Frakciju viedokļi 2012.gada 19.aprīlī

(23.04.2012.)

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies pavasara sesijas pirmā kārtējā Saeimas sēde, un no Saeimas nama Rīgā skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs jums par Saeimas šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmā šodien runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (ZRP).

Labdien! Šodien Saeimas sēde pagāja likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” izskatīšanas spriegajā gaisotnē, un arī Zatlera Reformu partijas frakcija šodien balsoja par šo likumprojektu.

To, ka demogrāfiskā situācija valstī ir smaga, šonedēļ apliecināja gan konference par ģimenes vērtību aizsardzību un atbalstu, gan arī iepriekšējā nedēļā notikusī konference par abortiem, kas tiek veikti Latvijā.

Šobrīd mums ir jāatzīst, ka ģimene kā vērtība šajā valstī ir svarīga. Konferencē tika minēti pētījumi, kuri pierāda, ka tie cilvēki, kas dzīvo ģimenē, laulībā, dzīvo ilgāk. Un ka tās sievietes, kuras ir dzemdējušas bērnus, arī dzīvo ilgāk. Tas nozīmē, ka šodien mums būtu jāpasaka, ka ģimene, ģimene ar bērniem ir vērtība, kas nozīmīga mūsu valstij Latvijai.

Runājot par iepriekšējās nedēļas konferencē runāto par abortiem, ir jāsaka, ka tieši Saeimai būtu liels un ļoti steidzami risināms uzdevums, jo, ja Latvijā gadā abortos mēs zaudējam 10 000–12 000 bērnu, kas mums visi ir vajadzīgi šajā zemē Latvijā, tad tas ir nopietni risināms jautājums.

Runājot par likumprojektu par valsts pensijām, uzsvaru es gribētu likt uz divām ministrijām – Veselības ministriju un Zemkopības ministriju. Veselības ministrija pēc savas būtības un sava nosaukuma ir ļoti svarīga un nozīmīga ministrija, lai risinātu jautājumu par cilvēka veselību, par to, lai Latvijā cilvēki varētu nodzīvot garu, skaistu, veselīgu mūžu. Un es domāju, ka nepietiek ar vienu mācībstundu, par ko runā Ārstu biedrība, – veselības mācību –, jo cilvēks no savas dzīves vienu trešdaļu pavada skolā, bet divas trešdaļas... Kā viņš pavada šo dzīvi, kāds ir viņa dzīvesveids? Vai tas ir veselīgs, lai dzīvotu ilgu, garu un skaistu dzīvi?

Un man ir ļoti liels prieks, ka nākošajā nedēļā Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisijā tiks skatīts jautājums par lauku reģionu attīstību sociālās drošības dimensijā, jo Latvijas lauki visā mūsu Latvijas laikā ir bijuši mūsu lepnums, pamats darba tikumam un ģimenes vērtību saglabāšanai. Tieši tādēļ... Ja šobrīd Latvijas laukos ir divreiz vairāk trūcīgo personu nekā pilsētās un ja mēs zinām, ka pie mājas turpat aiz loga ir zeme, tad ir jautājums – kāda ir mūsu valsts politika šajā jautājumā? Tieši Latvijas laukos cilvēki saglabā savu darba tikumu, zemes mīlestību un mīlestību pret Latviju.

Lai jums visiem jauka nedēļa, mīlestība un svētība jūsu ģimenēs!

Paldies.

Vadītājs. Paldies Initai Bišofai no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Labdien! Mans uzdevums šodien ir paust Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli vairākos jautājumos, un, protams, es izmantošu iespēju, lai jums nedaudz pastāstītu arī par tām pozīcijām, kuras arī es kā deputāte atbalstu vai neatbalstu.

ZZS frakcija šodien Saeimas sēdē atbalstīja kolēģu sagatavotos Krimināllikuma grozījumus, kuri paredz stingrāku, bargāku sodu noteikšanu personām, kas izdarījušas dzimumnoziegumus pret nepilngadīgajiem. Un mūs it sevišķi uzrunāja tā informācija, kuru vakar mēs redzējām un dzirdējām masu medijos. Tās ir ārkārtīgi smagas epizodes, ļoti nepatīkami gadījumi. Kaut gan daudzi kolēģi, iespējams, mūs neatbalstīs šajā ziņā, es tomēr domāju, ka cilvēki, kuri izdarījuši tik smagus noziegumus (vēl jo vairāk – pret bērniem, pret saviem vistuvākajiem cilvēkiem!), ir pelnījuši ļoti, ļoti bargus sodus.

Zaļo un Zemnieku savienība šodien vēlas izteikt arīdzan aicinājumu Izglītības un zinātnes ministram saistībā ar viņa izstrādātajiem projektiem par skolotāju algām. Mēs uzskatām, ka Latvijā jebkurš skolotājs dara ļoti labu, ļoti grūtu un sarežģītu darbu, audzinot un mācot mūsu bērnus un mazbērnus, un tāpēc nedrīkst nošķirt vienu skolotāju no otra, cenšoties izvērtēt, kuri nu kurā skolā – viens vai divi – ir tie labākie, lai viņiem algu paaugstinātu. Mēs savā frakcijā esam runājuši par to, un mūsu viedoklis ir – darba samaksas palielinājumu ir pelnījuši absolūti visi pedagogi, arī tie, kuri tikko uzsākuši savas ne vieglā darba gaitas.

Un šodien jāpiemin vēl viens jautājums – protams, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Un šajā sakarā man gribas pateikt, ka iepriekšējie likuma grozījumi tika pieņemti pagājušā gada beigās; tur Saeima deva uzdevumus Ministru kabinetam, un tie ir izpildīti, un divas lietas, manuprāt, paveiktas ļoti labi.

Tas nozīmē, ka es noteikti atbalstu – un arī pārējie ZZS frakcijas deputāti atbalsta – priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, tas ir, iespēju pensionēties divus gadus pirms noteiktā, valsts vecuma pensijai nepieciešamā vecuma (tātad šodien – no 60 gadiem, un šī norma turpmāk būs beztermiņa, tātad mūžīga, kamēr vien būs šis likums), un sociālās apdrošināšanas stāža jeb, kā mēs to ikdienā saucam, darba stāža palielināšanu, lai varētu pieprasīt valsts noteikto vecuma pensiju, no 10 uz 15 gadiem un tālākā laika periodā – uz 20 gadiem. Un, protams, mani gandarī Labklājības ministrijas izstrādātā un precizētā norma par tām personām, kuras ir audzinājušas bērnus invalīdus līdz pilngadībai. Tātad, manuprāt, arī šī norma tagad būs sakārtota un nevajadzēs vairs cilvēkiem uztraukties un meklēt dokumentus, kuri ir tikuši izdoti pirms divdesmit pieciem, trīsdesmit vai pat četrdesmit gadiem un vairs nav atrodami.

Bet ZZS – un es tajā skaitā – kategoriski noraida pensionēšanās vecuma paaugstināšanu ar 2014.gadu, jo iepriekšējā vienošanās, mūsuprāt, bija saprātīgāka, arīdzan Valda Dombrovska otrā valdība pieņēma koncepciju, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšanu var uzsākt tikai ar 2016.gadu. Tādu viedokli vakardien Sociālo un darba lietu komisijā pauda arī gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan Latvijas Pensionāru federācija. Un vienīgi nevalstiskā organizācija, mūsu sadarbības partnere, Latvijas Darba devēju konfederācija domā, ka pensionēšanās vecums jāpalielina pēc iespējas ātrāk, bet nestāsta, kā Latvijas Darba devēju konfederācija rūpējas, lai mums būtu pēc iespējas vairāk jaunu darba vietu, par atbalstu uzņēmējiem jaunu darba vietu veidošanā, par ēnu ekonomikas apkarošanu un tā tālāk.

Un vēl viena norma, kuru nekādi nevaru atbalstīt, ir invaliditātes pensijas aprēķina maiņa. Tātad par vairākām šīm normām ZZS – un es tajā skaitā – noteikti iesniegs priekšlikumus, jo likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Vēlos pateikt radioklausītājiem, ka par valdības iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” 48 deputāti nobalsoja „par”, 39 – „pret”, nevienam neatturoties.

Paldies, ka uzklausījāt. Lai jums mierīga nedēļas nogale! Visu labu!

Vadītājs. Paldies Aijai Barčai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un tagad vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimai bija ražīga diena. Saeima izskatīja gandrīz 30 dažādus lēmumu un likumu projektus, bet es savā pārskatā pieskaršos diviem.

Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”. VIENOTĪBA šos grozījumus neatbalstīja, jo, neraugoties uz šīs tēmas smagumu, mēs uzskatījām, ka šie grozījumi nav pietiekami sagatavoti un šie soda mēri ir drīzāk tāda populistiska rakstura, nevis samēroti ar nodarījumu. Kaut gan – es vēlreiz uzsveru! –, protams, nodarījumi pret mazgadīgu personu ir ļoti bīstami.

Bet katrā ziņā Saeima lēma citādāk, un likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai. Par to es priecājos, jo opozīcija uzskatīja, ka labāk būtu to nodot citai komisijai. Tiešām, tā ir komisija, kas, manuprāt, strādā ļoti kvalitatīvi un izsvērti.

Protams, lielākais šodienas notikums ir likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšana pirmajā lasījumā, un par to es esmu īpaši priecīgs, jo, pārstāvu, protams, ne tikai Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, bet arī Labklājības ministriju kā parlamentārais sekretārs. Šis, man liekas, ir milzīgs panākums šī ārkārtīgi svarīgā jautājuma izskatīšanā.

Un jāsaka, ka šī jautājuma virzībā ir divi fundamentāli argumenti, par ko mums ir jādomā. Vispirms jau ir tas, ka kopumā tie iedzīvotāji, kas sasniedz pensionēšanās vecumu un dzīvo ilgāk... to mūža ilgums pieaug, tas ir no vienas puses, un tā ir fundamentāla izmaiņa visā Eiropas telpā, un praktiski visas Eiropas valstis šobrīd runā par pensionēšanās likuma izmaiņām. Liela daļa no tām jau šādus lēmumus ir pieņēmušas. Pamatā pensionēšanās vecums ir 65 gadi, kā Latvija to domā, bet ir valstis, piemēram, Vācija un Nīderlande, kur tas ir 66 gadi.

Jāsaka, ka visekstrēmākais šajā jomā ir Zviedrijas premjers, kurš ir runājis par 75 gadu vecumu kā pensionēšanās vecumu. Latvija šādu lēmumu nav pieņēmusi, par šādiem termiņiem nedomā.

Katrā ziņā man jāsaka, pats svarīgākais jautājums šajā jomā ir tas, ka visa Eiropa noveco: samazinās gados jaunu iedzīvotāju skaits, tajā pašā laikā to iedzīvotāju skaits, kas ir vecāki par pensionēšanās vecumu, pieaug. Un kas ir pats svarīgākais? Ir jāsaprot, ka tas laiks, kas tiek pavadīts pensijā, pieaug. Un patiesībā jāsaka, ka šī norma lielā mērā ir saistīta ar pašu... šīs normas izmaiņa lielā mērā ir saistīta ar pašu pensionāru, nākotnes pensionāru, interesēm. Jo patiesībā jau formula, pēc kādas aprēķina pensijas lielumu, ir pavisam vienkārša: uzkrātais pensijas kapitāls tiek dalīts ar paredzamo mūža ilgumu. Un, jo vairāk pieaug paredzamā mūža ilguma skaitlis, jo vairāk var potenciāli samazināties pensionāra saņemtā pensija katrā konkrētajā gadā. Tās ir tādas ilgtermiņa konsekvences.

Un, protams, mums ir jārunā arī par īstermiņa konsekvencēm, kas ir saistītas ar Latviju. Jāsaka, ka Latvijas sociālais budžets ir ārkārtīgi sekmīgi organizēts: pirmskrīzes periodā sociālais budžets bija uzkrājis pietiekami solīdu rezervi – tie bija 900 miljoni latu. Pēckrīzes periodā, kad iemaksu algas samazinājās un līdz ar to arī samazinājās sociālās iemaksas, ieņēmumi sociālajā budžetā samazinājās, un sociālais budžets sāka dzīvot uz uzkrāto rezervju rēķina. Un jāsaka, ka šīs rezerves beigsies nākamajā gadā un jau nākamgad sociālajam budžetam ir jāaizņemas 50 miljoni latu, lai nodrošinātu savu darbību. Un šis ir ārkārtīgi svarīgs brīdis, kad mēs sākam domāt par pensionēšanās vecuma pagarināšanu, respektīvi, sociālā budžeta izmaksu samazināšanu. Un šeit, mēs redzam, ir divi ceļi: tātad šis – pensionēšanās vecuma pagarināšana, un otrs ļoti svarīgs manevrs ir tas, ka valdība solidāri kopā ar iedzīvotājiem uzņemas šo slogu, pārnesot uz pamatbudžetu pensiju piemaksas, kas nav varbūt tieši uz sociālo budžetu attiecināmas izmaksas. Rezultātā, kā mēs redzam, varētu veidoties sociālais budžets ar uzkrājumu, jo nākotnē ir jārisina trīs ārkārtīgi svarīgas problēmas.

Pirmkārt, ir jāveido uzkrājums, lai nodrošinātos nākotnē, kā tas tika darīts līdz šim, nākamajam ekonomiskajam ciklam un izveidotu noteikta veida rezervi. Tas ir pirmkārt.

Otrs jautājums, ar ko mums būs jāsaskaras. Šobrīd milzīga daļa, apmēram, 280 000 Latvijas iedzīvotāju, saņem minimālo algu. Un, ņemot vērā pensijas aprēķina formulu, kas ir apmēram 40 procenti no tā saucamās iemaksu algas, – tā ir sagaidāmā pensija –, mēs varam sagaidīt, ka milzīgam skaitam Latvijas valsts iedzīvotāju pensijas būs ļoti mazas. Mums ir jādomā nākotnē par kompensāciju mehānismiem šiem cilvēkiem, respektīvi, mums būs jārisina mazo pensiju jautājumi.

Un pēdējais un pats svarīgākais. Šī reforma nekādā veidā neskar esošos pensionārus, drīzāk otrādi. Un kas ir domāts ar šiem vārdiem – „drīzāk otrādi”? Mums ir jādomā par pensiju indeksēšanu. Un, ja mēs varam veikt šo reformu, tad jau 2014.gadā mēs varētu indeksēt pensijas. To gaida patiesībā visi Latvijas pensionāri, jo, protams, dzīves izmaksas ir būtiski sadārdzinājušās.

Tā kā šodien Saeima nobalsoja par likumprojekta virzību uz priekšu, es esmu ļoti priecīgs, un gaidīsim līdz 7.maijam dažādu ieinteresēto pušu priekšlikumus, un es gaidu maijā ļoti karstas debates par to, kādā veidā, ar kādiem grozījumiem šis likums varētu tikt virzīts uz priekšu.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Ašeradena kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien runāšu par sešām lietām.

Pirmkārt, par Krimināllikuma grozījumiem, kurus atbalstīja Nacionālā apvienība. Mēs piekrītam, ka ir vajadzīgi lielāki sodi par dzimumnoziegumiem pret mazgadīgajiem un nepilngadīgajiem, taču vienlaikus mēs uzsveram, ka ir svarīgi arī atbilstoši grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai noteiktu garākus apcietinājuma termiņus un noteiktu ilgāku noilguma termiņu un lai būtu praktiski neiespējama šādu noziedznieku pirmstermiņa atbrīvošana.

Otrs jautājums ir par Rail Baltica, proti, likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā”. Jāsaka, ka beidzot koalīcijas partijas ir piekritušas, un šis likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Rail Baltica projekts, kā zināms, ir ļoti svarīgs, lai mūsu infrastruktūra būtu mazāk atkarīga no mūsu austrumu kaimiņa.

Trešais jautājums ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana, kas, protams, ir vissāpīgākais lēmums, ko šodien pieņēmām, bet Nacionālā apvienība uzskata un darīs visu iespējamo, lai šis jautājums tiktu saistīts ar Latvijas valsts demogrāfiskās attīstības politiku. Tam jātiek risinātam ciešā, ciešā sasaistē ar skatījumu nākotnē.

Ceturtais jautājums ir par Latvijas Radio... ārpus šīs sēdes darba kārtības, bet aktuāls... par Latvijas Radio ģenerāldirektora lēmumu par raidījuma „Tēvijas Sargs” slēgšanu. Nacionālā apvienība uzskata, ka ģenerāldirektora rīcība ir pārspīlēta un neadekvāta, un mēs aicinām tomēr rīkoties atbilstoši – tā, kā tas ir pieņemts tiesiskā valstī, kur ir vārda un preses brīvība. Tā vietā, lai reaģētu uz Baltijas Pirmā kanāla izlēcieniem, mēs redzam pilnīgi pakalpīgu bezmugurkaula rīcību.

Piektais, par ko es šodien gribu runāt, ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas tikko pieņemtais spriedums Katiņas lietā: daļēji apmierināta ir bojāgājušo upuru radinieku prasība, un šis precedents varētu būt labs pamats Litenes upuru radinieku prasībai Eiropas Cilvēktiesību tiesā tuvākajā nākotnē. Jebkurā gadījumā Nacionālā apvienība vērtēs šo iespēju.

Un visbeidzot, protams, es vēlos visus informēt, ka Nacionālā apvienība ļoti plaši piedalīsies Lielās talkas pasākumos visā Latvijā, rīdzinieki būs Brīvdabas muzejā.

Un vēlos novēlēt visiem siltas un jaukas, un patīkamas, un ražīgas šīs brīvdienas.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Nacionālās apvienības pārstāvim Dzintaram Rasnačam.

Un pēdējam šodien vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, ir apņēmusies nodrošināt valsts ekonomisko un sociālo attīstību, uzlabot savu iedzīvotāju dzīves un darba apstākļus un ievērot cilvēktiesības, kas ietver arī sociālās tiesības.

Diemžēl ekonomiskās krīzes apstākļos pieaug tendence pieņemt stingrus ekonomiskas pārvaldības pasākumus, nosakot stingru budžeta disciplīnu, bet vienlaikus ignorējot sociālo dimensiju.

Jāsaka, ka valdība izvēlējusies diezgan oriģinālu paņēmienu, kā risināt pensiju problēmu. Tā vietā, lai stimulētu jaunu darba vietu izveidi, it īpaši pirmspensijas vecuma cilvēkiem, ministri aicina vienkārši mehāniski samazināt pensionāru skaitu. Kā saka, nav pensionāru – nav problēmu! Jāsaka, ka nepopulārus lēmumus valdība gan parasti izpilda. Iespējams, tieši tādēļ, neskatoties uz pamatotiem iebildumiem, Saeimas deputātu vairākums šodien nolēma virzīt tālāk, maigi sakot, pretrunīgi vērtētos grozījumus likumā „par valsts pensijām”, kuri paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadu vecumam sākt jau no 2014.gada un pabeigt līdz 2020.gadam.

Es uzskatu, ka šī likumprojektā ietvertā norma nav atzīstama par samērīgu un saudzējošu. Strauja pensionēšanās vecuma celšana tikai tādēļ, lai segtu iztrūkumu valsts pensiju speciālajā budžetā, vēl vairāk graus sabiedrības uzticību pensiju sistēmai, tās ilgtspējai un stabilitātei. Turklāt konteksts un veids, kā tiek plānota pensionēšanās vecuma paaugstināšana, pilnīgi noteikti ir pretrunā ar cilvēktiesībām. Nav pagājis pat gads kopš varas partiju iepriekšējā solījuma, ka pensiju jomā nekas netiks pasliktināts, bet patlaban jau ir nākamie signāli, kas, visticamāk, vainagosies reālā darbībā, ka pensionēšanās vecums tiešām tiks paaugstināts. Manuprāt, no tiesiskās paļāvības viedokļa tas ir pilnīgi nepareizi.

Ko nozīmē tiesiskā paļāvība? Tas nozīmē, ka sabiedrībai ir jātic vīzijai un konkrētam politiķu solījumam, it īpaši par sociāli ekonomisko jautājumu loku. Ja politiķi nolemj paaugstināt pensionēšanās vecumu, iedzīvotāji tam būtu laikus jāsagatavo, bet tagad mēs dzirdam pilnīgi citu retoriku. Manuprāt, ar sabiedrību tā nedrīkst manipulēt un spēlēties. Tas ir vienkārši pazemojoši.

Dažas lietas, kad varas partijas bija pavisam izgājušas no „rāmjiem”, kā, piemēram, pensiju apmēra apcirpšanas jautājumā, vietā atlika Satversmes tiesa, tāpēc varu atgādināt, ka tieši Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka likumdevējam, pieņemot lēmumus sociālā nodrošinājuma jomā, jāievēro tiesiskās paļāvības, samērīguma, taisnīguma un sociāli atbildīgas valsts principi.

Par samērīgu būtu atzīstama, manuprāt, kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – pieredze. Daļa Eiropas valstu, kam līdzīga vēsturiskā un ekonomiskā attīstība, pensionēšanās vecuma palielinājumu līdz 65 gadiem plāno sasniegt periodā līdz 2025.gadam, proti, Igaunija – 2024.gadā, Lietuva – 2025.gadā.

Vēlos atgādināt, ka iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi likumā „Par valsts pensijām” paredzēja pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot ar 2016.gadu. Tomēr reforma, visticamāk, tiks paātrināta. Īpaši satrauc fakts, ka, lasot dažādus preses izdevumus, redzu, kādi labi aprobēti un emocionāli ietekmīgi paņēmieni tiek izmantoti, lai vienkāršu cilvēku pārliecinātu par to, ka „Saskaņas Centra” un arodbiedrību pretargumenti nav nekas cits kā tikai atsevišķu personu neizpratne par problēmas būtību.

Es iebilstu pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu vairāku iemeslu dēļ, bet minēšu tikai divus iemeslus.

Pirmkārt. Latvijā dzīves ilgums ir pārāk mazs. Ja pensionēšanās vecums tiks paaugstināts līdz 65 gadiem, daudzi vīrieši līdz pensijai gluži vienkārši nenodzīvos. Un tas var ietekmēt motivāciju maksāt nodokļus. Kāda jēga to darīt, ja normālu pensiju tik un tā nesaņemsi? Faktiski pensionēšanās vecuma paaugstināšana – tas ir valsts saistību pret nodokļu maksātājiem pārkāpums.

Otrkārt. Ja vecākā gadagājuma cilvēkiem nebūs iespēju doties pensijā, viņiem ir kaut kā jānopelna sev iztika, bet tieši pirmspensijas vecuma ļaudīm atrast darbu ir īpaši grūti. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi izmanto iespēju doties priekšlaicīgā pensijā. Cilvēks vecumā pēc 60 gadiem, kuram ir daudz dažādu profesionālu hronisku kaišu, jau nu nevar vairs kraut vagonus. Daudzi cilvēki paliks bez iztikas līdzekļiem, un tas nozīmē, ka valstij kādu laiku nāksies viņiem maksāt bezdarbnieka pabalstu, bet pēc tam viņi vērsīsies vietējā pašvaldībā ar lūgumu pēc sociālās palīdzības un maznodrošinātas personas statusa piešķiršanas. Tāpēc ekonomiskais ieguvums no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas ir vairāk nekā apšaubāms. Nav jēgas paaugstināt pensionēšanās vecumu, ja netiek radītas jaunas darba vietas.

Nobeigumā vēlos pateikt, ka mums šis jautājums, manuprāt, jārisina nevis matemātiski, bet gan praktiski un humāni, jo mūsu dzīves kvalitāte un ekonomiskā situācija nav salīdzināma ar tādām Eiropas valstīm kā Vācija, Dānija un Zviedrija. Tur pensionēšanās vecums jau ir 65 gadi, taču tur ir zemāks bezdarba līmenis, labāk funkcionē veselības aprūpes sistēma un sociālās garantijas ir pavisam citā līmenī.

Līdz ar to „Saskaņas Centrs” neatbalsta un negatavojas atbalstīt šādus grozījumus likumā „Par valsts pensijām”.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodien „Frakciju viedokļu” tiešraide no Saeimas nama ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Otrdien, 11.augustā
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde
12:00  Moldovas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā V.E. Andrian Roşa iepazīšanās vizīte pie Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196