Frakciju viedokļi 2013.gada 17.janvārī

(21.01.2013.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un tuvākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, svarīgākais Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums bija valsts kontrolieres ievēlēšana. Šodien par valsts kontrolieri tika ievēlēta Elita Krūmiņa. Jāsaka, bija plašas diskusijas par divām kandidātēm. Arī Nacionālās apvienības frakcija iepazinās ar abām kandidātēm, izvērtēja viņu redzējumu un atzina, ka tieši Elita Krūmiņa varētu būt tā, kas pretendētu uz valsts kontroliera amatu, ņemot vērā šo pēctecības principu, un turpināt to, kas Valsts kontrolē ir uzsākts.

Ņemot vērā arī to, ka netika konstatēti likumā „Par Valsts kontroli” noteiktie ierobežojumi, šodien Saeima tātad lēma par valsts kontrolieres apstiprināšanu. Novēlam viņai izturību un sekmes jaunajā amatā!

Vēl viens būtisks jautājums, kam es vēlos pieskarties, ir tas, ka šodien Saeima apstiprināja pirmajā lasījumā likumprojektu „Mediācijas likums” un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā.

Nelielam skaidrojumam. Mediācija ir brīvprātīgs sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Tas ir jauns tiesību institūts, kas Latvijā ir sācis darboties tikai nesen, bet mēs ļoti ceram, ka tas būs labs līdzeklis, lai atvieglotu tiesu darbu un padarītu tiesu pieejamāku cilvēkiem, kuri vēršas tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības. Šis gan ir procesa sākums, bet mēs ļoti ceram, ka Saeima aktīvi strādās pie šī jautājuma un šī gada vasarā šis likums stāsies spēkā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Ilona Jurševska. Lūdzu!

I.Jurševska (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī es gribu sākt ar ļoti būtisko jautājumu par atklātajām valsts kontrolieres vēlēšanām. Līdzīgi, kā nupat mans kolēģis no Nacionālās apvienības Gaidis Bērziņš minēja, arī Zaļo un Zemnieku savienība vakar tikās ar abām šī amata pretendentēm un uzklausīja gan abas kandidātes, gan arī iepazinās ar pieejamo informāciju internetā un citās iespējamās vietās. Arī Zaļo un Zemnieku savienība ir šodien gandarīta par balsojumu, jo jau vakardien pēc šīm sarunām frakcijas deputāti lielākoties pauda atbalstu Elitai Krūmiņai.

Vēl viens ļoti būtisks jautājums, kam es gribu pieskarties, bija jautājums par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu apkurei. Likumprojekts diemžēl tika noraidīts un netika nodots komisijai. Arī Zaļo un Zemnieku savienība savulaik bija sagatavojusi šādus priekšlikumus, un arī tie savulaik tika noraidīti. Taču, redzot situāciju un ņemot vērā to, kādus komunālo pakalpojumu rēķinus par decembri ir saņēmusi lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa, šis jautājums, protams, ir aktualizējies. Tie rēķini ir ļoti būtiski pieauguši sakarā ar augsto gāzes cenu. Ja mēs salīdzinām ar pagājušo gadu, tie ir pieauguši par 60–70 procentiem.

Kā mēs atceramies, savulaik, pirms krīzes, samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme jau bija 5 procenti. Bet faktiski uz šo krīzes laiku likme tika paaugstināta, un ar 2013.gada 1.janvāri tā ir 12 procenti. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka tā ir nesamērīgi augsta likme, ņemot vērā vidējo atalgojumu valstī, ņemot vērā mūsu valsts iedzīvotāju iespējas maksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Ja mēs šodien aptaujājam iedzīvotājus ne tikai perifērijā, arī pilsētās, tad redzam, ka cilvēkiem faktiski trīs ceturtdaļas no ienākumiem ir jāsamaksā par komunālajiem pakalpojumiem. Tātad šeit kaut kas nav kārtībā! Un tādēļ, neskatoties uz to, ka šodien šis likumprojekts tika noraidīts, arī Zaļo un Zemnieku savienība gatavo priekšlikumu un vēlreiz šo jautājumu aktualizēs no Saeimas tribīnes. Mēs turpināsim runāt par to, ka PVN apkurei būtu jāsamazina. Bez tam mēs runāsim arī par to, ka būtu samazināms PVN arī pārtikai.

Mēs ļoti labi zinām šīsdienas aktualitāti – valdošās koalīcijas centienus pievienoties eirozonai jau 2014.gada 1.janvārī. Un mēs varam faktiski arī diezgan labi prognozēt, ar ko tas viss saistīsies. Iespējams, ka tas saistīsies arī ar cenu pieaugumu, līdz ar to radīsies arī pārtikas iegādes jautājums, un PVN pārtikai ir īpaši būtisks.

Ja valdošā koalīcija mums saka, ka mums ir ļoti strauji attīstības tempi, tam es varētu piekrist, skatoties uz makroekonomiskajiem rādītājiem, bet Latvija joprojām, pēc Eurostat datiem, ir trešā nabadzīgākā valsts pasaulē, aiz Bulgārijas un Rumānijas. Šeit 40 procenti dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa! Līdz ar to mums ir jāredz visa teritorija, ne tikai Rīga.

Un nu atgriežos pie PVN. Kā Reira kungs, kolēģis no frakcijas VIENOTĪBA, atzīmēja, Rīgas domei ir jāsāk siltināt mājas. Protams, tas ir ļoti būtiski – elektroenerģija ir jātaupa. Taču tas nav tikai Rīgas domes problēmjautājums, jo iedzīvotāju parādi par apkuri ir būtiski visām Latvijas Republikas pilsētām. Faktiski no gandrīz 24 miljoniem parādu 19,5 miljonus veido Latvijas Republikas pilsētas, un faktiski šie parādi ir redzami visos pašvaldību segmentos – gan mazākās, gan lielākās pašvaldībās.

Un visbeidzot vēl viena no aktualitāte: līdz ar šiem manis nupat minētajiem priekšlikumiem, ko Zaļo un Zemnieku savienība gatavos attiecībā uz PVN samazināšanu, mēs gatavojam arī priekšlikumus attiecībā uz izmaiņām jeb grozījumiem pensiju likumā. Mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par pensiju indeksāciju.

Kā mēs zinām, netika akceptēts, ka indeksācija tiktu sākta 2013.gada 1.aprīlī. Taču mēs gatavojam priekšlikumus, lai no 1.oktobra indeksācija attiektos uz visām pensijām, ne tikai uz nosacīti mazajām, kas ir četrkārtīgs sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs – tātad līdz 180 latiem. Būtībā viens no jautājumiem, kurš attiecas uz pensijām, būs pensiju indeksācijas aktualizācija.

Un otrs jautājums (tas gan nebūs šī likuma ietvaros, bet skars likumu par fondētajām pensijām): mēs aktualizēsim arī jautājumu par pensiju 2.līmeni un par pensiju fondu ienesīgumu. Tas nozīmē, ka mēs mēģināsim saistīt kopā pensiju fondu administrētāja izdevumus ar pensiju fondu ienesīgumu. Ko tas nozīmē? Līdz šim pensiju 2.līmeņa apsaimniekotāji varēja noteikt nemainīgas izmaksas par šo fondu administrēšanu, taču mēs rosināsim, ka administrēšanas izmaksām ir jābūt saistītām ar to, kā ir strādājis konkrētā pensiju fonda apsaimniekotājs. Ņemsim vērā situāciju, ka pensiju fondi ir strādājuši sekmīgi pagājušajā gadā un pensiju 2.līmenī ir iemaksāts turpat miljards latu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ilonai Jurševskai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājam Valdim Zatleram. Lūdzu!

V.Zatlers (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, šīsdienas sēdes galvenais notikums bija valsts kontroliera vēlēšanas. Man ir gandarījums, ka deputāti rīkojās valstiski un Elita Krūmiņa ieguva praktiski 66 deputātu atbalstu, kas ir konstitucionālais vairākums, ne tikai vienkārši vairākums. Deputāti rīkojās valstiski!

Arī mēs Reformu partijā ļoti rūpīgi vērtējām abas kandidātes, viņu profesionalitāti, jo šis ir profesionāls valsts amats, kuram jāstāv tālu no politikas, bet ir jābūt apveltītam ar lielu sabiedrības uzticību. Valsts kontrolierim neitrāli jāvērtē pati valsts pārvalde.

Mēs vērtējām pēc tādiem kritērijiem kā līdzšinējā darba pieredze, tātad pieredze gan valsts pārvaldē, gan kontroles iestādēs, un, sakot pavisam vienkārši, izpratne par likumības revīziju, tātad izpratne par to, kā veikt likumības revīziju, kā to labāk veikt, un, vēl jo vairāk, izpratne par to, kā veikt efektivitātes revīziju jeb noteikt, vai valsts iestāde vai valsts uzņēmums strādā efektīvi. Protams, šī izpratne Elitai Krūmiņai bija daudz, daudz labāka nekā otram kandidātam. Tas arī noteica mūsu izvēli.

Taču gribu piebilst, ka jānāk pretī noteikti arī pašām valsts pārvaldes iestādēm, jo, lai vērtētu efektivitāti, pašām iestādēm būtu jānosaka kritēriji vai etaloni, kas būtu tas, kas ir efektīvi, un Valsts kontrole pēc šiem pašu iestāžu noteiktajiem kritērijiem varētu tās vērtēt: mērķi ir sasniegti vai nav.

Protams, mūs visus nedaudz sarūgtināja pati šī procedūra, jo divas dienas pirms pašu vēlēšanu procesa parādījās šie juridiskie... tādi zaķa loki. Nevarēja saprast, kur tie noved, kāpēc tie ir vajadzīgi. Juristu vidū pēkšņi parādījās spriedumi, ka likums ir neskaidrs un to var traktēt dažādi. Es domāju, ka šodien deputāti parādīja savu stāju. Deputāti, tautas vēlēti deputāti, ir likumdevēji, un, ja reiz eksperti norāda uz kādiem trūkumiem Valsts kontroles likumā vai Satversmē, tad, protams, deputātiem jāķeras pie šī darba klāt, jānovērš divdomīgās situācijas likuma pantos, un tiem jāstājas spēkā attiecībā uz nākamajām vēlēšanām pēc četriem gadiem.

Vēl gribu noteikti atgādināt, ka jau kuro reizi, kad mums jāievēlē profesionālas valsts augstākās amatpersonas, mēs satopamies ar procesu, kas ir, nu, tāds ne pārāk patīkams ne pašiem politiķiem (viņiem tomēr ir grūti vērtēt šo profesionalitāti), ne vēl jo vairāk sabiedrībai. Izskatās pēc politiska tirgus. Būtībā tā tas nedrīkst būt, tāpēc vēlos visiem atgādināt, ka, gan esot Valsts prezidenta amatā, no vienas puses, gan šobrīd esot deputāta amatā, no otras puses, esmu pārliecinājies, ka Satversmē ir jāizdara grozījumi: šādi profesionāli amata kandidāti ir jāmeklē Valsts prezidentam. Mums ir jāuztic Valsts prezidentam šādu kandidātu meklēšana, viņš var pieaicināt profesionālus padomniekus, un arī viņam pašam ir profesionāli padomnieki. Tas var notikt ļoti savlaicīgi, lai nebūtu tā kā šobrīd, kad mēs par amata kandidātiem runājam tikai nedēļu. Tiem, kas ir kompetenti vērtēt, protams, ar nedēļu pietiek, bet sabiedrība grib vērtēt ilgāk, saprast, kura tad ir labākā izvēle. Es domāju, ka Saeimai pie šī jautājuma būtu jāatgriežas, jo gan tiesībsarga vēlēšanas, gan SAB direktora vēlēšanas, gan valsts kontroliera vēlēšanas, gan arī KNAB vadītāja vēlēšanas ik pa brīdim Saeimā notiek un katrreiz šo kandidātu meklēšanai un ievēlēšanai ir drusku tāda necaurspīdības vai arī aizdomu piegarša. Es domāju, ka to mēs varam novērst jau šajā Saeimā, vajadzīga tikai politiskā griba.

Paldies par izpratni.

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājam Valdim Zatleram.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimā bija ražīga darba diena, un es noteikti negribētu piekrist, ka vienīgais nozīmīgais jautājums bija valsts kontroliera ievēlēšana. Bija gara darba diena, un deputāti diskutēja par visdažādākajiem likumprojektiem, kopumā gandrīz 30.

Vēl es gribu teikt, ka šodien Saeimas sēde notika tādā drusku arī svētku atmosfērā.

Šodien notika barikāžu laika piemiņas pasākums – Saeimas nama ārpusē deputāti, tā teikt, pulcējās pie ugunskura un ēda arī simbolisko maltīti.

Šodien Saeimā viesojās Somijas spīkers (šādas spīkeru vizītes, protams, ir ļoti nozīmīgi notikumi valstu attiecībās). Droši vien arī klausītāji zina, ka attiecības starp Latviju un Somiju raksturo tiešām aktīvs politiskais dialogs un lieliska sadarbība.

Pirms es, runājot par Saeimas šodienas sēdi, pieskaršos visvairāk diskutētajam notikumam, gribu pieminēt vairākus likumprojektus no daudziem, kas šodien tika skatīti.

Vispirms jāpiemin diskusija par PVN likumu un PVN samazināšanu. Es gribētu piebilst no frakcijas VIENOTĪBA puses divas lietas.

PVN samazināšana viennozīmīgi būtu jāskata budžeta kontekstā, jo, protams, PVN samazināšana prasītu diezgan iespaidīgas korekcijas pašā budžeta likumā.

Savukārt otra lieta, kas arī debatēs šeit izskanēja vairākkārt, ir šāda: valsts ir, teiksim tā, atradusi ievērojamus līdzekļus, lai atbalstītu ēku siltināšanu, un mēs redzam to, ka tās pašvaldības (teiksim, Valmieras pašvaldība un Liepājas pašvaldība), kas ļoti intensīvi ar to nodarbojas, spēj samazināt savu iedzīvotāju rēķinus līdz pat... pat par 70 procentiem.

Un šinī gadījumā mēs vienkārši gribam vienkāršot šo situāciju – gribam samazināt visiem rēķiniem nodokli un domājam, ka tā mēs šo situāciju atrisināsim. Nē, tā mēs tikai iesaldēsim neefektīvo ēku stāvokli Latvijā! Es domāju, ka daudz pareizāk ir tiešām koncentrēties uz ēku siltināšanu.

Vēl viens ārkārtīgi svarīgs likums, kas tika diskutēts. Šodien tika konceptuāli apstiprināts likumprojekts „Mediācijas likums”.

Šajā sakarā es gribu klausītājiem atgādināt to, ka Latvijas tiesu sistēmas efektivitāte ir novērtēta kā viena no sliktākajām Eiropas Savienībā, un tiesu sistēmas efektivitāte arī ir tā, kas bieži vien traucē investoriem pieņemt lēmumus par labu investīcijām Latvijā.

Pieņemot Mediācijas likumu, mēs, tā vienkāršoti sakot, radīsim iespēju abiem oponentiem pirms tiesas savu problēmu izskatīt ar kādas citas personas, tas ir, mediatora, starpniecību – tā teikt, strīdu nokārtot citā veidā un panākt ātrāku risinājumu – izlīgumu. Es domāju, ka šāda likuma tapšana vērtējama kā milzīgs progress mūsu tiesu sistēmas attīstībā.

Es gribu pieminēt, protams, arī to, ka deputāti, kā parasti, ņēmās ar likumu „Par valsts noslēpumu” un tā interpretāciju.

Šodien tika akceptēta arī virkne citu likumu, ko es gribētu pieminēt.

Latvija ir beidzot panākusi vienošanos ar slaveno Gērnsi – valsti, kas ir slavena ofšoru valsts. Proti, Latvija ir panākusi vienošanos par informācijas apmaiņu. Es domāju, ka tas ievērojami samazinās attiecībā uz ofšoriem komforta sajūtu šeit, Latvijā, un ļoti nāks par labu nodokļu iekasēšanai Latvijā.

Un, protams, es gribu pieminēt likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”. Saeima šodien neatbalstīja ierosinājumu Būvniecības likuma grozījumus izskatīt steidzamības kārtā, un es pilnīgi noteikti pievienojos tiem deputātiem, kuri to neatbalstīja, jo es uzskatu, ka likumprojektam „Grozījumi Būvniecības likumā” ir jāiet sava gaita.

Arvien biežāk mēs redzam to, ka investori vai būvnieki sāk gūt virsroku, bieži vien... arvien vairāk mēs redzam, ka tiek veikta neatļauta būvniecība.

Un otrs. Mēs redzam to, ka bieži vien tiek... arvien vairāk tiek apdraudētas blakus esošo būvju īpašnieku tiesības uz... teiksim, uz vides kvalitāti vai arī uz netraucētu dzīves telpu.

Es domāju, ka šeit steiga nav nekādā veidā akceptējama – nedz tad, ja to pieprasa ārvalstu investori, nedz arī tad, ja kaut kā citādāk... Mums ir jābūt pašcieņai: tomēr mums šīs jaunās Būvniecības likuma normas ir tiešām prātīgi jāizstudē un ir jāturpina šīs diskusijas un jāatrod paši labākie risinājumi, kas līdzsvarotu investoru, būvnieku un sabiedrības intereses.

Pašā nobeigumā – par valsts kontroliera vēlēšanām. Atšķirībā no kolēģiem es uzskatu, ka valsts kontroliera vēlēšanām bija ļoti labs process. Saeima bija noteikusi termiņu, kādā bija jāiesniedz kritēriji valsts kontroliera izvēlei. Diemžēl frakcijas šādus kritērijus neiesniedza. Savukārt frakcijas izvirzīja vairākus kandidātus, pareizāk sakot, divus, un Saeimā notika izcilas diskusijas par to, kurš būtu labāks kandidāts. Es domāju, ka abi kandidāti bija lieliski, abi bija cienīgi ieņemt šo amatu. VIENOTĪBA nolēma atbalstīt Rutkovskas kandidatūru, jo mums bija pārliecība, ka pieredze, kuru viņa ir guvusi ne tikai Valsts kontrolē, bet arī strādājot dažāda līmeņa starptautiskās auditorfirmās, noteikti palīdzētu Valsts kontroles attīstībai. Turklāt mūs pārliecināja viņas īpašā vēlme strādāt, teiksim, tieši likumības izvērtējumu attīstībā un viņas vēlme tiešām novest šos likumības izvērtējumus līdz galam, jo mēs bieži vien redzam, ka Valsts kontroles atklātās ļoti... it kā ļoti skaļās lietas, tādas kā, piemēram, Dienvidu tilta lieta, valsts aģentūras „Jaunie Trīs brāļi” lieta un Ventspils brīvostas lieta, bieži vien beidzas ar to, ka Valsts kontrole ir sarīkojusi milzīgu publisku troksni. Tajā pašā laikā prokuratūrai nav materiāla, lai līdz galam tiktu galā ar šo lietu. Un, redzot, teiksim, Rutkovskas kundzes apņēmību un arī idejas, kādā veidā varētu šīs lietas novest līdz galam, kā arī to, kā viņa apliecināja... redzot viņas, teiksim, priekšstatus par efektivitāti... darbības efektivitāti, mums likās, ka ir jāatbalsta Rutkovskas kundze.

Vienu lietu gan mēs šodien pilnīgi noteikti neatbalstām – to, ka šodien Saeima pretēji juristu viedoklim... Lai gan tika lūgts balsojumu atlikt līdz pilnīgai skaidrībai par to, vai kandidātei Krūmiņai ir tiesības kandidēt uz šo amatu, un tika lūgts izvērtēt to nākamās nedēļas laikā, Saeima diemžēl šo lūgumu nesadzirdēja, nolēma balsot šodien. Mūsuprāt, ir ievēlēts valsts kontrolieris uz ļoti nedrošiem pamatiem, un mums ir tiešām jāsagaida konstitucionālo ekspertu viedoklis par šo jautājumu. Un kādēļ mēs par to uztraucamies? Uztraucamies ne tik daudz, ka VIENOTĪBA varētu būt tas politiskais spēks, kas iesniegtu šo jautājumu Satversmes tiesā, bet drīzāk domājam, ka gadījumā, ja veidosies konflikts starp Valsts kontroli un kādu no pārbaudāmām vienībām... Tieši šāds risks pastāv ļoti augstā līmenī, it sevišķi dzirdot konstitucionālo tiesību ekspertu viedokli par to, ka ieņemt amatu uz trim termiņiem Valsts kontroles padomē nav iespējams.

Tā ka es domāju, ka šodien Saeima rīkojās neprofesionāli. Taču tas ir Saeimas lēmums, un tās ir, tā teikt, Saeimas vairākuma tiesības – šādā veidā rīkoties. Es ceru, ka tas neradīs nestabilitāti jaunajam valsts kontroliera amata pienākumu pildītājam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas VIENOTĪBA.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” viedokli par diviem šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem – par valsts kontroliera iecelšanu un par apkuri.

Runājot par valsts kontroliera iecelšanu, uzreiz jāteic, ka abas kandidātes, mūsu skatījumā, ir spēcīgas un labi sagatavotas darbam valsts kontroliera amatā. Tomēr „Saskaņas Centrs” atbalstīja Elitas Krūmiņas kandidatūru, jo tā ir pašreizējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas atbalstīta kandidāte. Sudrabas kundze nosauca konkrētus kritērijus, kādiem ir jāatbilst kandidātiem, lai darbotos Valsts kontrolē, un mēs uzskatām, ka Elita Krūmiņa atbilst šiem kritērijiem. Saeimas deputātu vairākums ievēlēja Ingunas Sudrabas virzīto kandidāti – pašreizējo Valsts kontroles padomes locekli Elitu Krūmiņu. Par Krūmiņu nobalsoja 66 deputāti, pret bija 19.

Turklāt Elitai Krūmiņai nav ierobežojumu ieņemt valsts kontroliera amatu, jo Valsts kontroles likums neparedz aizliegumu Saeimai iecelt par valsts kontrolieri personu, kura apstiprināta Valsts kontroles padomes locekļa amatā. Valsts kontroles likumā noteikts: „Valsts kontroles padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi.” Un atbilstoši likumā noteiktajam valsts kontrolieris ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs, nevis padomes loceklis. Tādējādi valsts kontrolierim likumā ir noteikts īpašs statuss; valsts kontroliera un padomes locekļa amata pienākumi un atbildība ir atšķirīgi.

Līdz ar to vēlam veiksmi un panākumus darbā Krūmiņas kundzei!

Tagad par apkuri. Lielākā daļa iedzīvotāju saņem nenormālus, neadekvātus un šokējošus rēķinus par siltumu: salīdzinājumā ar pagājušo gadu tie būtiski palielinājušies. Izmaksu pieaugums saistīts ar lielo aukstumu, zemo gaisa temperatūru, kā arī ar gāzes cenu nemitīgu palielināšanos. Šos divus apstākļus mēs Latvijā nevaram mainīt, taču jūtami uzlabot situāciju ir iespējams, tāpēc šodien mēs atkārtoti iesniedzām likumprojektu par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu apkurei. Likumprojekta mērķis bija samazināt pievienotās vērtības nodokli siltumenerģijai – no pašreizējiem 12 procentiem uz 5 procentiem. Es uzskatu, ka Saeimai un valdībai ir jāpieņem tādi risinājumi, kas jau pašlaik var reāli palīdzēt cilvēkiem. Diemžēl Saeimas vairākums, proti, VIENOTĪBA, Reformu partija un Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” noraidīja Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” priekšlikumu – „Saskaņas Centra” deputātu rosinātos PVN likuma grozījumus, kas paredzēja samazināt nodokļa likmi faktiskajam patērētājam, proti, iedzīvotājiem, kuri pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām.

Jāatzīmē, ka šī nav pirmā reize, kad Saeima noraida „Saskaņas Centra” priekšlikumu par PVN samazināšanu apkurei. Jau pērnā gada novembrī Saeima, atbalstot jauno PVN likumprojektu, noraidīja šādu pašu, identisku „Saskaņas Centra” ideju – priekšlikumu ieviest samazinātu nodokļa likmi, kas būtu 5 procentu apmērā, par siltumenerģiju mājsaimniecībās. Proti, par šo problēmu mēs savlaicīgi brīdinājām gan Saeimu, gan sabiedrību.

Taču pie šī jautājuma mēs noteikti atgriezīsimies tuvākajā laikā.

Varu apliecināt, ka mēs arī turpmāk domāsim labas domas un darīsim labus darbus, jo labie darbi vienmēr uzvar.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Otrdien, 27.oktobrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
09:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
15:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde