Frakciju viedokļi 2012.gada 1.martā

(02.03.2012.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti turpmākajās minūtēs jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājam Valdim Zatleram. Lūdzu!

V.Zatlers (ZRP).

Labdien visiem! Protams, šodien jutīgākais balsojums Saeimā bija balsojums, ko ierosināja „Saskaņas Centrs”, – tātad balsojums par brīvdienas piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētkos.

Mūsu partija balsoja „pret”, jo pagājušajā nedēļā mēs kā partija ierosinājām citu risinājumu. Mūsu piedāvājums ir šāds: katrs Latvijas iedzīvotājs atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai var izmantot vienu apmaksātu brīvdienu tajā dienā, kad, kā viņš uzskata, ir svinami šie reliģiskie svētki un veicami šie reliģiskie rituāli.

Mums ir septiņas konfesijas. Mūsu partija sazinājās ar visu konfesiju vadību, izteica savu priekšlikumu un lūdza viņu viedokli par tādām dienām, proti, lūdza, lai katra konfesija norādītu, kuras būtu tās dienas, kas būtu tām svarīgas, lai mēs varētu tās iestrādāt arī likumā. Pareizticīgajiem un vecticībniekiem tā, protams, būs Ziemassvētku diena, katoļiem tā varētu būt diena, kad cilvēki dodas uz Aglonu, luterticīgajiem tā varētu būt Debessbraukšanas diena, baptistiem tā varbūt varētu būt Draudžu diena... Tātad katrā ziņā konfesijās diskusija par šo mūsu priekšlikumu ir sākusies.

Reformu partija uzskata, ka politiķiem šo lēmumu pieņemšanā nav jāskrien pa priekšu pašiem ticīgajiem. Vajag cienīt viņu reliģisko pārliecību, vajag cienīt viņu konfesionālo piederību, viņu brīvu izvēli.

Un, lai sabiedrībā būtu it kā tāds zināms balanss jautājumā par to, kas šobrīd ir asa diskusiju tēma, tātad jautājumā par pareizticīgo Ziemassvētkiem, mēs varētu nākt arī ar priekšlikumu noteikt šo dienu kā atzīmējamu dienu, lai mēs šo diskusiju beigtu, lai mēs stiprinātu ekumenisko tradīciju, tātad to tradīciju, ka kristīgās konfesijas mūsu valstī dzīvo ļoti draudzīgi, cilvēki bieži vien pāriet no vienas konfesijas otrā un neviens par to nav ne aizvainots, ne dusmīgs... Un, lai mums būtu sabiedrības viedoklis – arī ticīgo cilvēku viedoklis, arī konfesiju viedoklis! – un tikai tad sekotu politiski lēmumi, tātad mūsu priekšlikums ir ieklausīties... ieklausīties ticīgajos cilvēkos no visām konfesijām, jo tas noteikti vairotu saliedētību mūsu sabiedrībā, un tad nebūtu tā, ka no viena grāvja mēs nonāktu otrā grāvī un turpinātu sist viens otram punus.

Tā ka tas ir tikai procesa sākums. Šo jautājumu mēs noteikti uzturēsim arī koalīcijā, Koalīcijas sadarbības padomes sēdēs, kamēr nonāksim pie atbalsta mūsu priekšlikumam, kas dotu iespēju ticīgajiem izmantot katram vienu dienu pēc savas reliģiskās pārliecības. Mūsuprāt, tas ir visgodīgākais, visu sabiedrību vissaliedējošākais priekšlikums.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājam Valdim Zatleram.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ilonai Jurševskai. Lūdzu!

I.Jurševska (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, pēc 18.februāra referenduma atkal ir aktualizējies jautājums par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos.

Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka šī iecere atkal var radīt ieganstu konfrontācijas padziļināšanai. Ko mēs šodien redzam Saeimas balsojumā? VIENOTĪBAS pārstāvji uzskata, ka šis ierosinājums ir bezjēdzīgs, uzskata, ka tas vēl vairāk sašķels sabiedrību. Tomēr, mūsuprāt, izskatās, ka, patiesību sakot, šī forma, šis veids, kādā tiek risināts jautājums par vēl vienas brīvdienas akceptēšanu, kļūst par vēl lielāku šķēlēju, nekā būtu šīs brīvdienas piešķiršana.

Mums tāpat nav izprotama arī Zatlera Reformu partijas nekonsekvence: publiskajā telpā pāris nedēļas atpakaļ pauda atbalstu, bet šodienas balsojumā redzam, ka no šīs frakcijas nav bijis atbalsts jaunas svētku dienas piešķiršanai. Līdz ar to patiešām ir neizprotama... joprojām Latvijas politiskajā elitē šī forma, ka mēs runājam vienu, bet darām kaut ko pavisam citu.

Kas ir noteikts Satversmes 99.pantā? Tur ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Rodas jautājums: kura Baznīca ir pareizāka? Kāpēc mēs akceptējam katoļu un luterāņu Baznīcas svētku atzīmēšanu, bet tajā pašā laikā, pārkāpjot Satversmes 99.pantu, mēs neredzam iespēju akceptēt arī pareizticīgo un vecticībnieku konfesijas pārstāvju svētkus, lai gan šīs konfesijas pārstāv turpat 400 tūkstoši cilvēku Latvijā?

Iespējams, ka varētu piekrist koalīcijas pārstāvjiem no „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, ka brīvdienu jau šobrīd ir par daudz. Kā nupat pirms manis runāja Zatlera kungs, mēs varētu domāt par vēl vairākām papildu brīvdienām – iespējams, ka šeit varētu piekrist! –, bet tādā gadījumā būtu, manuprāt, pareizāk... būtu jārevidē jau esošo brīvdienu saraksts, tajā pašā laikā neatsakoties no 7.janvāra noteikšanas par atzīmējamu vai svinamu dienu.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskata, ka atbalstīt, nākt pretī krievvalodīgo sabiedrībai ar šīs brīvās dienas piešķiršanu – tas būtu būtisks solis sabiedrības integrācijas virzienā, un, mūsuprāt, tas būtu sākums dialogam starp latviešu un krievu valodā runājošajām sabiedrības daļām. Sākums dialogam, kura trūkums jau tik daudz ticis pieminēts.

Vēl viens jautājums, par ko es noteikti gribu paust Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli un kas šonedēļ izskanējis publiskajā telpā, ir pensionēšanās vecuma paaugstināšanas jautājums. Joprojām uzskatām, ka nav pareizi pensionēšanās vecuma paaugstināšanu sākt jau ar 2014.gadu. Kādēļ? Tādēļ, ka Labklājības ministrijā kā vadošie politiķi, kā ministri strādājuši vairāku gadu garumā Zaļo un Zemnieku savienības ministri, un šis jautājums, kādā veidā stabilizēt sociālo budžetu un padarīt to ilgtspējīgu, ir diskutēts, debatēts jau vairāku gadu garumā, un 2010.gadā Saeima akceptēja valdības sagatavotos soļus jeb koncepciju, kādā veidā tas varētu tikt darīts, un vienreiz jau Saeimas balsojums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu bija, un tas bija, ka ne ātrāk kā sākot ar 2016.gadu, jo tur apakšā bija ļoti nopietna un pamatota argumentācija, tur apakšā bija likts ļoti nopietns speciālistu, ekspertu, darba grupu viedoklis, kāpēc Latvija nevar pensionēšanās vecumu sākt paaugstināt jau ar 2014.gadu.

Kaut vai daži fakti.

Nodarbinātības valsts aģentūrā vecumā no 45 līdz 62 gadiem kā bezdarbnieki ir reģistrēti vairāk nekā 43 procenti no cilvēkiem, kas šobrīd ir bez darba. Tas ir pirmspensijas vecums.

55 līdz 62 gadu vecumā ir reģistrējušies vairāk nekā 18 procenti.

Valdība šobrīd pilnīgi noteikti nerisina jautājumu par darba vietu izveidi iekšējā tirgū. Tas ļoti sasaucas ar nupat pieminēto jautājumu par pensionēšanās vecuma celšanu, vēl jo vairāk, ja noklausāmies Labklājības ministrijas sagatavoto pozīciju, kas tiks pozicionēta arī Eiropas Savienībā, par to, kādā veidā attīstīsies nodarbinātības politika. Labklājības ministrija runā, ka padarīs efektīvāku tādu pasākumu kā subsidētās darba vietas. Ko tas nozīmē? Ierobežos šīs subsīdijas saņemšanu uzņēmumiem jeb pārskatīs nosacījumus, kādā veidā šībrīža pasākums tiek organizēts. Un, pēc viņu izpratnes, lai padarītu to efektīvāku, ir jāsašaurina iespēju loks un jānodrošina mazāks atbalsts uzņēmējam, lai viņš būtu ieinteresēts šādu subsidēto darba vietu izmantot. Ko tas nozīmē cilvēkam?

Tas nozīmē, ka mēs šobrīd... Mēs varējām teikt, ka, jā, valsts, teiksim, ja runājam par nodarbinātības sektoru, ko pārstāv Labklājības ministrija, dara tā, lai šo īpaši atbalstāmo cilvēku iesaiste darba tirgū būtu vienkāršāka (šeit mēs runājam arī par pirmspensijas vecuma cilvēkiem). Mēs atbalstījām subsidētās darba vietas, sniedzot zināmu finansiālu atbalstu uzņēmējiem. Šobrīd ministrija grib samazināt subsidēto darba vietu skaitu, padarot nosacījumus neinteresantus uzņēmējiem, līdz ar to vēl mazāks skaits cilvēku varēs startēt šajā nosacīti sekundārajā jeb iekšējā darba tirgū.

Otrs aspekts. Otrs aspekts ir konkurētspēja. Mēs ļoti daudz dzirdam, ka tiek runāts par mūžizglītību. Bet vai mūžizglītība jau šobrīd ir pietiekami efektīva, lai varētu pateikt – jā, ikviens cilvēks pirmspensijas vecumā var izmantot šo valsts piedāvājumu, kļūt spējīgs konkurēt ar, teiksim, cilvēku, kurš ir darbspējas vecumā? Tas ir ļoti būtisks aspekts.

Un trešais. Trešais ir veselības aprūpes pieejamība. Līdz šim arī šis jautājums nav atrisināts. Lai cilvēkiem pagarinātu viņu darba mūžu, arī veselības aprūpes pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem.

Tā ka vēlos vēlreiz atgādināt, ka Zaļo un Zemnieku savienība nekādā gadījumā neatbalstīs pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sākot jau ar 2014.gadu; mēs paliekam pie 2016.gada. Tieši tāda vienošanās pāris gadus atpakaļ tika panākta ar Latvijas Pensionāru federāciju, ar arodbiedrībām.

Un vēl. Būtiski piebilst, ka atkal – kārtējo reizi! – Latvija grib aizsteigties priekšā saviem kaimiņiem, bet, manuprāt, ne tajā pozitīvajā nozīmē. Igaunija un Lietuva šo pensionēšanās vecumu – 65 gadus – plāno sasniegt ne ātrāk kā 2023.–2024.gadā. Latvija, protams, šobrīd ar šīm izmaiņām plāno pensionēšanās vecumu – 65 gadus – sasniegt jau 2020.gadā.

Paldies.

Tas šobrīd mums bija viss.

Vadītāja. Paldies Ilonai Jurševskai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Imantam Parādniekam. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Sveicināti, radioklausītāji! Noklausījies gan tagad frakciju viedokļus, gan arī pirms tam Saeimas sēdē teikto, es gribu sākt ar to, ka es gribu lūgt piedošanu tiem pareizticīgajiem, kuru dziļo ticību diemžēl viena daļa cilvēku izmanto politiska kapitāla iegūšanai. Un gribu teikt, ka Nacionālās apvienības viedoklis ir tāds: nav pieļaujams, ka Baznīcu iesaista, izmanto politiski ideoloģiskā cīņā, nekādas šāda veida... šādas metodes nav pieļaujamas. Un ir visai dīvaini, ka Krievzemes patriarhs Kirils paziņo, ka PSRS sabrukums esot negatīvs notikums, neskatoties uz to, ka tieši Padomju Savienības laikā tika iznīcinātas – praktiski iznīcinātas! – visas pareizticīgo baznīcas un pareizticīgo ticība kā tāda. Šī ticība palika tikai cilvēku sirdīs... Kamēr šis Krievzemes patriarhs pārmet metropolītam Aleksandram piedalīšanos 18.novembra pasākumos, pārmet to, ka metropolīts Aleksandrs tādējādi godināja Latvijas neatkarību, tikmēr ir visai dīvaina šī politiskā spēlīte ap šiem ticības jautājumiem.

Un vēl. Gribu atgādināt, ka Latvijas laikā, Latvijas brīvvalsts laikā, kad Krievijā tika grautas pareizticīgo baznīcas, Latvija par valsts līdzekļiem tās atjaunoja. Un tanī brīdī Latvijas Pareizticīgā Baznīca pārgāja Konstantinopoles patriarhātā. Tas nozīmē, ka pie mums arī tanī laikā šīs brīvdienas tika svinētas tāpat kā šobrīd – tad, kad tas ir arī pārējām konfesijām, tātad 24. un 25.decembrī.

Bet es tiešām gribētu... Es ceru, ka šī cīņa nenotiks politiskajā arēnā un ka šeit cīņa vispār nav nepieciešama.

Kas vēl bija svarīgākais šodienas darba kārtībā? Tas bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas izraisīja karstas diskusijas, jāsaka, diezgan nesaprotami. Runa bija par to, vai turpmāk jūrniekiem vajadzētu piemērot nodokļa atvieglojumus par apgādājamiem un neapliekamo minimumu; kļūdas pēc tie tika noņemti budžeta grozījumos 2009.gadā. Gribu pateikt, ka mūsu apvienības viedoklis ir tāds, ka šie grozījumi, kas tagad tika iekļauti, ir taisnīgi, un šis pusotrs miljons, kas it kā ir šī ietekme uz budžetu... tā nebija ierēķināta budžetā. Līdz ar to šī kļūda vienkārši bija jālabo, un mēs to arī veiksmīgi izlabojām. Vēl gan ir otrais lasījums paredzēts.

Mūsu aktualitātes bez visām citām, kuru ir gana daudz. Frakcijā ir Zaļās ekonomikas likums, pie kura ir atsākusi darbu darba grupa, un plānojam divu... nu, pāris mēnešu laikā šo darbu jau pabeigt un prezentēt ar galakoncepciju, kura, es ceru, tad tiks tālāk virzīta, jo Atjaunojamās enerģijas likums, kas tika saņemts no Ekonomikas ministrijas, diemžēl nebija valstiski pieņemams nekādā veidā. Un tas galvenais uzstādījums Zaļās ekonomikas likumā ir ne tikai enerģētiskā neatkarība, bet arī mūsu resursu izmantošana un jaunu tehnoloģiju radīšana, jaunu darba vietu radīšana; tas noteikti tautsaimniecībai tieši šobrīd un arī nākotnē visvairāk ir nepieciešams.

Un tuvākie mums zināmie notikumi, uz kuriem aicinām... kuros Nacionālā apvienība aicina piedalīties, ir 16.marta pasākumi, kuros mēs godinām savus brīvības cīnītājus: pulksten 10.00, kā ierasts, ir dievkalpojums Doma baznīcā, pulksten 11.00 ir gājiens uz Brīvības pieminekli, pulksten 14.00 jeb divos dienā – piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos, un pulksten 19.00 – rokkoncerts „Sapņu fabrikā”.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Imantam Parādniekam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien! VIENOTĪBAS deputāti šodien neatbalstīja ierosinājumu grozīt likumu par valsts svētkiem un papildināt to ar jaunu svinamu dienu – pareizticīgo Ziemassvētkiem. Tas, protams, nekādā gadījumā nenozīmē, ka VIENOTĪBA ir pret kādas reliģijas pārstāvjiem. VIENOTĪBAS deputāti, tāpat kā citi... citu frakciju deputāti, respektē cilvēku tiesības paust savas reliģiskās jūtas, un nekādā gadījumā to balsojumu nedrīkst interpretēt kā balsojumu pret reliģiskajiem svētkiem. Bet VIENOTĪBAS deputāti neatbalsta un neatbalstīs politiskās spēles, it īpaši gadījumos, kad ir izmantots Dieva vārds, lai sasniegtu savus mērķus, kas neatbilst Latvijas Republikas interesēm.

Jautājums par pareizticīgo Ziemassvētku atzīmēšanu, iekļaušanu valsts kalendārā tika aktualizēts četras dienas pēc referenduma, un mērķis, protams, nebija aizsargāt ticīgo intereses. Mērķis bija pilnīgi cits – šķelt sabiedrību. Šķelt un traucēt... teiksim, neļaut sabiedrībai tieši tagad meklēt tos risinājumus, atrast tos risinājumus, kas tiešām mums ir ļoti svarīgi, proti, sekmēt... Šis priekšlikums apdraudēja mūsu sabiedrības saliedēšanu. Jāņem vērā, ka mūsu kalendārā ir ierakstīti Ziemassvētki un tā ir svinama diena – 25.decembris. Un arī Krievijas Pareizticīgajai Baznīcai piederīgie svin šos svētkus 25.decembrī – nevis pēc Gregora, bet pēc Jūlija kalendāra.

Protams, ticīgajiem cilvēkiem ir tiesības izvēlēties, kad viņiem atzīmēt savus svētkus, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam tieši norādīt, kā to darīt. Bet jautājums nav par to. Ierosinājums bija tieši tagad grozīt mūsu laicīgo kalendāru. Bet saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 99.pantu valsts ir atdalīta no Baznīcas, un es tiešām domāju, ka ir ļoti svarīgi šo principu ievērot. Mums ir svētki, kuriem ir reliģiskas saknes, un mums nav jāatsakās no kristīgām vērtībām. Bet tas nenozīmē, ka mums arī laicīgajā kalendārā ir jāparedz atsevišķu konfesiju vai Baznīcu svētki.

Es domāju, ka mums tiešām ir svarīgi pievērst uzmanību mūsu likumam „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Tajā ir jāveic precizējumi, bet tiem nevajadzētu būt tādiem, kādus mums šodien piedāvāja likumprojekta iesniedzēji. Tātad strādāsim ar šo likumu, domāsim par nepieciešamajiem grozījumiem, bet neizmantosim attiecīgos datumus, neizmantosim ticīgo jūtas tieši tam, lai sasniegtu savus politiskos mērķus!

Šonedēļ VIENOTĪBAS frakcija sagatavoja iesniegšanai projektu grozījumiem likumā par tautas nobalsošanu. Mūsu sagatavotie, iecerētie grozījumi paredz likvidēt tādu kārtību, kāda ir patlaban, un tieši tagad sakārtot referendumu ierosināšanas procedūru. Proti, mēs piedāvājam atteikties no diviem posmiem. Tie cilvēki, kas uzskata, ka kāds likums vai Satversme ir jāgroza, veiks parakstu vākšanu, un, ja viņi savāks... ja tiks savākta viena desmitā daļa vēlētāju skaita, tad valsts pieslēgsies procesam un sāks tērēt naudu. Šis priekšlikums nekādā gadījumā nenozīmē, ka referenduma ierosināšana nebūs iespējama vai kļūs ļoti sarežģīta. Tāpat kā iepriekš, lai ierosinātu referendumu, būs nepieciešama viena desmitā daļa vēlētāju. Vienīgā atšķirība ir tā, ka valsts netiks izmantota nolūkā reklamēt kaut kādas idejas, it īpaši radikālas idejas, un valsts netērēs naudu, lai kāda politiskā organizācija vai politisks spēks vienkārši izmantotu attiecīgo instrumentu savai reklāmai un savu mērķu sasniegšanai.

Mēs paredzam arī grozījumus... piedāvājam arī grozījumus, kas ļaus tiem, kas iniciē attiecīgo projektu, samazināt savus finansiālos tēriņus, jo saskaņā ar projektu notāra apliecinājums parakstam vairs nebūs vienīgais iespējamais variants, kā pierādīt, ka konkrēts cilvēks parakstījies zem konkrēta teksta. Mēs piedāvājam arī dažādas elektroniskas iespējas, to skaitā autorizāciju caur internetbankām. Šodien minimālais... 20 tūkstoši – minimāli! – ir vajadzīgi, lai desmit tūkstošus parakstu apliecinātu pie notāra. Faktiski mūsu priekšlikums nodrošinās iespēju ar mazākiem izdevumiem strādāt tiem, kas ierosina attiecīgos grozījumus. Bet, protams, cilvēku skaits, tas ir, parakstu skaits, būs lielāks.

Tāpat mēs paredzam iespēju apstrīdēt pieņemto lēmumu administratīvajā tiesā un Satversmes tiesā.

Tātad tuvākajā laikā mēs sāksim par to diskutēt. Es ceru, ka Saeima atbalstīs attiecīgo iniciatīvu un komisijās mēs sāksim strādāt ar attiecīgajiem grozījumiem, kas nākotnē novērsīs iespēju izmantot valsts naudu, valsts resursus mērķiem, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no VIENOTĪBAS frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atbilstoši likumam „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, ja uz zemes, uz kuru īpašumtiesības atjaunojis bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki, atrodas daudzdzīvokļu mājas, abām pusēm rakstiski ir jāvienojas par nomas maksas lielumu. Ja vienoties nav izdevies, zemes nomas maksa tiek noteikta 6 procentu apmērā no zemes gabala kadastrālās vērtības. Turklāt nomniekam ir jāsedz iznomātājam arī zemes nodokļa izmaksas. Atsevišķos gadījumos, kā liecina politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu saņemtie iedzīvotāju iesniegumi, ģimene, kas dzīvo sērijveida dzīvoklī, spiesta mēnesī par zemes nomu maksāt līdz pat 100 latiem.

Mēs esam pārliecināti, ka līdz gada beigām Saeimai ir jārod risinājums daudzdzīvokļu māju, kuras atrodas uz privātas zemes, iedzīvotāju problēmām. Februārī apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir tikušies ar Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta pārstāvjiem, lai apspriestu problēmas, kādas rodas to daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kuru mājas atrodas uz privātas zemes.

Domāju, ka mums ir jāatzīst tas, ka 90.gados valsts pieņemtais lēmums atdot bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemes gabalus, uz kuriem padomju laikā uzceltas daudzdzīvokļu ēkas, bija liela kļūda.

Tikšanās laikā pārstāvji no Tieslietu ministrijā izveidotas darba grupas, kurai jārisina šādu daudzdzīvokļu māju problēmas, pastāstīja mums par savu darbības plānu. Pašlaik tiek izskatīti divi problēmas risinājuma varianti.

Pirmkārt, tiek vērtēta iespēja piedāvāt šādu māju iedzīvotājiem izpirkt zemes gabalu, Hipotēku un zemes bankā saņemot kredītu ar valsts garantijām.

Otrkārt, tiek izskatīts variants, ka zemes gabalu no īpašniekiem izpērk valsts. Šāda shēma tiek lietota, kad valsts izpērk zemi infrastruktūras objektu, piemēram, tiltu, satiksmes maģistrāļu un līdzīgu objektu celtniecībai.

Diemžēl pašlaik nav skaidrības, cik daudz līdzekļu prasītu likumdošanas kļūdas novēršana – zemes gabalu izpirkšana. Tieslietu ministrija ir nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai ar lūgumu sniegt visu nepieciešamo statistiku par daudzdzīvokļu māju skaitu, kuras atrodas uz īpašnieku zemes, par to, cik ģimeņu dzīvo šādās mājās un cik daudz līdzekļu būtu vajadzīgs, lai izpirktu visus šādus zemes gabalus.

Tieslietu ministrija informēja, ka jau maijā likumprojektu pakete tiks iesniegta izskatīšanai ministriju valsts sekretāriem. Šā gada augustā, pēc plāna, likumprojektiem jātiek apstiprinātiem valdībā, bet pēc tam ne vēlāk kā 1.septembrī tie jāiesniedz izskatīšanai Saeimā.

Mēs rūpīgi sekosim, kā valdība īsteno šo plānu, bet paralēli tam gatavosim arī savus priekšlikumus. Ja septembrī Ministru kabinets parlamentam neiesniegs likumprojektu paketi, mēs neizslēdzam iespēju, ka paši izvirzīsim priekšlikumu par zemes gabalu, uz kuriem atrodas daudzdzīvokļu mājas, piespiedu atsavināšanu.

Šīs problēmas risināšanu nevar atlikt! Cilvēki ir kļuvuši par ķīlniekiem situācijā, kas radusies valsts darbības rezultātā. Un tieši valstij ir jānovērš šīs kļūdas sekas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Trešdien, 28.oktobrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Saeimas 2020. gada 28. oktobra attālinātā ārkārtas sēde