Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies Saeimas iknedēļas sēde, un laiks raidījumam „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmā šodien pie mikrofona Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (ZRP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mūsu frakcija šodien gribētu pastāstīt par trim svarīgākajiem likumprojektiem, kas, mūsuprāt, ir ļoti aktuāli.

Pirmais, ko šodien mēs apstiprinājām galīgajā variantā, ir likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā”. Mēs gribam informēt, ka šis likums ir papildināts ar sadaļu par kūrorta nozares attīstību, un tas nozīmē, ka Latvijā būs iespēja attīstīt veselības tūrismu un būs iespēja attīstīties kūrorta nozarei.

Otrs svarīgs likumprojekts, protams, ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Šodien trešajā lasījumā mēs pieņēmām šo likumprojektu, kas paredz, ka ar 2014.gadu mēs sāksim pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Tas nozīmē, ka, protams, šis likumprojekts ir un var būt nepopulārs, bet tajā pašā laikā, cilvēka mūža garumam paildzinoties, tas dod iespēju, ka... Mēs nevaram sakārtot daudzas lietas, kas attiecas uz pensiju un sociālo budžetu. Šinī sakarā es gribu teikt, ka Reformu partija ļoti aktīvi turpina darbu pie likuma „Par valsts pensijām”, tātad arī pie jautājuma par fondētajām pensijām, un mēs ceram uz veiksmīgu sadarbību ar Labklājības ministriju, lai visas vasaras garumā strādātu pie šī projekta un to sakārtotu vēl labāk, jo mūsu mērķis ir panākt to, ka pensija aizvietotu apmēram 80 procentus no cilvēku ienākumiem, kas viņiem ir bijuši darba mūža laikā.

Un trešais likumprojekts, ko mēs šodien skatījām un kas ir aktuāls, ir likumprojekts „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Mūsu komisijā – Sociālo un darba lietu komisijā –, strādājot pie šī likumprojekta, bija jārisina daudzas sarežģītas lietas, tāpēc ka vienmēr valstij ir par maz līdzekļu, lai mēs palīdzētu, sniegtu atbalstu cilvēkiem. Šinī gadījumā, kopīgi strādājot, mēs atradām arī labas lietas, kas šajā valstī notiek. Un viena no tām ir tā, ka ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu Latvijā visos reģionos tiek īstenoti projekti 955 tūkstošu latu apjomā, kuri sniedz atbalstu pieaugušām personām, kas cietušas no vardarbības.

Mēs novēlam izturību un veiksmi šo projektu realizācijā un ceram uz labiem rezultātiem, un ceram uz to, ka šie cilvēki, kas šobrīd īsteno projektus, ir liels atbalsts valstij, lai risinātu problēmu, kas ir saistīta ar vardarbībā cietušiem cilvēkiem.

Un otra lieta. Tieslietu ministrija šobrīd ir izstrādājusi Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepciju, un šajā dokumentā, lai arī nav dziļu pētījumu par to, cik liela ir vardarbība šobrīd un kā tas notiek mūsu valstī, speciālisti lēš, ka vardarbība, kas šobrīd Latvijā notiek ģimenēs, izmaksā valstij ap 15 miljoniem. Un, protams, tās jau ir sekas. Un tādēļ mēs uzskatām, ka ļoti daudz darba ir jādara, lai cilvēkiem būtu darbs, lai būtu iespēja strādāt. Jo vardarbība jau nerodas bez iemesla; tā rodas no tā, ka cilvēkiem ir stress, ka nav iespējas sakārtot dažādas lietas savā dzīvē. Mēs ceram, ka Ministru prezidents un valdība kopā ar mums atradīs iespēju, lai šo koncepciju īstenotu, un tas būtu arī milzīgs atbalsts tam, lai mazinātu vardarbību mūsu valstī.

Noslēgumā es gribu novēlēt visiem, lai mīlestība un saticība jūsu ģimenēs! Lai prieks un labestība!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Initai Bišofai.

Tagad vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija kārtējā Saeimas sēde. Jāsaka, ka šī bija priekšpēdējā Saeimas sēde šajā sesijā un bija ļoti sablīvēta darba kārtība ar daudziem jautājumiem, kuru risināšanā, protams, Nacionālā apvienība bija stipri vīlusies. Un stipri vīlusies tieši par Zatlera Reformu partijas īpatnējiem balsojumiem. Es domāju, ka tie, kas rūpīgi seko sēdes gaitai, varēja to novērtēt, taču šobrīd es īsumā informēšu tikai par dažām lietām.

Pirmkārt, Detektīvdarbības likumā tika paplašinātas nepilsoņu tiesības nodarboties ar detektīvdarbību. Nacionālā apvienība balsoja „pret”, taču diemžēl pārējās partijas šādus likuma grozījumus atbalstīja. Mēs uzskatām, ka tas ir pretrunā ar visiem mūsu iepriekš pieņemtajiem gan politiskajiem, gan likumiskajiem dokumentiem, kur mēs esam noteikuši mūsu valsts tiesisko turpinātību.

Otrs jautājums ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuriem ir visu partiju vienprātīgs atbalsts. Mēs esam tiešām gandarīti par to, ka ir samazināta sākuma likme sodiem par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, un mēs ļoti ceram, ka pēc 1.jūlija, kad stāsies spēkā likums „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, vairs nebūs tādu pārsteigumu, kāds bija ar autortiesību iespējamo pārkāpumu ziedu veikalā un uzlikto sodu ziedu veikalam. Ceram, ka šādi pārsteigumi vairs neatkārtosies un ka sodu piemērošana būs atbilstoša ne tikai likuma burtam, bet arī likuma garam.

Trešais jautājums, par ko īsumā vēlos informēt, ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Mēs uzskatām, ka Saeimas vairākums... respektīvi, opozīcija kopā ar Zatlera Reformu partiju ir atkāpusies no tiem principiem, kas ir iedibināti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tātad no tiem principiem, kas saistīti ar mūsu zemes īpašuma tiesībām, ar īpašuma tiesību atjaunošanu likumīgiem īpašniekiem, ar denacionalizāciju un citiem jautājumiem. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti, ļoti bīstams simptoms, un ceram, ka virzībā uz otro lasījumu būs atrasts tāds risinājums, lai šo pretrunu novērstu.

Un noslēgumā, protams, es vēlos pateikt to, ka, protams, šodien Saeimas vairākums, daudzi deputāti, piedalījās atceres pasākumos un pieminēja 1941.gada 14.jūnija deportācijas, nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa; daļa deputātu devās arī gājienā no Okupācijas muzeja. Jāsaka, šī nedēļa paiet 1940. un 1941.gada notikumu atceres zīmē, jo mēs visi apzināmies, ka mēs tos nedrīkstam nekādā gadījumā aizmirst. Tā ka aicinu visus piedalīties arī 17.jūnija pasākumos! Tiem, kas neaizmirst savu pagātni, – tiem ir tagadne. Tiem, kam ir tagadne, – tiem būs arī nākotne.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Rasnačam.

Nākamais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka šodien Saeimas sēdē tika atbalstīti un izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai nodoti „Saskaņas Centra” sagatavotie grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā.

Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā piedalījās vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju. Puse no viņiem kļuva par invalīdiem, nomira gandrīz 500 cilvēku. Darbs notika ļoti smagos apstākļos, un visi, kas bija spiesti strādāt Černobiļā un tās apkārtnē, saņēma radioaktīvo starojumu un nopietnu kaitējumu veselībai.

Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, riskēdami ar savu veselību un dzīvību, veica glābšanas darbus un ar savu rīcību pasargāja ne tikai Latvijas, bet arī daudz citu Eiropas valstu iedzīvotājus no šīs avārijas seku tālākas ietekmes.

Diemžēl Latvijā dzīvojošajiem černobiliešiem valsts vēl līdz šim laikam nav veltījusi pienācīgu uzmanību. Latvijas Republika joprojām nav pateikusi paldies cilvēkiem, kuri piedalījās avārijas seku likvidēšanā, vienā no 20.gadsimta briesmīgākajām tehnogēnajām katastrofām. Līdz ar to politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija iesniegusi attiecīgus likuma grozījumus, un grozījumos paredzēts, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri riskējuši ar savu dzīvību un veselību, likvidējot avārijas sekas, saņems no valsts piemiņas zīmes.

Piemiņas zīmju piešķiršana Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem, protams, būtu tikai simbolisks žests. To saprot visi. Taču mēs uzskatām, ka valstij ir šādi jāatzīmē šo cilvēku nopelni un jāvelta īpaša uzmanība viņu problēmām.

Varu piebilst, ka mums ir notikušas konsultācijas ar biedrību „Latvijas savienība „Černobiļa”” un mirušā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka dēlu, kurš regulāri vērsies daudzās institūcijās un vairākās Saeimas frakcijās, akcentēdams nepieciešamību godināt šos cilvēkus. Viņa aicinājumu izsniegt goda vai piemiņas zīmes Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem atbalstījusi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja profesore Eglīte, kura ārstē šīs avārijas seku likvidētājus. Profesore savā atbalsta vēstulē raksta, ka šie cilvēki ir ļoti daudz cietuši, sabojāta viņu dzīve, taču viņi mūsu valstī nav ne morāli, ne materiāli pietiekami novērtēti. Goda zīmes izveidošana un piešķiršana būtu vismaz morāls atbalsts viņu smagajā liktenī. Savukārt Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags savā vēstulē Valsts prezidentam izteicis lūgumu atbalstīt goda zīmes izgatavošanu visiem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem, minot, ka šo cilvēku dzīves tika salauztas un izpostītas, viņi ir nesuši upuri, daudzi arī piespiedu kārtā, tāpēc piešķirt šiem cilvēkiem vismaz goda zīmi būtu labi un pareizi.

Tāpēc šodien man ir liels prieks par to, ka Saeimas vairākums nobalsoja „par”, un varu piebilst, ka šo „Saskaņas Centra” iniciatīvu atbalstījuši ZZS un Nacionālās apvienības deputāti. Es ļoti ceru, ka rudenī mēs turpināsim virzīt tālāk šo likumprojektu un panāksim rezultātu.

Nogaidīšana bieži prasa vairāk spēka nekā rīcība, un nesasniedzamais kļūst sasniedzams ar pacietību. Tā ir mana pārliecība.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Atgādināšu, ka pašlaik skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Labdien jūsmājās! Protams, ne tikvien ZZS frakcijas vārdā, bet arī Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es runāšu par sociālajiem jautājumiem.

Šodien Sociālo un darba lietu komisija saņēmusi trīs likumprojektus, kurus Saeima vienprātīgi ir novirzījusi Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Par vienu no šiem trim likumprojektiem tikko jums stāstīja viens no likumprojekta iesniedzējiem – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins.

Sociālo un darba lietu komisija šodien ir saņēmusi no Ministru kabineta likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” un likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””.

Protams, nedaudz sarežģīti Sociālo un darba lietu komisijā būs strādāt pēdējā sesijas nedēļā, bet es esmu pārliecināta, ka mēs to nākošnedēļ paspēsim izdarīt – iesniegsim Saeimas Prezidijam abus tikko manis minētos likumprojektus, sagatavotus izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Šodien ar gandarījumu, protams, es varu teikt, ka likumprojekts „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” ir izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā. Komisija bija rosinājusi (un Saeima to atbalstīja), ka likums stāsies spēkā tūlīt pēc izsludināšanas. Tas nozīmē, ka jūnijā likumam būtu jāiegūst likumīgs spēks, Valsts prezidentam to izsludinot.

Esam pabeiguši un šodien Saeima ir akceptējusi arī likumprojektu „Grozījumi likumā „Par arodbiedrībām””, ko skatījām trijos lasījumos.

Un, protams, šodien ir izskatīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Šajā sakarā gan es vēlētos teikt gan ZZS frakcijas vārdā, gan arī personīgi savā vārdā, ka šo likumprojektu atbalstīt nevarēja. Es esmu viena no tiem deputātiem, kuri balsoja „pret”, jo, kā jau no paša sākuma es esmu uzskatījusi, tā varu apliecināt arī šodien, ka, manuprāt, pensionēšanās vecuma paaugstināšana ar 2014.gadu ir pāragra. Man ļoti gribētos, un es tiešām ticu, ka valdība tiks galā ar saviem uzdevumiem, ar tiem uzdevumiem, kādi ir doti Latvijai – un ne tikai Latvijai – arī no Eiropas Savienības; ka Latvijā arvien straujāk tiks attīstītas jaunas darba vietas, ka pietiekami liels atbalsts būs uzņēmējdarbībai un ka tiks izstrādāta un pieņemta programma mūžizglītībai. Jo es patiesi esmu satraukta un domāju par to, ko darīt mūsu cilvēkiem, kuriem nāksies pensijā doties pagarinātā laikā, ne vairs 62 gadu vecumā. Bet Saeima ir lēmusi un likumprojekts ir atbalstīts trešajā, galīgajā, lasījumā. Tomēr jāatzīst, ka tajā ir arī labas normas. Un viena no tām ir norma, kura attiecas uz personām, kuras ir audzinājušas bērnus invalīdus. Norma ir palabota, un tagad personas, kuras... tātad vecāki, kuri ir audzinājuši piecus vai vairāk bērnus vecumā līdz 18 gadiem vai bērnu invalīdu, ja invaliditāte bērnam ir bijusi noteikta vismaz 8 gadu periodā, tātad vismaz 8 gadus, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu... Norma ir pieņemta tādēļ, lai atvieglotu cilvēkiem iespēju saņemt šo priekšlaicīgo pensiju, kas ir piešķirama piecus gadus ātrāk pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Un, es domāju, arī tas, ka sociālās apdrošināšanas stāžs jeb darba stāžs samazināts no 30 gadiem uz 25 gadiem, šīm ģimenēm būs atspaids.

Šodien, kad skatījām grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, centos kolēģus pārliecināt... Priekšlaicīgo pensiju uz šodienu un arī turpmāk maksās tikai 50 procentu apmērā. Centos kolēģiem stāstīt, ka tām personām, kurām ir lielāks darba stāžs – 35, 40 vai varbūt pat 45 gadi – 62 gadu vecumā... jo priekšlaicīgā pensionēšanās pavirzīsies ik gadu par 3 mēnešiem uz priekšu – tāpat kā pensionēšanās vecums – no 2014.gada. Diemžēl situācija bija tāda, ka manu priekšlikumu atbalstīja sākumā 43 deputāti, no tiem arī Ilma Čepāne, Klāvs Olšteins un Gunārs Rusiņš; pret balsoja 46, atturoties vienam. Pēc brītiņa izrādījās, ka mūsu pozīcijas trīs deputāti ir balsojumā kļūdījušies. Viņi iesniedza vēstījumu, ka tomēr viņi nav balsojuši „par”. Katrā ziņā tas mani tā nedaudz skumdināja.

Vēl. Šodien no sociālā bloka likumiem tika izskatīts arī likumprojekts „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Kārtējo reizi Sociālo un darba lietu komisijai vajadzēja strādāt gandrīz vai ugunsdzēsēju režīmā, jo šovasar, augustā... 27.augusts ir datums, līdz kuram Latvijai ir jāpieņem un jāievieš normas, kas ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā – 2010.gada 7.jūlija direktīvā. Protams, cienot mūsu ministriju un saprotot šo situāciju, Saeima tā arī rīkojās. Ir noteikts, ka otrais, galīgais, lasījums šim likumprojektam būs 21.jūnijā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.jūnijs.

Protams, jāpiemin arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumi, par kuriem jau kolēģe Inita Bišofa jums stāstīja.

Novēlu jums mierīgu un jauku nedēļas nogali. Paldies, ka uzklausījāt.

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Raidījumu šodien noslēdz partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Runājot VIENOTĪBAS frakcijas vārdā, gribu teikt, ka Saeima, neraugoties uz to, ka šodien tika apstiprināts sesijas slēgšanas datums (tas ir 21.jūnijs), ir uzņēmusi tempu un strādā ļoti ražīgi, gan akceptēdama darbam jaunus likumprojektus, ko ir iesniegusi valdība, gan arī izskatīdama esošos, un nebūt nav sajūta, ka tuvotos brīvlaiks.

Ja runājam par šodienu, tad jāteic, ka šodiena bija emocionāli ļoti piesātināta. Bez tā visa, ko mani kolēģi minēja, es gribētu arī atzīmēt vēl vienu, varētu teikt, priecīgu notikumu: mēs šodien par Saeimas priekšsēdētājas biedri ievēlējām Inesi Lībiņu-Egneri. Es vēlu kolēģei panākumus šajā amatā. Viņas līdzšinējā prakse, strādājot gan kā bijušā Valsts prezidenta Zatlera juridiskajai padomniecei, gan arī kā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedrei, kā arī darbojoties Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas vadībā, liek domāt, ka Inese Lībiņas-Egneres kundze būs laba Saeimas priekšsēdētājas biedre.

Jāsaka gan, ka šo notikumu mums, deputātiem, nedaudz aptumšoja mūsu pašu kļūda. Proti, mēs nobalsojām... mēs bijām nobalsojuši par to, ka šāds balsojums ir atklāts, bet nebijām izdarījuši Satversmē labojumus, ka šāds balsojums tiek veikts, balsojot nevis elektroniski, bet balsojot ar balsošanas biļeteniem. Liekas, pilnīgi nevajadzīgi mēs ilgi un gari stāvējām rindā, lai to darītu, kā tas bija līdzšinējā procedūrā, un bieži vien šī darbība izraisīja vairāk smieklu, nekā tas patiesībā būtu nepieciešams. Es domāju, ka Saeimai rūpīgi jāpārdomā vēlēšanu procedūra.

Vēl. Es gribu pateikt, ka šodien Saeimas deputāti apmeklēja 14.jūnija atceres pasākumu un vismaz man personīgi... es domāju, arī ļoti daudziem frakcijas biedriem tas ir ļoti, ļoti emocionāls pasākums, un mums tiešām tas ir svarīgi – neaizmirst nedz šī notikuma cēloņus, nedz arī tā izraisītās sekas. Protams, vēstures pārzināšana ir svarīga tādēļ, lai nekad mēs nepieļautu līdzīga rakstura notikumu atkārtošanos šeit, Latvijā.

Ja runājam par Saeimas darbu, tad es... Daudz kas jau tika pieminēts. Es pieminēšu tikai divus notikumus.

Pirmais, protams, ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu apstiprināšana. To bija milzīgi daudz... katrā ziņā vairāki desmiti... man liekas, ka gandrīz deviņdesmit labojumu. Katrā ziņā es aicinu iedzīvotājus visas šīs izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā apskatīt, protams, lai nebūtu tā, ka teiktu: „Mēs nezinām!” Jo likumu nezināšana bieži vien neatbrīvo no atbildības. Tā ka izmaiņu ir ļoti daudz! Katrā ziņā es gribu teikt, ka, manuprāt, labā virzienā Saeimā virzās debates par autortiesību ievērošanu. Man liekas, ka mēs virzāmies likumiskā samērīguma virzienā, nevis tāda, kāds ir izveidojies līdz šim.

Protams, es, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, gribu šodien atzīmēt vēl viena ļoti liela... patiesībā Latvijai ļoti būtiska likumprojekta pieņemšanu, tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Jāteic, ka valdības izvirzītais mērķis ir ar šā likumprojekta pieņemšanu sasniegts, un tas mums ļauj domāt, ka sociālā budžeta stabilitāte nākotnē nav apdraudēta. Runājot par būtiskiem grozījumiem, tātad par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada, ir bijis daudz dažādu sarunu, un politisko diskusiju rezultāts ir tas, ka šeit ir panākts kompromiss, ka līdzšinēji paredzēto 6 gadu vietā reforma notiks 10 gadu laikā, un tātad šis ir daudz lēzenāks process nekā tas, kas bija paredzēts sākotnēji. Tātad no 2014.gada pensionēšanās vecums katru gadu tiks celts par trim mēnešiem, kamēr 2024.gadā tas sasniegs 65 gadu vecumu.

Jāsaka arī, ka valdība ir piedāvājusi ļoti solīdu līdzsvarojošu paketi, un kā pirmo no šiem priekšlikumiem es gribu minēt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. Man jāsaka, ka tas ir ļoti cienījams priekšlikums! Līdzšinējā norma bija terminēta, taču, ņemot vērā to, ka Latvijā ir ļoti augsts bezdarba līmenis un... Pretēji tam, ka šādas pastāvīgas normas ieviešanu neatbalsta Eiropas Komisijas „Baltā grāmata”, kas runā par pensionēšanās vadlīnijām, tomēr Saeima un... gan ministrija, gan likumdevējs atbalstīja šo priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju ilgstoši.

Diemžēl... nevis diemžēl, bet... Es domāju, ka Saeima nevarēja šodien atbalstīt to priekšlikumu, ka priekšlaicīgās pensijas būtu lielākas, nekā tās ir paredzētas šobrīd – tātad 50 procenti no pamatpensijas apjoma. Tas nav iespējams gluži vienkārši dažu apsvērumu dēļ.

Pirmais. Kā jau es minēju, Saeima tikko nomainīja to normu... Līdz šim tā ir bijusi īstermiņa norma jeb terminēta norma. Tagad tā ir pastāvīga norma likumā. Tas ir viens.

Otrs ir tas, ka, ja mēs palielinātu priekšlaicīgo pensiju apjomu, tas skaidri un gaiši būtu signāls tiem cilvēkiem, kas ir darba tirgū, ka daudz labāk, iespējams, ir atstāt darba tirgu un priekšlaicīgi pensionēties nekā strādāt.

Ņemot vērā to, ka darba tirgus šobrīd attīstās un ir pilnīgi skaidrs, ka nākamo gadu laikā Latvijā veidosies darbaspēka deficīts, sabiedrības interesēs ir paturēt cilvēkus pēc iespējas ilgāk darba tirgū.

Un, protams, pats svarīgākais... pats pēdējais arguments visā šajā lietā ir tas, ka sociālais budžets šobrīd ir ar mīnusa zīmi. Tāds pats tas būs arī nākamajā gadā. Šobrīd pensiju apjoma palielināšana praktiski nav iespējama.

Šajā likumā ir arī vēl daudzi citi labojumi, kas ir diezgan ievērojama pretimnākšana iedzīvotājiem, – teiksim, dažādi grozījumi saistībā ar darba stāžu, kvalifikāciju... pensionēšanās vecuma samazināšana vecākiem, kas audzinājuši piecus bērnus vai audzinājuši bērnu invalīdu... un uzlabojumi arī attiecībā uz darba stāžu... Bet, es domāju, tas nav šīsdienas temats.

Katrā ziņā, es domāju, ieguvēja no šī likuma pieņemšanas būs visa sabiedrība.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvilam Ašeradenam.

Līdz ar to šodien „Frakciju viedokļi” izskan.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos!