Frakciju viedokļi 2012.gada 9.februārī

(10.02.2012.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļu” laikā deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajai šodien vārds Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai. Lūdzu!

Z.Kalniņa-Lukaševica (ZRP).

Labdien! Šodien Saeimas sēdē bija dinamiskas diskusijas par vairākiem jautājumiem. Visvairāk uzmanības tika pievērsts Darba likuma grozījumiem, kas saistās ar valodu jautājumiem. Un svarīgākais jau šajā kontekstā ir tiešām tas, lai cilvēkiem būtu pieejams darbs, un tādēļ arī, ņemot vērā šodien īpaši pievērsto uzmanību Latgalei un notiekošajiem protestiem saistībā ar Latgali, izmantošu iespēju pavisam īsi ieskicēt tos priekšlikumus, ko Zatlera Reformu partijas ministri un frakcija vakardien ir prezentējuši, lai uzlabotu ekonomisko situāciju Latgalē.

Un mūsu skatījums ir, ka primārais ir darba vietu izveide un attīstība. Un tam ir divi galvenie akcenti: pašu cilvēku iedrošināšana veidot savus uzņēmumus un vienlaikus arī atbalstošu instrumentu piedāvāšana šo uzņēmumu izveidei un attīstībai.

Un vakar mūsu trīs ministri – Sprūdžs, Pavļuts un Ķīlis – uzskaitīja vissvarīgākos darbus un kā pirmo minēja to, ka tiks izveidota īpaša rīcības komanda no ministriju spēcīgākajiem speciālistiem, kas kopā ar Latgales plānošanas reģiona un pašvaldību speciālistiem uz vietas Latgalē tuvākā mēneša laikā izstrādās ļoti konkrētus soļus, kas ir jādara, lai Latgalē strauji tiktu izveidotas jaunas darba vietas.

Otrkārt, mēs plānojam, ka vistuvākajā laikā katrā Latgales pagastmājā un pagasta... tātad šajā pakalpojumu centrā būs pieejams viens uzņēmējdarbības konsultants, kas palīdzēs atrast idejas, noformulēt idejas un pieteikt idejas finansējuma saņemšanai jaunu uzņēmumu izveidei un to attīstībai. Šādi konsultanti savulaik veiksmīgi darbojās vairāk kā lauku konsultanti, un mēs redzam, ka pēc šādas analoģijas varētu arī uzņēmējdarbības konsultanti vistuvākajā laikā sākt strādāt.

Treškārt, vistuvākajā laikā tiks pārskatītas izglītības programmas, tajā skaitā bezdarbniekiem piedāvātās pārkvalifikācijas un kvalifikācijas uzlabošanas programmas. Ministrs Ķīlis jau ir vienojies ar ministri Viņķeli, kas pārstāv VIENOTĪBU, ka tiešām ir nepieciešamas straujas izmaiņas bezdarbniekiem piedāvātajā apmācībā.

Un ceturtais neatliekamais solis būs, kā mēs to sakām, no struktūrfondiem pieejamo līdzekļu inventarizācija, lai apkopotu vienkopus informāciju no vairākām ministrijām un ļoti pārskatāmā un pieejamā veidā skaidri parādītu, kādi līdzekļi ir šobrīd pieejami uzņēmējdarbības attīstībai, tātad arī Latgalē.

Un, kopumā investējot četros virzienos – cilvēkkapitālā, uzņēmējdarbībā, infrastruktūrā un pārvaldes pārveidē –, mēs saskatām, ka vidējā termiņā ir iespējams panākt būtiskus uzlabojumus. Un, pats galvenais, Latgale ir jāattīsta, bet arī pārējie reģioni jāattīsta. Līdz ar to šāda starpnozaru pieeja būs kā pilotprojekts Latgalei un pēc tam tiks īstenota arī pārējos reģionos.

Līdz ar to mūsu frakcijas uzmanība šodien ir pievērsta – un šonedēļ viss ir pievērsts! – īpaši šim Latgales jautājumam, un mēs arī plānojam šodien tikties ar Latgales pārstāvjiem, kas šodien protestēja pie Saeimas nama, lai viņus iepazīstinātu ar mūsu piedāvājumu un pārrunātu viņu redzējumu attiecībā uz to, kas vēl ir nepieciešams, lai Latgalē būtu darba vietas – legālas darba vietas! – un iedzīvotāji varētu nodrošināt savas ģimenes, tur strādājot.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Nākamā runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāte Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Esiet sveicināti! Šīs Saeimas sēdes darba kārtībā bija iekļauts arī jautājums par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvencijas par pilsonību ratifikāciju. Parlaments konvencijas ratifikāciju pagaidām noraidīja. Tūlīt paskaidrošu, kāpēc.

Kaut arī Latvijas Republikas tiesību sistēma kopumā atbilst konvencijas principiem, tomēr pastāv dažas pretrunas starp to un Latvijas Pilsonības likumu, un tieši tādēļ Saeimā pašreiz strādā īpaša apakškomisija – Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija –, kas vispusīgi izvērtē visus aspektus, lai varētu spriest par šīs konvencijas piemērotību Latvijas situācijai. Darbs tātad notiek, un mūsu likumdošana ir starptautiskiem principiem atbilstīga.

Visplašākās debates Saeimā šodien izvērtās par grozījumiem Darba likumā, kuri nosaka, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tā ir objektīvi nepieciešama darba vai amata pienākumu veikšanai.

Šādus grozījumus Darba likumā cenšamies panākt jau vairākas reizes, jo tā ir objektīva nepieciešamība. Šī norma tik tiešām izriet no valodas situācijas īpatnībām Latvijā. Šī norma aizpildītu balto plankumu mūsu valodas politikā un nodrošinātu to, ka latviešu valoda tiešām būtu reāla valsts valoda, nevis tikai simbols.

Šai normai ir praktiskas nepieciešamības pamats, jo tik tiešām Latvijas skolās krievu valoda nav obligāts mācību priekšmets un tā nedrīkst būt obligāts mācību priekšmets, un ir daudzi gadījumi, ka Latvijas jaunieši, kā arī ārzemju latvieši, kas atgriežas Latvijā, nevar atrast darbu, tāpēc ka viņiem gluži vienkārši paražu tiesību pēc, aiz inerces, bez nepieciešamības tiek pieprasīta krievu valoda.

Protams, būs jomas, kur šāda prasība būs objektīvi nepieciešama (starptautiskais tūrisms, sakari austrumu virzienā, arī apkalpojošā sfēra daudzos gadījumos), bet lielākoties šī prasība ir nepamatota, tā ir gluži vienkārši darba devēju ērtību labad, jo, kā to arī netieši norāda Latvijas Darba devēju konfederācija, kas ļoti iebilst pret šīs normas pieņemšanu, tieši pašam darba devējam taču varētu būt ērtāk ar šo darba ņēmēju sazināties valodā, kas nav valsts valoda. Un tieši tādēļ šī norma nav populistiska, tā izriet no valodas politikas, kas tik tiešām ir nozīmīga iekšpolitikas sastāvdaļa, un es ceru, ka nekādi demagoģiski iebildumi nekavēs šīs normas pieņemšanu, līdz ar to sakārtojot ļoti svarīgu latviešu valodas lietošanas jomu.

Šajā nedēļā, protams, mūsu uzmanības centrā ir arī referendums par valsts valodas statusu. Aicinu visus rūpīgi ieklausīties diskusijās, sekot publiskajām debatēm, reāli izvērtēt situāciju un – pats galvenais! – nepaļauties provokācijām, tāpēc ka beidzamajā laikā gan mūsu pastkastītēs, gan arī publiskajā telpā tiek izplatīta maldinoša informācija ar aicinājumu: ja jūs it kā esat par latviešu valodu, tad balsojiet „par”.

Cienījamie klausītāji! Ja jūs esat pret krievu valodu kā otro valsts valodu, jums ir jābalso „pret”. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt latviešu tiesības savā zemē runāt savā valodā, tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju, tādēļ es skaidri aicinu 18.februāra referendumā ievilkt krustiņu ailītē „pret”.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Inai Druvietei no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Nākamajam vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par jautājumu, kas patiešām uztrauc vairākus Latvijas iedzīvotājus.

Stāsts ir par piemaksām pie pensijām. Ir zināms, ka Latvijā dzīvojošajiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot pensiju līdz 2011.gada 31.decembrim, piešķīra piemaksu 70 santīmu apmērā par katru nostrādāto gadu līdz 1996.gadam. Piemēram, ja cilvēkam stāžs līdz 1996.gadam bija 37 gadi, tad piemaksa pie pensijas bija apmēram 25 lati. Diemžēl valdība to neafišē, neaktualizē. Sākot ar 2012.gada 1.janvāri, valsts vairs nepiešķir piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam, taču tiek saglabātas jau piešķirtās piemaksas esošajā apmērā. Līdz ar to es vēlos informēt par to, ka „Saskaņas Centrs” ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un citiem sociālajiem partneriem gatavojas apstrīdēt Satversmes tiesā grozījumus likumā „Par valsts pensijām”. Tiek plānots izvērtēt, vai Satversmei atbilst norma, kas paredz atcelt piemaksu par darba stāžu līdz 1996.gadam – 70 santīmu par vienu nostrādātu gadu – pensionāriem, kas pensionējas pēc 2012.gada 1.janvāra. Līdz šim tiesības saņemt piemaksas pie pensijas bija visiem pensionāriem. Pašlaik sadarbībā ar ekspertiem notiek iesnieguma sagatavošanas darbi, un mēs esam apņēmības pilni panākt taisnīgumu šajā jautājumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nešaubīgi centrālais jautājums tuvāko dienu, tuvākās nedēļas laikā ir jautājums par valsts valodu – par mūsu valodu, par latviešu valodas aizsardzību. Šajā sakarā Zaļo un Zemnieku savienība skaidri un gaiši pasaka: „pret”. „Pret” otru valsts valodu! Atcerieties šo vārdu „pret”, ņemot biļetenu 18.datumā referendumā, atrodiet šo vārdu „pret”, šajā ailītē ievelciet krustiņu! Mēs esam pret otru valsts valodu – pret krievu valodu kā valsts valodu. Latviešu valodai ir un jābūt, un jāpaliek galvenajai valsts valodai.

Šodien izraisījās karstas diskusijas par Darba likumu. Protams, savi argumenti ir katrai pusei. Bet, ja mēs gribam stiprināt latviešu valodu, ja mēs gribam stiprināt šo valodu kā vienīgo valsts valodu, mums līdz ar to visos likumdošanas aktos, kur tiek paredzēta šīs valsts valodas – mūsu, latviešu, valsts valodas – aizsardzība vai izcelšana citādā veidā... mūsu apvienības viedoklis ir, ka tas ir jādara un arī likumdošanā šie soļi jāsper.

Ja mēs runājam vēl par aktivitātēm, kas mūsu partijai tuvākajā laikā ir, tad, protams, jāteic, ka tie ir jautājumi, kas skar mūsu tālāko virzību uz Eiropu: vai tas notiek ar iestāšanos eirozonā, vai tas notiek ar dažādu likuma normu palīdzību... iestrādāšanu mūsu likumdošanas aktos. Šim mērķim bija veltīta mūsu tāda kopēja sanāksme ar ekspertiem, kur arī domas bija ļoti dažādas. Ekonomists Ošlejs, bankas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis... Un tie signāli, kas nāk no eirozonas, nāk no tām valstīm, kur eiro jau ir ieviests, arī ir ļoti... zināmā mērā ir brīdinoši. Līdz ar to Zaļo un Zemnieku savienība šajā jautājumā ļoti rūpīgi seko šai situācijai līdzi, un mēs esam pašreiz tādās lielās pārdomās par šā soļa pareizību – eiro ieviešanu. Bet nu acīmredzot tā ir gan tuvāko, gan tālāko mēnešu darba kārtība kopumā gan mums, politiķiem, gan arī sabiedrībai... nu, informētībai...

Mēs redzam, ka ir atsevišķas nianses, kas mūs uztrauc. Zemniekiem tiek paprasīti lieki dokumenti pie viņu tiešmaksājumiem. Domāju, ka diez vai tas ir pareizais solis. Domāju, jautājumā par Latgali... Noņemot cilvēkiem it kā šo... vienu no šiem iztikas avotiem – ir runa par šīm precēm, kas tiek iegādātas un ievestas, un pēc tam realizētas varbūt šeit, Latvijā –, jautājums te ir diskutabls. Mēs it kā... Valdība, no vienas puses, šo soli cilvēkiem liedz. A ko liek vietā? Ko likt vietā? Un līdz ar to mūsu apvienība uzskata: ja līdzekļi kaut kādi likumdošanas ceļā atbrīvojas un tiek iegūti, teiksim, kādā... nu, teiksim, kādu programmu slēdzot vai kaut kādu ceļu slēdzot Latgales puses cilvēkiem... nu, sava materiālā stāvokļa uzlabošanai... un šeit tiek iegūti kaut kādi līdzekļi valstij... nu, es domāju, ir pietiekoši spēcīgi ekonomisti, spēcīgi finansisti, lai šos līdzekļus arī šai... Latgales pierobežas reģionos atstātu arī pašvaldību rīcībā.

Tā ka sekosim situācijai līdzi, būsim uzmanīgi! Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr stingri un nepārprotami piedomājusi... un pasaka, ka iestājas par latviešu valsts valodu. Tas mums ir šodien un tuvākajās dienās cits citam jāsaka un jāatkārto. Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Augustam Brigmanim – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Vineta Poriņa. Lūdzu!

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmais, ko es gribu jums teikt, ir par lielāko aktualitāti pēdējo nedēļu laikā, tas ir, par referendumu. Es aicinu ikvienu piedalīties šajā referendumā un iet balsot „pret”! Tas nebūtu balsojums tik daudz pret krievu valodu, cik tas ir balsojums... jūsu viedoklis par to, lai Latvija paliktu kā suverēna, neatkarīga valsts.

Īpašu uzmanību es gribu vērst latviskāko reģionu iedzīvotājiem. Tas, ka jūsu apvidū, jūsu reģionos ir maz... Jūs nesaskaraties ar problēmām, kas saistītas ar krievu valodas lietojumu, jo visapkārt jums runā tikai latviešu valodā. Atcerieties, ka tāda nav visa Latvija! Visa Latvija nav tāda, kādi ir Talsi vai Limbaži. Un tāpēc es ļoti aicinātu un vēlreiz gribu arī jūs ikvienu iesaistīt, lai jūs uzrunātu savus apkārtdzīvojošos cilvēkus nepadoties dezinformācijai, noteikti piedalīties referendumā, balsojot „pret”.

Runājot par Saeimas šodienas sēdi, aktualitāte Nr.1 bija grozījumi Darba likumā. Par šiem grozījumiem Saeima izteica savu viedokli. Tie tika pieņemti pirmajā lasījumā. Termiņš, līdz kuram var iesniegt priekšlikumus, ir dots viens mēnesis – līdz 9.martam. Un tātad par šiem grozījumiem notika ļoti aktīvas debates.

Galvenais, kas izkristalizējās debatēs, bija tas: kā norādīja „Saskaņas Centra” cilvēki, tas, ka latvieši ir diskriminēti... nav šādu prasību... netiek sniegtas tiesās. Tāpēc, patiesībā balstoties uz Saeimas šodienas debatēm, es gribu aicināt Latvijas iedzīvotājus, kuri ir saskārušies ar diskriminējošiem gadījumiem, kad viņiem nepamatoti ir pieprasītas krievu vai kādas citas svešvalodas zināšanas, stājoties darbā, sniegt savus pieteikumus Tiesībsarga birojā, kā arī tiesās, jo tas nepārtraukti tiek atgādināts gan mums, Nacionālajai apvienībai, gan arī valodas situācijas pētniekiem, ka īsti jau nevarot runāt par latviešu diskrimināciju, jo nav sniegti pieteikumi tiesās. Tātad es gribu aicināt iedzīvotājus apzināties, ka tā ir diskriminācija, ja viņi nav saņēmuši vienu vai otru darbu, kura veikšanai nav nepieciešamas krievu un citas svešvalodas prasmes. Un viņiem šīs prasmes nav bijušas, tātad viņi ir vēlējušies runāt ar darba devēju valsts valodā, tā ir bijusi diskriminējoša situācija uz valodas pamata.

Tātad Saeima šodien izdarīja ļoti pozitīvu soli – ar balsu vairākumu nobalsoja par to, ka pirmajā lasījumā tiek virzīti šie Darba likuma grozījumi, kas palīdz aizliegt nepamatotu svešvalodu pieprasīšanu darba ņēmējam.

Tātad ar to Saeima pirmām kārtām pateica, ka mums ir svarīgi mūsu jaunieši, kuri skolā neapgūst, piemēram, krievu valodu, un tāpēc darba ņēmējs nedrīkst no viņiem krievu valodas prasmes pieprasīt, un, otrkārt, tā ir mūsu atbildība ārzemju latviešu priekšā, kuri atgriežas savā un savu vecāku dzimtenē – Latvijā. Un, lai arī vairumam no viņiem ir izcilas profesionālās prasmes un daudzvalodu pieredze, tā kā krievu valodu viņi neprot, Latvijā darbu viņi nevar atrast un ir spiesti kopā ar ģimenēm doties atkal prom no Latvijas.

Saeimas debatēs arī es pieminēju, ka Latvijā ir vērojami tā saucamie stikla griesti, kad it kā tiek vērtētas pirmām kārtām cilvēka profesionālās prasmes, bet diemžēl, ja viņš neprot krievu valodu, tad viņš konkrēto darbu nevar iegūt.

Runājot kopumā, es ceru, ka Saeimā tiks apstiprināti visos trīs lasījumos šie grozījumi, kas aizliegs tātad pieprasīt nepamatoti svešvalodu prasmes. Piemēram, krāvējam, kuram nav jādibina sakari ar Krieviju vai jāuztur kontakti ar ārzemēm, nebūtu pieļaujams pieprasīt krievu valodas prasmi. Un tātad es ceru, ka Saeima, atbalstot šo likumprojektu, arī nostiprinās to, ka mēs gribam panākt, lai Latvijā būtu viena dominējošā valoda, ne tikai juridiski, bet faktiski, un lai tā būtu latviešu valoda. Tātad šie grozījumi ir pret pastāvošo, jau ieilgušo sabiedrības divvalodību, kuras iespaidā ne tikai cilvēku dzīves tiek traucētas un radīts diskomforts valstsnācijai, bet kuras rezultātā mainās arī latviešu valoda līdz valodas dziļākajām struktūrām, līdz sintaksei, līdz vārdu kārtībai teikumā. Un tātad ir nepieļaujama šī divvalodības uzturēšana sabiedrībā. Un var jau teikt, ka latvieši paši vien ir vainīgi, vajag izvēlēties lietot tikai latviešu valodu un viss būs kārtībā. Patiesībā tā ir ļoti liela divkosība, jo pašreizējā likumdošana pieļauj darba ņēmējam pieprasīt krievu un citu svešvalodu prasmes. Un tātad cilvēkam var būt pozitīva attieksme jeb priekšstats, ka ir jārunā tikai latviešu valodā, bet, meklējot darbu, tātad šis cilvēks saskaras ar šo atbalsta trūkumu no valsts likumdošanas puses.

Un tātad, arī nobeidzot savu šīs dienas runu, es gribu vēlreiz uzsvērt, ka, ja jūs saskaraties praksē ar šādiem gadījumiem, droši šos gadījumus virziet tālāk tiesvedībā, rakstiet par tiem iesniegumus tiesībsargam, kurš patiesībā ļoti gaida iesniegumus par latviski runājošo cilvēku diskriminācijas gadījumiem.

Un vēlreiz es gribu aicināt no sirds visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties 18.februārī referendumā, balsojot pret krievu valodu kā otro valsts valodu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Vinetai Poriņai no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Otrdien, 27.oktobrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
09:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
15:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde