Frakciju viedokļi 2012.gada 12.janvārī

(16.01.2012.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan Saeimas šīgada ziemas sesijas pirmie „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, un šie grozījumi paredz ne tikai tiesības, bet arī pienākumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasītājiem, ņemot vērā praksē konstatētās problēmas saistībā ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasītāju atbildību, piemēram, juridiskās palīdzības pieprasītājs laikus neiesniedz dokumentus, kas apliecinātu viņa atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusam. Ir nepieciešams precizēt juridiskās palīdzības pieprasītāja pienākumus, nosakot šai personai pienākumu līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas procesā, savlaicīgi un prasītajā apjomā iesniedzot juridiskās palīdzības administrācijai vai juridiskās palīdzības sniedzējam nepieciešamo informāciju un dokumentus.

Tāpat, lai nelietderīgi netiktu tērēts juridiskās palīdzības sniedzēju laiks un tiktu ekonomēti valsts budžeta līdzekļi, ir noteikts pienākums personai, proti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasītājam, savlaicīgi, bet ne vēlāk kā vienu dienu iepriekš, izņemot gadījumus, kad tas objektīvu apstākļu dēļ nav bijis iespējams, informēt juridiskās palīdzības administrāciju vai juridiskās palīdzības sniedzēju, ka viņa nevar ierasties uz tikšanos ar juridiskās palīdzības sniedzēju vai uz tiesas sēdi.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību juridiskās palīdzības sniedzējam civillietās, administratīvajās lietās vai pārrobežu strīdu lietās tiek noteikta samaksa par laiku, ko juridiskās palīdzības sniedzējs patērē Juridiskās palīdzības administrācijas norīkojumā norādītajā tikšanās laikā un vietā, gaidot juridiskās palīdzības saņēmēju, kurš nav ieradies un nav laikus paziņojis par neierašanos. Turklāt šāda nosacījuma noteikšana disciplinē juridiskās palīdzības saņēmēju.

Šis likumprojekts paredz arī pārskatīt un papildināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atteikuma pamatus, papildinot to ar gadījumu, kad tiek atteikta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršana; proti, valsts nodrošināto juridisko palīdzību atsaka, ja ir pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības pārtraukšanu personai, ja tā atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie juridiskās palīdzības sniedzēja norādītajā laikā un vietā un nav paziņojusi par neierašanos Juridiskās palīdzības administrācijai vai juridiskās palīdzības sniedzējam vai atsakās līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas vai lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildes nodrošināšanā, un ja kopš lēmuma par juridiskās palīdzības pārtraukšanu nav pagājis viens gads.

Šie grozījumi ir būtiski, jo Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuriem ir tiesības uz bezmaksas vai arī valsts garantētu juridisko palīdzību. Pārsvarā tie ir maznodrošinātie un trūcīgie cilvēki, un līdz ar to ir nepieciešams šos grozījumus pieņemt, lai disciplinētu atsevišķas personas, jo valsts maksā, un arī citi cilvēki stāv rindā un gaida palīdzību.

Un vēl viens akcents. Šis likumprojekts paredz papildināt juridiskās palīdzības sniedzēju loku ar jaunu juridiskās palīdzības sniedzēju biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētu biedrību vai nodibinājumu, nosakot nosacījumus, kuriem jāatbilst, lai biedrība vai nodibinājums varētu būt par juridiskās palīdzības sniedzēju.

Ar šādu iniciatīvu – būt par juridiskās palīdzības sniedzēju – Juridiskās palīdzības administrācijā ir vērsies resursu centrs sievietēm „Marta”. Man ir prieks, ka šis likums strādā mūsu valstī kopš 2005.gada un ka valsts patiešām iespēju robežās palīdz maznodrošinātiem cilvēkiem, sniedzot viņiem juridiskas konsultācijas.

Juristi un zvērināti advokāti, kuri sniedz savus pakalpojumus bez maksas, ir pieejami praktiski jebkurā pašvaldībā Latvijā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamā runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāte Lolita Čigāne.

Lūdzu!

 

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es jūs visus gribētu apsveikt jaunajā – 2012.gadā. Ceru, ka šis gads jums ir iesācies labi, pozitīvi, un ļoti ceru un mums visiem kopā novēlu, lai mēs šajā ziemā vēl sagaidītu daudz skaista, balta sniega.

Runājot par šo pirmo ziemas sesiju, gribu teikt, ka šodien Saeimas darba kārtībā bija ļoti svarīgs likums, par ko Saeima aktīvi diskutēja, un tas ir tā saucamais Fiskālās disciplīnas likums.

Šis likums būtībā paredz to, ka Latvijai turpmāk vajadzētu dzīvot no tiem līdzekļiem, ko mēs reāli nopelnām, un pēc iespējas samazināt vajadzību aizņemties gan starptautiskajos tirgos, gan arī no, iespējams, dažādām starptautiskajām organizācijām. Cerams, ka tāda nepieciešamība nekad neradīsies.

Tātad šis likums lielā mērā nosaka līdzekļu atbildīgu tērēšanu, atbildīgu sava budžeta un savu finanšu veidošanu, un cerams, ka tas arī tikpat sekmīgi kā šodien tiks pieņemts otrajā un trešajā lasījumā. Un ir arī iespējams, ka šie fiskālās disciplīnas principi ar Saeimas atbalstu tiks nostiprināti arī Satversmē, tātad paredzot ilgtermiņā šādu stabilu valsts attīstības pamatu.

Tomēr šobrīd VIENOTĪBAS frakcijai visbūtiskākais jautājums, par kuru VIENOTĪBAS deputāti ir diskutējuši ļoti daudz un par kuru ir izskanējuši ļoti dažādi viedokļi, ir saistīts ar gaidāmo referendumu, kas paredzētu noteikt krievu valodu par otro valsts valodu.

Un pēdējā laika diskusijas visvairāk ir saistītas tieši ar to, ka vairāki deputāti šobrīd ir parakstījuši pieteikumu Satversmes tiesai, lai apstrīdētu šo lēmumu, kas ir novedis pie lēmuma veikt un organizēt šo referendumu... tā likumību un tiesiskumu. Un būtībā tas, ka liela daļa VIENOTĪBAS deputātu arī ir izšķīrusies par parakstīšanos un atbalstu šim pieteikumam, ir saistīts ar to, ka VIENOTĪBAS deputāti ir daudz diskutējuši gan ar ekspertiem, gan ar dažādiem sabiedrības pārstāvjiem, un šobrīd sabiedrībā attieksme pret gaidāmo referendumu ir ļoti negatīva. Daudzi cilvēki uzskata, ka tas ir prettiesisks un ka tas lielā mērā grauj Latvijas valsts pamatus, un izsaka vēlmi nepiedalīties šajā referendumā. Tādēļ šobrīd pastāv risks, ka, līdzdaloties... piedaloties nelielam iedzīvotāju skaitam, tā proporcija, kurā būtu nobalsots „par” iespējamo krievu valodas kā otrās valsts valodas noteikšanu, būtu ļoti liela, un, lai gan referendums kvoruma prasības dēļ nebūtu noticis, tomēr šī iespējami lielā proporcija tiktu izmantota dažādās gan iekšpolitiskās, gan ārpolitiskās manipulācijās un retorikās.

Tā kā šis risks salīdzinoši ir ļoti liels, VIENOTĪBAS deputāti ir pieņēmuši lēmumu, ka šis jautājums tomēr būtu risināms tiesiskā ceļā un ka par šo jautājumu vajadzētu lemt Satversmes tiesai un izteikt savu redzējumu par to, vai jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu vispār ir apspriežams referenduma ceļā.

Un, protams, šis jautājums ir ļoti saasinājis arī vēl vienu citu būtisku jautājumu. Runa ir par vienoto informācijas telpu, kas mums ir Latvijas valstī. Tas ir saistīts ar jautājumu, vai Latvijas plašsaziņas līdzekļi, it īpaši sabiedriskie mediji, patiešām ir sadzirdami un saredzami visos novados un vai Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja veidot vienotu izpratni par Latvijas valsts pamatiem, par Latvijas valsts darbības principiem.

Tātad šis informatīvās telpas jautājums šobrīd ir būtiski aktualizējies, tāpēc deputātu darba kārtībā šobrīd ir arī lēmumi par to, kāda būs nākošā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome: kas šajā padomē strādās, cik lielā mērā šie cilvēki ar savu uzraudzību varēs nodrošināt to, ka sabiedriskie mediji pēc būtības pilda nacionālo pasūtījumu, ļauj pilsoņiem iesaistīties valsts dzīvē, informē viņus par norisēm valstī pietiekamā, vispusīgā un pamatīgā veidā. Tātad šīs padomes locekļu atlases process šobrīd jau notiek. Patīkami ir tas, ka otrajā kārtā ir vairāki cilvēki, kuriem ir gan dziļas zināšanas, gan arī laba izpratne par šīs padomes darbu, un tuvākajās nedēļās, cerams, Saeimai izdosies nobalsot par vislabāko Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvu.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies VIENOTĪBAS frakcijas deputātei Lolitai Čigānei.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

 

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šīs nedēļas darba kārtībā ir trīs svarīgākie jautājumi. Un kā pirmo varētu minēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja izvēli un izvērtēšanu. Mēs bijām pirmā frakcija, kas ar viņu tikās un rūpīgi analizējām, izvērtējām. Protams, mums bija pamatotas šaubas, mums ar šā amata kandidātu bija arī atšķirīgi uzskati finanšu ideoloģijas ziņā, es domāju, bet tomēr, izvērtējot visus apstākļus, mēs kā frakcija nolēmām atbalstīt Zakuļa kunga kandidatūru un to arī šodien izdarījām. Bet vienlaicīgi norādām, ka pilna atbildība par turpmāko darbību un rezultātiem gulstas uz izvirzītāju – tātad uz Latvijas Bankas prezidenta un uz finanšu ministra Andra Vilka kunga – pleciem.

Otrs jautājums, kā jau arī kolēģi minēja, ir Fiskālās disciplīnas likums, kurš, kaut arī tika atbalstīts mums pirmajā lasījumā un ir principiāli atbalstāms... taču jāsaka, ka tas tomēr pašreizējā redakcijā nesasniedz to mērķi, kas ir definēts likuma 1.pantā, – nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu rezultātā, jo likumprojektā ietvertā budžeta plānošanas formula kā metode ir kļūdaina un tā nekādi nenovērš ekonomikas pārkaršanu un iespējamo sekojošo krīzi, kā arī neparedz pietiekamu ekonomikas stimulēšanu ekonomiskās lejupslīdes laikā. Un tam pamatā ir IKP, kurš ir kā vienīgais – vienīgais! – rādītājs, uz kura šī formula ir balstīta. Mēs zinām, ka IKP var veidot arī nekustamā īpašuma burbuļi, un līdz ar to ir izvērtēšanai jābūt daudz padziļinātākai – jāņem vērā visi makroekonomiskie rādītāji, to skaitā importa un eksporta bilance, vērtību radošo industriju īpatsvars IKP, nodarbinātības līmenis un citi. Tā ka intensīvi noritēs darbs pie šī likumprojekta uzlabošanas, piesaistot speciālistus. Un es ceru, ka mums izdosies panākt labu Fiskālās disciplīnas likumu, kas ir ne tikai taupošs un novērš krīzi, bet arī vērsts uz attīstību un uzplaukumu.

Un trešā lieta, par ko jau arī minēja kolēģi no VIENOTĪBAS frakcijas, ir Nacionālās apvienības sagatavotais prasības pieteikums Satversmes tiesā ar prasību atzīt par nelikumīgu uzsākto referenduma procesu par to, lai ieviestu otru valsts valodu – krievu valodu. Protams, ka... iespējams, to noteikti vajadzēja darīt arī ātrāk, bet visi apstākļi izvērtās tādi, ka šobrīd šis pieteikums ir sagatavots, un mēs, kā jau iepriekš esam pauduši, uzskatām, ka šis referendums pēc savas būtības ir antikonstitucionāls. Un vēl vairāk! Tagad pieņemt lēmumu piešķirt vairāk nekā 2 miljonus antikonstitucionālam referendumam, kura rezultāti ir jau zināmi, – tas ir vismaz neapdomīgi, lai neteiktu – noziedzīgi. Tā ka mēs ceram, ka šis process tiks apturēts atbilstoši mūsu prasības pieteikumā lūgtajam un Satversmes tiesa spriedīs tieši tā, kā mēs uzskatām, – ka šis referendums ir antikonstitucionāls.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies Imantam Parādniekam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Ozoliņš. Lūdzu!

 

J.Ozoliņš (ZRP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs pēc ziemas pārtraukuma bijām tādā ļoti ražīgā diskusiju gaisotnē, apstiprinājām Fiskālās disciplīnas likumu pirmajā lasījumā, un es gribētu teikt to, ka uz šī likuma nepieciešamību jau skaidri norāda nesenā Latvijas pieredze ekonomikas buma laikos, kad katru gadu valsts budžeta ienākumi un kopprodukts auga ļoti lielos apmēros. Bet tālaika valdības nevarēja nodrošināt nevienu sabalansētu budžetu. Tas nozīmē, ka katru gadu, kaut arī pie ļoti labiem ekonomiskajiem rādītājiem un ekonomikas attīstības, bijušo valdību nekompetences un nevēlēšanās dēļ mēs faktiski palielinājām savu parāda līmeni un neko neuzkrājām savai nākotnei, nekādus finanšu līdzekļus neparedzējām ekonomikas recesijas periodam. Un tieši šī iemesla dēļ, sākoties pasaules ekonomiskajai krīzei, Latvija bija nesagatavota un ļoti ievainojama. Mēs bijām spiesti izturēt tādus smagus konsolidācijas pasākumus, kuru laikā Latvijas sabiedrība, visi Latvijas iedzīvotāji pieredzēja krasus ienākumu samazinājumus, gan nodokļu pieaugumu, gan darba vietu samazināšanos, un kuru laikā Latvijas Republikas valdība bija spiesta aizņemties lielus finanšu līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas, lai spētu segt tekošos izdevumus.

Gribu pieminēt vēl to, ka šī ilgstošā konsolidācija neizbēgami pastiprināja migrāciju, aizbraukšanu prom no Latvijas: iedzīvotāji mēģināja atrast vietu, kurā varētu nopelnīt, un tāpēc brauca prom strādāt citur, citās valstīs.

Nu, lūk, šis ir tāds pirmais reālais solis stabilitātes virzienā. Tas ir ļoti spēcīgs signāls visiem, gan Latvijas cilvēkiem, kas dzīvo Latvijas teritorijā, Latvijas pilsoņiem, gan mūsu pilsoņiem, kas atrodas Eiropā, tagad izbraukuši, – signāls, ka Latvija pirmo lielo soli ekonomikas stabilizācijas virzienā ir tiešām spērusi.

Ja trekno gadu valdības, varētu tā teikt, būtu rīkojušās fiskālā ziņā atbildīgi un būtu orientējušās uz nākotni, būtu veidojušas tādus sabalansētus budžetus ar pārpalikumiem, tad Latvijas valsts būtu ekonomiski daudz stiprāka. Un tāpēc, no šīs nesenās vēstures mācoties, mēs varam skaidri saprast, ka stabilā un uz ilgtermiņu vērstā ekonomikas attīstībā viens no galvenajiem elementiem ir fiskāli atbildīga politika. Man ir prieks, ka mēs apstiprinājām Fiskālās disciplīnas likumu pirmajā lasījumā, un es esmu pārliecināts par to, ka mums izdosies tālāk izveidot Fiskālo padomi, kas palīdzēs mums šo likumu ļoti saprātīgi arī pieņemt.

Gribētu nobeigumā pateikt tādus vārdus: var vienmēr domāt par to, ka ekonomikas izaugsme ir ļoti laba un ka mēs pelnīsim daudz, daudz naudas, bet mums ir jāpatur prātā – vienmēr jāpatur prātā! –, ka ļoti strauja izaugsme, ļoti liela peļņa vienmēr ir saistīta ar ļoti, ļoti lielu risku, ka mēs šo peļņu nekad nedabūsim. Tāpēc Zatlera Reformu partija, kā ir solījusi savā priekšvēlēšanu programmā, turpina īstenot savu vēlētāju doto mandātu vai solījumu saviem vēlētājiem un šo likumu noteikti atbalstīs, lai nodrošinātu gan nodokļu samazināšanos, gan ienākumu pieaugumu tieši iedzīvotājiem algu veidā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

 

K.Seržants (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu nevienam nav noslēpums, ka trijos burtos „ZZS” ir Zemnieku savienība un Zaļā partija. Un tieši pēc Zaļās partijas iniciatīvas šodien mēs iesniedzām Saeimā pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā mēs lūdzam atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem sakarā ar Lietuvā paredzētās Visaginas atomstacijas celtniecību. Jo kopš brīža, kad 2006.gadā šādu it kā iepriekšēju vienošanos parakstīja Ministru prezidents Kalvītis ar Lietuvu, mēs neesam Latvijā saņēmuši absolūti nekādu konkrētu informāciju, lai saprastu vismaz kaut kādas pamatlietas. Cik galu galā naudas mums būs jāiegulda kaimiņvalsts ekonomikā? Mēs absolūti nezinām, cik un vai vispār Lietuva taisās uzticēt Latvijas pusei kādus celtniecības darbus vai infrastruktūras darbus. Mēs nezinām absolūti neko par to, uz kādiem noteikumiem, vai atvieglotiem vai vispārējiem, Latvija pēc tam varēs iepirkt no Lietuvas šo atomenerģiju; tāpat mēs nezinām neko par to, kā un kur tiks pēc tam glabāti šie radioaktīvie atkritumi. Tāpat mēs nezinām, kā tas ietekmēs elektroenerģijas tarifus nākotnē. Jo, ja tas būs „Latvenergo” kredīta... ja tas būs „Latvenergo” finansiāls projekts, tad neizbēgami šī kredīta atdošana pēc tam atsauksies uz „Latvenergo” tarifiem, kuri mums arī būs jāmaksā. Un galvenais jautājums – vai, ieguldot šo vismaz vienu miljardu latu Latvijas ekonomikā, veicinot otrreizējās atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, mēs neiegūtu vairāk kā valsts, kā tautsaimniecība un kā galu galā tīri cilvēciska vide? Uz šiem jautājumiem mēs, protams, gribētu saņemt atbildes. Bet diemžēl jaunajā Saeimā jau ir iegājusies tāda prakse, ka koalīcija Ministru prezidentu sargā no jebkādiem deputātu pieprasījumiem par jebkuriem jautājumiem. Cerams, ka varbūt šis pieprasījums tomēr spēs izsisties cauri.

Un, izmantojot gadījumu, gribu pateikt, ka tieši rīt – 13.janvārī – Latvijas Zaļā partija, kura ir vecākā no brīvvalsts laikā veidotajām partijām... mums ir 22 gadu jubileja rīt, mēs arī pie Ministru kabineta rīkosim nelielu – teiksim tā – piketu ar dažādiem tādiem uzskatāmiem līdzekļiem, kurā aicināsim arī valdību aizdomāties par to, vai Latvijai ir vajadzīga šī atomstacija pašā, pašā Latvijas pierobežā.

Ko no likumiem varētu vēl atzīmēt? Šodien pieņēmām arī grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Ko tie paredz? Daudzi pierobežas iedzīvotāji ir saskārušies ar milzīgajām kravas automašīnu rindām, kas ne tikai padara bīstamāku satiksmi, bet diemžēl arī bojā ekoloģiju ar dažādiem sadzīviskiem atkritumiem un izplūdes gāzēm. Lūk, jaunā kārtība paredzēs, ka automašīnu šoferi varēs savlaicīgi piereģistrēties rindā elektroniski, uzzināt, cikos un kuru robežpunktu viņi varēs šķērsot, un šīm mašīnām būs iespēja ierasties tanī vietā, teiksim, jau iepriekš noteiktā laikā, lai nebūtu jāstāv šajā garumgarajā rindā.

Tas man būtu viss, jo mani iepriekšrunājušie kolēģi jau visu... kā saka, pārējos likumus apskatīja. Tad nu nobeigumā gribētu novēlēt visiem arī laimīgu Jauno gadu! Un saudzējiet sevi!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Kārlim Seržantam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Pirmdien, 1.jūnijā
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196