimies!

Bet es jums vēlu jauku nedēļas nogali. Paldies, ka uzklausījāt!

Vadītāja. Paldies Aijai Barčai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā runās Reformu partijas frakcijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu!

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Labdien! Es domāju, ka šodien nozīmīgākais jautājums, ko mēs skatījām, bija saistīts ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kurus Saeima apstiprināja 31.janvārī. Taču iepriekšējās nedēļas nogalē Valsts prezidents izmantoja savas tiesības – veto tiesības –, lai to atgrieztu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai.

Šajā likumā tika iestrādāta norma, kas paredz kompensācijas meža īpašniekiem gadījumos, kad „Latvenergo” ir spiests ap elektrolīnijām nocirst bīstamos kokus. Pret šo normu ļoti asi nostājāmies mēs – Reformu partijas frakcija. Mēs uzskatām, ka tā ir pilnīgi nesamērīga. Un tāpēc mēs esam gandarīti, ka arī Valsts prezidents uzskatīja, ka šī norma nav pamatota, un atgrieza to izskatīšanai vēlreiz Saeimā.

Ja šī norma, kuru bija iesniegusi Zemkopības ministrija un kuru atbalstīja lielākā daļa Saeimas, it īpaši ar Zemkopības ministriju pārraugošo VIENOTĪBAS frakciju priekšgalā, stātos spēkā, tas radītu virkni ļoti nepatīkamu konsekvenču.

Pirmām kārtām šāda norma nozīmētu elektrības cenu celšanos par apmēram vienu procentu, un tas nozīmētu, ka iedzīvotāji maksātu par elektrību dārgāk, bet tas, pēc mūs ieskata, ir pilnīgi nepieļaujami, tāpēc šobrīd ir jādara viss, lai netiktu pieņemti jauni lēmumi, kuru rezultātā rastos papildu izmaksas, ceļoties elektrības cenai, un notiktu elektrības tarifu pieaugums. Līdz ar to ir ļoti labi, ka šobrīd ir dots šis laiks Saeimai un pārējiem kolēģiem tomēr pārdomāt, izprast šī jautājuma nozīmīgumu un mainīt savu nostāju, pievienojoties Reformu partijas viedoklim, ka šobrīd nedrīkst pieņemt lēmumus, kas paaugstinātu elektrības cenu.

Savukārt otrs arguments ir saistīts ar juridiskām niansēm, jo Aizsargjoslu likums citos gadījumos neparedz analoģiskas kompensācijas meža īpašniekiem vai kādiem citiem īpašniekiem, kuru teritorijām ir paredzēti apgrūtinājumi citos gadījumos, kad tiek noteiktas kādas aizsargjoslas. Līdz ar to te būtu arī juridiska nekonsekvence un rastos virkne problēmu, jau tālāk šo likumu piemērojot un lūkojoties pēc analoģijām ar citām normām.

Tātad šodien Saeima pieņēma lēmumu un iedeva mēnesi laika diskusijām un priekšlikumu izvērtēšanai, bet atkārtoti likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” skatīsim 7.martā. Reformu partija cer, ka šī mēneša laikā mums izdosies pārliecināt arī pārējās frakcijas, ka nedrīkst atkārtoti pieņemt lēmumus, kuru rezultātā pieaugtu elektrības tarifs un tiktu veidoti arī juridiski precedenti, veidojot nevienlīdzīgas prakses attiecībā uz aizsargjoslu regulējumu un iespējamām kompensācijām īpašniekiem.

Īpašnieki saņem kompensāciju caur zemāku kadastrālo vērtību šīm aizsargjoslām, līdz ar to maksājot zemāku zemes nodokli. Savukārt nepieciešamība izcirst bīstamos kokus... Šie bīstamie koki nozīmē, piemēram, bebru aizgrauztus vai sapuvušus kokus, iepuvušus kokus, un tie ir jānocērt profilaktiski, lai kādas vēja brāzmas rezultātā tie neuzkristu uz elektrības līnijām, tās nepārrautu un līdz ar to lielam iedzīvotāju skaitam nebūtu jādzīvo bez elektrības.

Šī norma un šāda prakse Latvijā ir darbojusies visu šo laiku. Mēs redzam, ka tā ir samērīga. Tā atbilst sabiedrības vairākuma interesēm, un nav pamata šobrīd, tieši šogad, pēkšņi paredzēt par šādu sabiedrības interesēm atbilstošu un samērīgu praksi no „Latvenergo”, tātad no budžeta, likt maksāt meža īpašniekiem kādu īpašu samaksu par šiem kokiem, jo īstenībā pašiem meža īpašniekiem būtu pienākums, kopjot savu mežu, tos jau laicīgi nocirst un izvest, lai tie neapdraudētu elektrības līnijas un tātad arī elektrības piegādi iedzīvotājiem un arī uzņēmumiem, kam bieži vien tā rezultātā rodas būtiski zaudējumi, ja kādam ražojošam uzņēmumam vai kādai fermai uz laiku pietrūkst elektrības.

Līdz ar to šodien, no vienas puses, tā bija laba ziņa, ka līdz ar Valsts prezidenta lēmumu, izmantojot savas veto tiesības, šis likums tika atgriezts atpakaļ Saeimai.

Šis likums nav stājies spēkā, un es atkārtoju vēlreiz un ceru, ka mēneša laikā mēs pārliecināsim kolēģus un ka arī viņi gūs izpratni par to, ka nekādā gadījumā nav pieļaujams neviens papildu lēmums, kas paaugstinātu elektrības cenas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Nākamais runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Es vēlos paturpināt to tēmu, ko jau iesāka Reformu partijas pārstāve Zanda Kalniņa-Lukaševica, proti, par likumu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Vispirms jāteic, ka mēs esam ļoti gandarīti, ka šis likums tomēr ir atgriezts atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, jo diskusija par šo likumprojektu komisijā nebija viegla. No Saeimas tribīnes izskanēja ļoti lielas emocijas, bet es vēlos praktiski jums izskaidrot visu pēc kārtas.

Pirmais. Tātad Ekonomikas ministrija virzīja šo likumprojektu ar normu, ko paredzēja ieviest elektrolīnijās līdz 20 kilovoltiem. Šobrīd ir tāda situācija, ka aizsargjosla ir 13 metrus plata, un tā sakrīt ar trases platumu. Tātad tiek piedāvāts palielināt šo aizsargjoslu par 30 metriem uz katru pusi. Kopumā tā būtu tātad 60 metru plata.

Ja mēs skatāmies kopējo ietekmi uz Latvijas cilvēkiem, tad ir jāņem vērā tas, ka Latvijā kopumā ir 150 tūkstoši meža īpašnieku, un, runājot lielos skaitļos, varētu teikt, ka šī norma attiecas vismaz uz pusi no šiem meža īpašniekiem. Turklāt ir jāņem vērā tas, ka īpašnieku struktūra Latvijā ir ļoti sadrumstalota un vidējais meža lielums ir aptuveni 8 hektāri uz vienu īpašnieku. Tā ka šiem īpašniekiem pieder galvenokārt šīs mazās platības. Tie ir Latvijas zemnieki, kuriem papildus vēl pieder mežs, un tie ir lauku cilvēki, kuriem jau tā ir diezgan grūti laukos izdzīvot.

Tātad 30 metru palielinājums uz katru pusi ir ievērojams palielinājums, kas rada papildu slogu šiem iedzīvotājiem, kuriem pieder laukos mežs. Ņemot vērā to, ka gan Zemkopības ministrija, gan nevalstiskās organizācijas uzstāj, ka ir jāievieš vairāki mehānismi, kas atvieglotu... kompensētu šo aizsargjoslas noteikšanu, jo, piemēram, no resursu viedokļa domājot, 60 metru plata aizsargjosla – tas ir palielinājums par 40 tūkstošiem hektāru, kas savukārt nozīmē, ka ik gadu tur tiks nozāģēti aptuveni no 70 līdz 150 tūkstošiem kubikmetru koksnes. Kā rāda „Latvijas valsts mežu” aprēķini, tad 50 procenti no šīs koksnes ir lietkoksne, un tas nozīmē, ka, pastāvot kārtībai, kāda ir šobrīd, šī papildu koksne mežā vienkārši sapūts.

Taču mums ir jādomā arī par kokrūpniecības preču ražotājiem, kuri šobrīd aktīvi runā par to, ka viņiem trūkst resursu. Kā piemēru varu minēt kaut vai ražotni Smiltenē, kur konkrēti ir bijusi runa par to, ka ir pasūtījumi no Japānas, taču viņi nevar izpildīt šos papildu pasūtījumus, jo viņiem vienkārši trūkst resursu, bet mēs, Zemkopības ministrija, redzam, ka mežā sapūs no 70 līdz 150 tūkstošiem kubikmetru koksnes. Līdz ar to, ja šo resursu pietrūks arī turpmāk, tad ir iespējams, ka cilvēki zaudēs darba vietas šajos reģionos, un tas nu absolūti nav mūsu interesēs.

Līdz ar to mēs sākotnēji virzījām priekšlikumu, lai šo sistēmu labi organizētu, ka aizsargjoslās būtu nepieciešams ļaut... radīt vieglākus nosacījumus meža īpašniekiem, ka viņi var nocirst vairāk par šiem no 3 līdz 5 kokiem – kā kurā gadījumā, protams –, kas tiek nogāzti... Ja šos darbus veic „Latvenergo”, lai meža īpašnieki varētu rast ekonomisku pamatu, lai izvestu vismaz vienu kravu, kas viņiem garantētu kaut kādus ienākumus. Plus vēl šie resursi nonāktu nozarē, kas radītu jaunas darba vietas, piemēram, kaut vai no katra kubikmetra, ja koksnei rada pievienoto vērtību, tie ir 6 lati nodokļos no katra kubikmetra. Parēķiniet, cik tas ir kopumā! Taču šis priekšlikums netika atbalstīts.

Tālākajās sarunās uz trešo lasījumu tika iesniegts priekšlikums, kurš, manuprāt, bija loģisks, ka, ņemot vērā to, ka šie meža īpašnieki ir ļoti sadrumstaloti, ka platības ir mazas, katram nozāģēt 3 vai 5, maksimums, kādus 10 kokus – viņiem nav ekonomiska pamata. Tas izmaksās ārkārtīgi dārgi, lai viņi pēc šiem kokiem – 5 kokiem! – mežā dzītu tehniku un vestu tos laukā. Tāpēc priekšlikums bija šo procesu veikt centralizēti – noteikt, ka „Sadales tīkls”, kontraktējot šos apakškontraktorus, kas veic mežizstrādes darbus, papildus uzliek viņiem pienākumu nepieciešamības gadījumā no šiem īpašniekiem kokus atpirkt. Tādā veidā rodas ekonomiskais pamats, lai, visas līnijas garumā cērtot kokus, tos varētu izvest par lētu samaksu, un ieguvēji būtu visi: ieguvēja būtu kokrūpniecības industrija, kura šobrīd uzrāda visaugstākos eksporta apmērus, ieguvēji būtu meža īpašnieki, jo viņiem vismaz kaut kāda samaksa būtu par kokiem, ieguvēja būtu vietējā pašvaldība un pašvaldības iedzīvotāji, jo būtu malka, ko varētu lietderīgi izmantot, vai lietkoksne, kas varētu aiziet šiem uzņēmumiem, un galu galā ieguvēja būtu arī valsts, jo šie līdzekļi aizietu tālāk nodokļos.

Šis priekšlikums izraisīja ļoti plašas diskusijas. Bija runa par to, ka tas sadārdzinās tarifu, no tribīnes skanēja dažādi citi argumenti, tajā skaitā par dažādiem lobijiem un tamlīdzīgi. Bet, ja mēs paskatāmies konkrētos aprēķinus, kā pamato šo tarifa pieaugumu, kā iepriekšējā runātāja stāstīja, tad es jums gribu minēt pāris piemēru.

Piemēram, šeit ir rakstīts, ka tas pakalpojumu sadārdzinās tāpēc, ka pusmiljons latu... vairāk nekā puse miljona gadā būtu jāizlieto papildu darbinieku atalgošanai. Te ir skaidri minēts: viena speciālista gada izmaksas ir aptuveni 17 tūkstoši latu. Nu, piedodiet! Tad es esmu gatavs nolikt savu deputāta mandātu šādā gadījumā, un par šādu samaksu tad man „Latvenergo” būtu jāiet strādāt mežā.

Tāpat arī ir norādīts, ka viena koka nociršana... apdraudoša koka nozāģēšanas izmaksas bez transporta – vienkārši nozāģēt koku! – izmaksā 21,4 latus par vienu koku. Ja mēs paskatāmies vidējās tirgus cenas, tad tur ir ievērojams sadārdzinājums.

Līdz ar to, ja mēs skatāmies uz atpakaļ atgriezto likumu kopumā, tad man ir ļoti liels prieks, ka tas tomēr nav aizgājis tālāk un nav izsludināts, jo šobrīd es varu ar pilnu atbildību apgalvot, ka komisijā teica, ka tam nav ietekmes uz valsts budžetu un uz pašvaldību budžetiem, taču neviens nepateica – un tas tika noklusēts! –, ka patiesībā elektrolīniju paplašināšana par 30 metriem uz katru pusi apstākļos, kad mēs runājam par uzņēmumiem, kuri gandrīz vai bankrotē augsto elektroenerģijas cenu dēļ... kad ir šī kopējā situācija ar sadārdzinājumu nākotnē... tad aizsargjoslas palielinājums par 30 metriem uz katru pusi sadārdzinās elektroenerģijas tarifus precīzi par 7,5 miljoniem latu, tāpēc ka būs jāpalielina šis mežizstrādes apjoms un „Latvenergo” būs jāveic papildu iepirkumi. Un šī informācija tika noklusēta. Manuprāt, mums šis likumprojekts ir jāatgriež atpakaļ komisijā, kā tas jau ir izdarīts, un tur notiks tālākas diskusijas par to, cik un kas izmaksā un kas šobrīd ir nepieciešams.

Paldies.

Vadītāja. Paldies VIENOTĪBAS frakcijas deputātam Edvardam Smiltēnam.

„Frakciju viedokļos” nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Saeimas frakcija bija sagatavojusi vairākus alternatīvus priekšlikumus likumam „Par pievienotās vērtības nodokli”. Tajos bija paredzēts, ka Latvijas iedzīvotāju saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir jāpiemēro pazemināta PVN likme 5 procentu apmērā. Katrs no mūsu likumprojektiem nosaka atšķirīgu variantu pazeminātās PVN likmes piemērošanā.

Pirmais no mūsu likumprojektiem šodien tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā nākamnedēļ. Katrā ziņā mums ir vairāki konkrēti piedāvājumi, kā risināt šo apkures problēmu. Pašreizējā situācijā, kad iedzīvotāju izdevumi siltuma apgādes apmaksai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieauguši par 60–70 procentiem, kad tiek prognozēts arī elektroenerģijas tarifu pieaugums, bet iedzīvotājiem joprojām ir ļoti zemi ienākumi, valstij ir jāvelta visas pūles, lai ar tās rīcībā esošajiem instrumentiem veicinātu komunālo izdevumu samazināšanos.

Pēc „Saskaņas Centra” domām, viens no visiedarbīgākajiem instrumentiem, kas ir valsts rīcībā, ir nodokļu politika. Mēs uzskatām, ka nepieciešams samazināt PVN likmi komunālajiem pakalpojumiem, kas ļaus samazināt arī iedzīvotāju izdevumus. Mūsu likumprojektā paredzēts, ka samazinātā PVN likme 5 procentu apmērā ir jāpiemēro visiem komunālajiem pakalpojumiem: siltuma piegādei, ūdens piegādei, elektroapgādei, gāzes piegādei, malkai, ko lieto apsildei mājās ar krāsns apkuri. Pašlaik visi šie pakalpojumi tiek aplikti ar atšķirīgām PVN likmēm; piemēram, siltuma piegādei tiek piemēroti 12 procenti, bet gāzes piegādei PVN pamatlikme ir 21 procents. Mēs uzskatām, ka visiem komunālajiem pamatpakalpojumiem, kas cilvēkiem ir obligāti nepieciešami, ir jāpiemēro unificēta likme – 5 procenti. Šis grozījumu variants paredz, ka 5 procentu likme ir jāpiemēro pastāvīgi, nevis tikai līdz 2015.gadam. Atgādināšu, ka Latvijai ir visas iespējas un tiesības pazeminātas PVN likmes ieviešanu saskaņot ar Eiropas Komisiju, taču valdība nekad nav mēģinājusi šajā līmenī aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses.

Uzskatām, ka pašreizējā situācijā neko nedarīt ir vienkārši noziedzīgi, jo desmitiem tūkstošu ģimeņu vairs nespēj samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Krājas parādi, kas var novest pie lielām parādsaistībām un maksājumu krīzes.

Ja mūsu iniciatīva Saeimā netiks atbalstīta, tad nākamajā nedēļā mēs iesniegsim citus piedāvājumus... citus priekšlikumus likumam „Par pievienotās vērtības nodokli”. Mēs cenšamies vismaz kaut ko darīt, lai atrisinātu problēmu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Romāns Naudiņš. Lūdzu!

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā es vēlos izcelt divus jautājumus, proti, likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” un Valsts prezidenta atpakaļ atgriezto likumu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” paredz, ka, apstrīdot valsts izsniegto būvatļauju, būvdarbi turpmāk netiks pārtraukti. Šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka jebkura persona var vērsties tiesā ar iesniegumu un uz vairākiem gadiem apturēt būvniecības procesu. Un tas viss notiek, lai gan būvvalde ir izsniegusi būvatļauju saskaņā ar teritorijas detālplānojumu un iedzīvotāju sabiedrisko aptauju. Šādā veidā vienai personai kopā ar izveicīgiem juristiem ir iespēja vērst šantāžu pret uzņēmējiem, kuri, piemēram, ir iecerējuši uzbūvēt jaunu ražotni.

Šādi notikumi Latvijā jau ir bijuši, un arī šobrīd tādi ir dienaskārtībā. Virkne uzņēmēju ir pārskatījuši savas iespējamās investīcijas Latvijā, lai veidotu jaunas darba vietas. Esošā likumdošana, kas pieļauj, ka viena persona ar iesniegumu tiesā var terorizēt uzņēmumu un neļaut tam turpināt būvniecību, ir nepieņemama un nav veselīga tautsaimniecībai. Tas mazina arī potenciālo investoru interesi par Latviju. Es ļoti ceru, ka Nacionālās apvienības un Reformu partijas kopīgi sagatavotais likumprojekts gūs Saeimas vairākuma atbalstu un ka tiesiskā vide būvniecības jomā tiks sakārtota. Šis būs drošības garants tiem cilvēkiem, kuri Latvijā vēlas godprātīgos nolūkos ieguldīt līdzekļus jaunu ēku būvniecībā, esošo ēku rekonstrukcijā un ražošanas objektu paplašināšanā. Tas viss radītu jaunas darba vietas gan pašā būvniecības procesā, gan vēlāk – nodarbinot cilvēkus jaunuzceltajā ražotnē. Tautsaimniekiem jāļauj darīt savu darbu, nevis jākļūst par negodprātīgu juridisko šeptmaņu ķīlniekiem.

Otrs jautājums, kuru šodien izskatījām Saeimas sēdē, ir Valsts prezidenta atgrieztie grozījumi Aizsargjoslu likumā. Grozījumi paredz noteikt kārtību, kādā notiek koku izciršana zem elektrolīnijām, lai nodrošinātu netraucētu energopiegādi. Saeimas izstrādāto likumu Valsts prezidents ir atgriezis atpakaļ Saeimai, un Valsts prezidenta viedokli es respektēju.

Jau sākotnēji, pirms gada, uzsākot darbu pie šī likuma grozījumiem, Nacionālā apvienība aicināja koalīcijas partnerus nevilkt darbu garumā un pēc iespējas ātrāk pieņemt grozījumus, kuri būtu lielākās sabiedrības daļas interesēs, nevis apmierinātu šauru ekonomisko grupiņu ambīcijas.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs esmu uzsvēris, ka lauku cilvēki pēc stiprākām vēja brāzmām paliek bez elektrības stundām un pat dienām ilgi. Diemžēl kolēģiem deputātiem no Latvijas lielpilsētām šī problēma ir sveša. Sevišķi Rīgas deputāti nezina, kā ir vēja laikā dzīvot tumsā vai sveču gaismā bērniem pildīt skolas darbus. Es ļoti ceru, ka Valsts prezidenta atgrieztais likums „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atkārtotai izskatīšanai tiks sagatavots bez aizķeršanās. Un Nacionālās apvienības frakcija rūpīgi sekos tam līdzi.

Paldies par uzmanību! Vēlu jums veselību un pozitīvas emocijas. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Romānam Naudiņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt