Frakciju viedokļi 2012.gada 8.martā

(09.03.2012.)

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums „Frakciju viedokļi”.

Saeimas frakciju pārstāvji turpmākajās minūtēs pastāstīs jums par šodien izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Un pirmajam šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Jānim Reiram. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labdien, radioklausītāji! Kā pirmo gribu atzīmēt likumprojektu, kas tika pieņemts šodien otrajā lasījumā steidzamības kārtībā un kas paredz izmaiņas likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šis likumprojekts paredz, ka tiks likvidēta tā problēma, kas radās 2009.gada budžeta pieņemšanā, – ka veselai kategorijai iedzīvotāju, kas ir jūrnieki, tika izņemts no izdevumiem neapliekamais minimums un neapliekamais minimums par apgādībā esošajām personām. Ar šīm izmaiņām tātad jūrniekiem nekas nemainīsies un viņi varēs maksāt nodokļus kā iepriekšējos gados, saņemt šo neapliekamo minimumu gan par sevi, gan par apgādājamiem.

Šī kļūda radās laikam 2009.gada budžeta debatēs, un nu mēs to esam labojuši.

Kas attiecas uz finan šu jomu un budžetu vispār, gribu teikt, ka budžets divos mēnešos ir pildījies labi. Mums ir joprojām pārpalikums, mēs visās nodokļu grupās esam apsteiguši... Izņēmums ir akcīzes nodoklis, bet jāņem vērā, ka akcīzes nodoklim nav pārāk liels īpatsvars valsts budžetā. Pārpalikums ir 42 miljoni latu. Jau decembrī bija debates par to, vai būs nepieciešama papildu konsolidācija vai nebūs. Tagad, pēc šāgada pirmajiem diviem mēnešiem, izskatās, ka nebūs, un, ja būs budžeta izmaiņas, tad tās attieksies tikai uz budžeta izdevumu palielināšanu.

Aktīvas debates šodien bija arī saistībā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu. Saeimas vairākums neatbalstīja deputāta Līdakas priekšlikumu, kurš paredzēja, ka ir jāaizliedz rituālā kaušana. Kopš 2009.gada šis bija jau trešais mēģinājums aizliegt šādu kaušanas veidu, bet vairākums deputātu to neatbalstīja.

Vēl par politiskajām aktivitātēm. Kā VIENOTĪBAS pārstāvis gribu atbildēt uz pēdējā laikā visvairāk uzdoto jautājumu, kāds sakars VIENOTĪBAI ar jaundibināmo biedrību „Latvijas attīstībai”. Gribu pateikt, ka nekāda sakara nav. Mēs bijām pozitīvi noskaņoti, uzzinot, ka tā ir domnīca, diskusiju biedrība, jo katram cilvēkam ir tiesības piedalīties nevalstiskās organizācijās, bet pēc informācijas saņemšanas par to, ka tā grib pārtapt politiskā partijā, mēs tagad... Es nezinu VIENOTĪBĀ nevienu oficiālu personu, kura ir šajā projektā iesaistīta, ne valdes locekli, ne domes locekli, un es domāju, ka tuvākās sarunās par jaunas politiskās partijas veidošanu mēs sagaidīsim no šiem cilvēkiem atbilstošu rīcību, un domāju, ka viņi nesēdēs uz diviem krēsliem un izstāsies no VIENOTĪBAS.

Tas arī būtu viss.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Jānim Reiram.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā šodien runās deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji – un it īpaši jau jūs, cienījamās radioklausītājas! Apsveicu jūs šajos pavasara svētkos. Un man ir dubults prieks par šiem svētkiem, jo acīmredzot tiešām Latvijas ekonomikai tie ir ļoti vērtīgi svētki, jo, redziet, mūsu puķu tirgotāji, tā teikt, ir droši vien tagad milzīgas peļņas gaidās.

Un vēl. Var tikai papriecāties par to, ka, ejot pa ielu, vismaz šeit, Rīgā, var redzēt vīriešus, kas naski mēro ceļu uz saviem ofisiem un darbavietām – un vakarā droši vien ceļu uz mājām mēros tāpat – ar Latvijā audzētu tulpju pušķiem rokās, nevis ar eksotiskiem, no Holandes importētiem ziediem. Nu, tas dod ticību, ka tiešām Reira kunga pieminētais budžets pildīsies arvien labāk un labāk.

Šodien, protams, vienīgās karstās diskusijas šeit, Saeimā, radās par tādu tematu, kurš varbūt var ietekmēt ne latviešu svētku galdu, bet gan musulmaņu svētku galdu, tātad par rituālo kaušanu. Reira kungs mazliet kļūdījās, sakot, ka kopš 2009.gada šis bija trešais mēģinājums grozīt likumu, aizliedzot šo kaušanu. Nē, 2009.gadā tika grozīts likums, atļaujot šo rituālo kaušanu būtībā viena Tautas partiju toreiz atbalstoša uzņēmuma „Viesuļi” interesēs. Viss šis process, kādā tika pieņemti grozījumi likumā, bija tāds ļoti dīvains, steidzamības kārtā, it kā no tā būtu atkarīga visa Latvijas nākotne. Pēc lielām diskusijām tika tomēr atļauta rituālā kaušana, kuras rezultātā iegūst musulmaņu galdam piemērotu gaļu. Solīts tika desmitiem tūkstošu tonnu šīs halal gaļas eksporta, solīts tika pat pelmeņu pārstrādes kombināts pie Cēsīm, kas ražotu musulmaņiem piemērotus pelmeņus. No tā visa čiks vien sanāca. Sanāca patiesībā uzņēmuma bankrots. Acīmredzot musulmaņu garīdznieku lūgšanas pie katras govs kaušanas bija nesušas tikai postu, kā jau tam būtu jābūt Latvijā, kur ir mazliet... cita tradīcija.

Vienīgais, ko es varu teikt, – ka šis priekšlikums – aizliegt rituālo kaušanu Latvijā – nebija gluži mans priekšlikums. Šo priekšlikumu rosināja Zemkopības ministrijā – ar ministra parakstu! – apstiprinātā Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, kurā pulcējas vairāk nekā 20 sabiedrisko organizāciju un iestāžu pārstāvji, tiešām dzīvnieku tiesību aizsardzības un veterinārijas eksperti, un viņi jau pamatojās uz Eiropas Veterinārārstu federācijas lēmumu, ka tomēr šī rituālā kaušana ir neētiska, ka tā ir dzīvniekiem daudz sāpīgāka nāve nekā tradicionālā kaušanas metode. Šodien Saeimā tomēr tika nolemts, ka šodien domāsim par ekonomiku un, kad ekonomika mums būs labākā stāvoklī, tad domāsim par ētiku. Nu, es gan nepiekrītu tam, ka mēs varam vienu dienu domāt par vienu, otru dienu – par otru. Es domāju, ka šeit, Saeimā, mums jādomā ir tomēr par visu un jāizsver, kas tad ir svarīgāks – vai viena nu jau izputējuša uzņēmuma, kura īpašnieks slēpjas Belizā, šajā ārzonā... nu, šī viena īpašnieka intereses vai tomēr mūsu sirdsmiers, kad mēs zinām, ka tie dzīvnieki, kas tiek Latvijā audzēti, tomēr tiek nogalināti, ievērojot labturības standartus, kādi nu tie Eiropā ir ieteikti.

Tas par skumjo.

Protams, vēlu jums labu atpūtu, šovakar daudz mīļu buču un daudz ziedu! Uz redzēšanos!

Vadītājs. Paldies Ingmāram Līdakam.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji un godātās radioklausītājas!

Prieks par to, ka šodien Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar jūrniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs? Lieta ir tā, ka līdz šim likumā bija noteikts, ka ienākumam, ko fiziskā persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, netiek piemērots neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu un attaisnotie izdevumi. Izvērtējot jūrniekiem piemēroto speciālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu, rodas problēma. Ja pieņem, ka ierindas jūrnieki saņem atalgojumu pēc minimālā tarifa, šādā gadījumā tie jūrnieki, kuriem gadā mēneša vidējā alga nepārsniedz 350 latus mēnesī, atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā maksātāji, kuriem piemēro vispārējo nodokļa režīmu, un to jūrnieku neto ienākums gadā ir mazāks.

Ņemot vērā jūrnieku sūdzības, iesniegumus, signālus, esam nonākuši pie secinājuma, ka ir nepieciešami grozījumi likumā, lai tādējādi likvidētu nevienlīdzīgo situāciju, kādā atrodas zemāk atalgotie ierindas jūrnieki salīdzinājumā ar nodokļu maksātājiem, kuriem piemēro vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu.

Šodien pieņemtie likuma grozījumi novērsīs nevienlīdzīgo situāciju attiecībā uz fiziskajām personām, kuras gūst algota darba ienākumus uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šīs personas nodarbināt uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Problēma atrisināta.

Cienījamās radioklausītājas! Nav šaubu, ka viss dzīves daiļums nāk no sievietes. Un 8.marts ir diena, kad sievietes gaida īpašu uzmanību un ziedus. Šī ir sieviešu diena, tādēļ tā jāatzīmē tā, kā tas patiktu pašām svinību vaininiecēm.

Dārgās sievietes! Frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā apsveicu jūs 8.martā – Starptautiskajā sieviešu dienā! Vēlam mīlestību, laimi un prieku! Lai piepildās jūsu kvēlākās vēlēšanās! Izbaudiet 8.martu, jo šī diena pieder tikai jums!

Vadītājs. Paldies Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas absolūtais vairākums – visi deputāti! – atbalstīja Nacionālās apvienības sagatavoto likumprojektu „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”. Likuma mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, to vērtībai atbilstošu cieņas izrādīšanu. Likums radīts, lai aizsargātu un nodrošinātu pienācīgu cieņas un goda izrādīšanu, kā arī minēto objektu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Likums sakārtos šo objektu juridisko piederību, finansēšanas kārtību un citus jautājumus. Tāpat ir iecerēts ar likuma palīdzību noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapu ansambli. Nākotnē ārzemju tūristiem būs jārēķinās ar daudz bargākām sankcijām par necienīgu izturēšanos pret mūsu svētumiem.

Kā jau kolēģi minēja, šodien tika apstiprināts otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas noteic, ka jūrniekiem tiks atdoti atpakaļ iepriekšējie atvieglojumi, kas ir visiem citiem darbiniekiem.

Un vēl kas, ko es vēlos pieminēt šodienas notikumu sakarā, saistībā ar 16.marta pasākumiem. Kā jūs zināt, Rīgas dome ir aizliegusi visus pieteiktos pasākumus. Bet vēlos jums norādīt, ka Rīgas dome nav tā institūcija, kas varētu norādīt latviešiem, kad un kā pieminēt mūsu valsts karavīrus. Tāpēc no „Daugavas Vanagu” puses ir pārsūdzēts tiesā šis aizliegums, un mēs gaidām pozitīvu atzinumu. Bet neatkarīgi no jebkā 16.martā pulksten 10.00 notiks dievkalpojums Doma baznīcā. Pēc tā notiks gājiens līdz Brīvības piemineklim, kur tiks nolikti ziedi. Vēlāk ikviens ir aicināts doties uz Lestenes Brāļu kapiem, un vakarpusē notiks koncerts „Sapņu fabrikā”. Papildus tam aicinu ikvienu iedzīvotāju piedalīties mūsu karavīru godināšanas pasākumā jebkurā Latvijas vietā, kur vien notiek šādi piemiņas pasākumi.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Jānim Dombravam.

Un nākamais runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (ZRP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām, šodien bieži tika pieminēts arī 8.marts, šodienas datums, – Starptautiskā sieviešu diena –, kas, man jāatgādina, ir tikai bijušās PSRS teritorijā, Ķīnā un Itālijā. Es domāju, ka Latvijas sievietes ir pelnījušas biežākus uzmanības apliecinājumus no vīriešiem – vismaz biežākus nekā tikai reizi gadā. Un katrā ziņā mēs frakcijā savas sievietes apsveicām jau vakar, un katrā ziņā tiešām aicinu vīriešus būt uzmanīgiem pret sievietēm visa gada garumā, ne tikai vienreiz.

Un šodien, ja runājam par Saeimas sēdi, tad vispirms man gribas pateikt paldies Saeimas priekšsēdētājas biedrei Ingai Bitei, mūsu kolēģei, kas ļoti veiksmīgi, manuprāt, tika galā ar saviem pienākumiem šodien.

Protams, šodien bija ļoti plašas diskusijas arī par dzīvnieku rituālo kaušanu. Manuprāt, šis jautājums tiek pārlieku politizēts. Tiek piesaukti, bieži tiek piesaukti, ētikas principi. Jā, ja tā, tad jāatceras, ka ētiski... ka neētiski ir nogalināt jebkurā gadījumā, un cīnītāji par ētikas principu ievērošanu dzīvnieku kaušanas gadījumā drīz vien nāks... iespējams, nāks arī ar ierosinājumu aizliegt dzīvnieku nogalināšanu Latvijā pavisam, jo, kā zinām, arī cilvēkiem nāves sods Latvijā ir pavisam atcelts.

Katrā ziņā tiešām aicinu šādus jautājumus lieki nepolitizēt, bet skatīties tos pēc būtības, un galu galā katram ir iespēja izvēlēties un kļūt par veģetārieti.

Bet, izmontojūt īspieji, grybu izstuosteit aktualu informaceji aktivim Latgolys jaunīšim.

Kas ir Jaunīšu Saeima?

Jau ūtru godu zam ailis tys ir aicynuojums jaunīšim, kas gryb byut par vīnu nu 100 jaunajim deputatim. Kotram teik dūta īspieja kandidēt ar sovu ideji! Pīsadaleit aicynuoti aktivi jaunīši, kai jau saceju. Eipaši aicynoju Latgolys jaunīšus vacumā nu 15 leidz 20 godim.

Golvonīs – lai ir ideja, kū gryb pastuosteit cytim.

Juobyut gotovam aizstuovēt sovu ideji nu Saeimys tribinis. Byus īspieja vairuok uzzynuot par tū, kai struodoj lykumdeviejs.

Kotram jaunīšam ir īspieja kandidēt un kļiut par 2.Jaunīšu Saeimys deputatu! Īgiut īspieju aizstuovēt jaunīšu interesis Saeimā 27.aprelī! Starp cytu, tei byus 95.godadīna nu viesturisko 1917.goda Latgolys Kongresa.

Vairuok informacejis par itū aktivitati var meklēt škārsteikla lopā, tuotod internetā – jauniesusaeima.lv.

Jaunīšu Saeimys bolsuošonys process pīduovuots Saeimys ībolsuošonai leidzeigs, kai nūteik Saeimys ībolsuošona, un parlamentā tiks īvālāti 100 ideju autori nu dažaidim Latvejis regionim.

Atguodynuošu, ka Latgolys vieliešonu apgobolā ītylpst Aglyunys, Baltinovys, Bolvu, Cyblys, Dagdys, Daugpiļs, Ilūkstis, Kuorsovys, Kruoslovys, Leivuonu, Ludzys, Preiļu, Rēzeknis, Rībeņu, Ruguoju, Vuorkovys, Viļānu i Zylupis nūvods, kai ari Daugpiļs un Rēzeknis piļsāta.

Bet niule nu Latgolys vieliešonu apgobola sovys idejis pīsacejuši tikai 7 jaunīši, bet Latgolys vieliešonu apgobola deputatu mandatu skaits ir 15. Taitod vysim ir īspieja vēļ breivuos vītys aizjemt.

Leidz 18.martam kandidaturu vēļ var pīsaceit jebkurš jaunīts.

Vaidzeiga tykai ideja Latvejis atteisteibai i gribeišona dasnēgt atbolstu sovam pīduovuojumam.

Vairuok informacejis, kai jau saceju, var atrast internetā: jauniesusaeima.lv.

Kū akteivuoki byus myusu vaļsts jaunīši, tū stypruoka byus myusu vaļsts nuokūtnē!

Paļdis vysim!

Vadītājs. Paldies Jurim Viļumam no Zatlera Reformu partijas. Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļu” tiešraide no Saeimas nama ir noslēgusies.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu.

Ceturtdien, 6.augustā
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196