Frakciju viedokļi 2011.gada 8.decembrī

(13.12.2011.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un Saeimas deputāti turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmais šodien runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Jānis Lāčplēsis. Lūdzu!

J.Lāčplēsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šajā sēdē galvenais notikums ir 2012.gada budžeta projekta pieņemšana pirmajā lasījumā.

Ko gribas akcentēt šajā budžetā? Galvenais ir tas, ka šis ir pēdējais budžeta likumprojekts, kas tiek sagatavots starptautisko aizdevēju uzraudzībā, jo ir plānots 22.decembrī noslēgt starptautisko aizdevumu Latvijas programmu un jau ir parakstītas – vismaz no Latvijas puses – attiecīgās vienošanās. Tas ir ļoti svarīgi, jo pavērs iespējas valdībai turpmāk pieņemt finansiāli patstāvīgākus lēmumus, precīzāk akcentēt problēmas, kā arī ļaus varbūt koncentrēt uzmanību uz tādu jautājumu risināšanu, ko šodien starptautiskie aizdevēji īsti neatbalsta.

Šajā budžetā paredzētais. Īpaši gribas akcentēt, ka pamatbudžetā ir 8,9 miljonu latu pārpalikums, kas ir jauna – salīdzinājumā ar senajiem laikiem – parādība mūsu budžeta veidošanā. Nu, diemžēl sociālajā budžetā ir palicis deficīts, bet kopumā ir pēc ilgiem laikiem izpildīti Māstrihtas kritēriji, budžeta deficīts ir zems – 2,5 procenti, un budžets ir veidots pietiekami piesardzīgi, lai pat šajā starptautisko notikumu iespējamās attīstības scenāriju dēļ bažīgajā laikā budžeta izpilde būtu nodrošināta.

Pieaugums ir garantēts arī pašvaldību budžetiem, turklāt pašvaldībām ir dotas papildu iespējas pie aizņemšanās, un Eiropas struktūrfondu finansēto projektu realizēšanai ir sniegtas nepieciešamās garantijas un nodrošinātas iespējas.

Otrs moments ir Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana Krājbankas sakarā. Gribu akcentēt, vērst uzmanību uz to, ka visā šīs krīzes attīstības periodā virkne politiķu balansēja uz tās robežas, ka varēja pārkāpt likumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Tā tika veidota kā neatkarīga iestāde tieši tādēļ, lai politiķi – nedz Saeima, nedz valdība – nevarētu iejaukties tās darbībā un banku uzraudzībā, un bija dīvaini dzirdēt daudzu politiķu aicinājumus to darīt.

Ceru, ka komisija spēs strādāt un veikt tai izvirzītos uzdevumus. Pirmām kārtām, protams, gribas pievērst uzmanību publisko personu līdzekļu iesaldēšanai bankā, it sevišķi, ja mēs runājam par mazajām pašvaldībām, kurām nebija citas izvēles, jo tām vienkārši nav citas... to teritorijā nedarbojas citas bankas, kur līdzekļus glabāt. Un jārunā arī par to, vai gadījumos, kad iesaldēti lieli līdzekļi, tur nav vērojama šo amatpersonu atbildība par tādiem rezultātiem, vai ir ievēroti visi likumdošanas akti, noguldot tur tādus līdzekļus, un ko darīt ar sasniegtajiem vai nesasniegtajiem rezultātiem.

Vadītāja. Paldies Lāčplēša kungam no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Nākamais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Man ir liels prieks par to, ka šodien Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Kādēļ šis likumprojekts ir vajadzīgs?

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu tikai līdz 2011.gada 31.decembrim visiem cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi – divus gadus agrāk. Līdzīgi tas ir arī ar personām, kuras līdz 1995.gada 31.decembrim noteiktu laiku ir strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem vai kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem. Visām šīm personām tikai līdz 31.decembrim tika nodrošināta iespēja aiziet pensijā agrāk, nekā tas ir noteikts vispārējā gadījumā, proti, 57 gadu vecumā.

Savukārt likumprojekts, par kuru Saeima nobalsoja šodien galīgajā lasījumā, paredz līdz 2013.gada 31.decembrim saglabāt tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos un pagarināt iespēju pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Man ir liels prieks, ka metalurgiem, ķīmiķiem un citiem cilvēkiem, kuri savulaik strādājuši sevišķi smagos darba apstākļos, tagad būs nodrošināta atkal, pagarināta uz diviem gadiem, iespēja priekšlaicīgi pensionēties.

Šīs likuma normas pilnībā atbilst politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” programmai un nostājai, un likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Ozoliņš. Lūdzu!

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Galvenais šīsdienas notikums, neapšaubāmi, ir likumprojekta „Par valsts budžetu 2012.gadam” pieņemšana pirmajā lasījumā.

Mūsu skatījumā, šis budžets ir sastādīts, teiksim tā, samērīgi Latvijas esošajai situācijai. Protams, vienmēr mēs varam diskutēt par to, kuras jomas mums vajadzētu atbalstīt vairāk, kuras mazāk, kāda veida struktūrfondus izlietot vienam vai otram mērķim, bet reālā situācija ir tāda, ka mēs esam apņēmušies iegūt finansiālu neatkarību no starptautiskajiem aizdevējiem. Man ir liels prieks par to, ka tas šogad izdosies.

Zatlera Reformu partijas frakcija šo budžetu atbalstīja ar sava veida komentāriem, jo mēs uzskatām, ka šajā budžetā vēl nav pietiekami daudz atrunāts demogrāfiskās situācijas jautājumu risināšanai un noteikti ir jāskatās, kādā veidā to var izdarīt jau tuvākajā laikā, domājot par aiznākamā gada budžetu.

Tāpat mēs pastāvēsim uz tā sauktās fiskālās disciplīnas likuma ieviešanu, lai neatkārtotos tādas kļūdas, kādas bija iepriekšējos gados, – ka mēs milzīgi lielu līdzekļu daudzumu tērējām... tērējām vairāk, nekā spējām nopelnīt. Lai tādas kļūdas neatkārtotos! Lai nebūtu tādas iespējas!

Tāpat ir nepieciešams beidzot ieviest daudzgadu budžetu, lai nav tā, ka faktiski visa valsts zīlē, pēc kādiem tad noteikumiem nākamajā gadā valsts iestādes dzīvos, kāds būs budžets, jo nav ne mazākās iespējas to precīzi zināt, noprecizēt. Daudzgadu budžets nozīmē to, ka budžetēšanas periods ir vismaz trīs gadi un tādā veidā faktiski visi – gan visi valsts iedzīvotāji, gan visi deputāti, gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, – jau ļoti laicīgi var pieteikties un piedalīties budžeta veidošanā faktiski visa gada laikā.

Un kā pēdējo es minēšu to, ka, neskatoties uz to, ka valsts budžetā, pamatbudžetā, ir pārpalikums, valsts speciālajā budžetā, kas skar pensijas, ir iztrūkums – 133 miljoni latu; tur mums... nu, faktiski līdzekļu nepietiek, mēs tos esam atraduši. Man ir prieks par to, ka nav kardināli lēmumi jāpieņem attiecībā uz sociālo... nav bijis jāpieņem attiecībā uz sociālo budžetu, uz pensijām. Noteikti sociālā budžeta ilgtspējas jautājums būs prioritāte. Jo ātrāk mēs atdalīsim pensiju budžetu no pārējā, no kopējā budžeta un neaiztiksim pensiju budžetu, jo ātrāk tā sistēma kļūs ilgtspējīga.

Paldies jums liels par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamās radioklausītājas un godātie radioklausītāji! Iepriekš runājušais mans kolēģis Valērijs Agešins, arīdzan liepājnieks, centās jums ļoti plaši izstāstīt jau par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, un man atliek piebilst tikai tās lietas, par kurām viņš nerunāja.

Tātad likums pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā ar absolūtu balsu vairākumu, kur spēkā vēl uz diviem gadiem tiek pagarināta norma par sākumkapitāla aprēķināšanas atvieglojumiem tām personām, kurām sociālās apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Un vēl viens ļoti būtisks jautājums, kas šodien likumprojektā tika ierakstīts, – tas ir uzdevums Ministru kabinetam. Un uzdevuma būtība ir šāda: Ministru kabinetam līdz 2012.gada 1.maijam ir jāiesniedz Saeimā likumprojekts. Savukārt likumprojekta būtībai ir jābūt tādai, ka tajā jāizstrādā priekšlikumi, kā pensiju sistēmu Latvijā saglabāt ilgtermiņā. Līdz ar to Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šajā uzdevumā ir izteikusi savu viedokli arī par to, ka tiesības pieprasīt priekšlaicīgu vecuma pensiju būtu jānosaka bez termiņa ierobežojuma.

Otra lieta, ko es vēlējos teikt, ir tāda, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, atrodoties opozīcijā, šodien skaidri un gaiši parādīja, ka mēs esam konstruktīva opozīcija, jo budžetu pavadošajā paketē ZZS deputāti atbalstīja tos likumprojektus, par kuriem tik tiešām mēs varam teikt, ka tie nepasliktina situāciju, bet ievieš kārtību Latvijā daudzos un dažādos jautājumos. Bet par tiem likumprojektiem, par kuriem mums bija šaubas un kuriem mēs nevaram noteikti piekrist – par tādām lietām, kuras pasliktina kādas sociālās grupas dzīvi un turpmāko darbību –, par tiem, protams, ZZS balsoja „pret”.

Pašreiz mūs, visus deputātus – ne tik vien opozīcijā esošus, bet arī pozīcijā esošus – šodien pēc nopietnām diskusijām par valsts budžetu nākamajam gadam un to pavadošajiem likumprojektiem šovakar un rītdien līdz pulksten 11.00 gaida ļoti nopietns darbs, lai izstrādātu savus priekšlikumus visu šo likumprojektu otrajam lasījumam.

Vēlot jums mierīgu un saticīgu nedēļas nogali, pateicos, ka uzklausījāt.

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai no Zaļo un Zemnieku savienības.

Un šīsdienas „Frakciju viedokļos” pēdējais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Kārlis Krēsliņš. Lūdzu!

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Nacionālā apvienība atbalstīja budžetu pirmajā lasījumā, jo patiešām mums ir jāizpilda aizdevējiem solītais un jāiegūst – vēlams, vēl šogad – sev nosacīta finansiāla neatkarība.

Tomēr mums, un arī man personīgi, bija pretenzijas vai ierosinājumi pret budžeta pieņemšanas un izskatīšanas procedūrām. Ir skaidrs, ka tik īsā laikā nopietni izvērtēt budžetu ir ļoti sarežģīti. Bet ir arī konceptuālas lietas. Piemēram, ja veido valsts budžetu, tad vajadzētu to balstīt uz valsts attīstības ilgtermiņa plānu, jo ir jāzina valsts attīstības mērķi, uz kurieni mēs ejam.

Tad vēl ir vajadzīgs arī valsts vidējā termiņa attīstības plāns un mūsu gadījumā tas varētu būt arī Ministru kabineta rīcības plāns. Un tad, loģiski, seko jau pats budžets, kas balstās uz šiem plāniem vai, kā to dažreiz sauc, uz plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēmu, kurai ir jābūt valstī. Tad nebūtu kā pārsteigums tas vai cits budžeta likuma pants.

Nākamais. Vajadzētu loģiski un pamatoti sadalīt procentuāli līdzekļus no iekšzemes kopprodukta pa nozarēm. Iesniegtajā budžeta projektā principā bija sadalīti valsts konsolidācijas budžeta izdevumi funkcionālajā sadalījumā. Nu, piemēram, izglītībai – 3,2 procenti no iekšzemes kopprodukta, sociālajai aizsardzībai – 11 procenti, veselībai – 3,1, aizsardzībai – 0,9, un tā tālāk. Pie Saeimas stāvēja mediķi šodien. Tas norāda uz to, ka tādu procentuālo sadalījumu no iekšzemes kopprodukta vajadzētu ļoti detalizēti izdiskutēt un pamatot salīdzinot ar to, kā citās Eiropas Savienības valstīs to dara, kā to dara citās Baltijas valstīs, jo tas tad samazinātu spriedzi un sabiedrībai, vēlētājiem arī būtu skaidrāks, kādēļ ir tāds budžeta sadalījums vai citādāks.

Es minēšu vienu piemēru. Kad Zinātņu akadēmijā bija diskusija, bija kongress un zinātnieki diskutēja par savām problēmām, tad tika nosaukti tādi skaitļi, ka zinātnei Somijā ir septiņas reizes lielāks finansējums iedalīts no iekšzemes kopprodukta, Igaunijā – divarpus reizes, Lietuvā – pusotru reizi lielāks no iekšzemes kopprodukta nekā Latvijā.

Jautājums ir tāds – kādēļ? Kādēļ aizsardzībai, piemēram, Igaunija iedala 2 procentus, bet Latvija – 0,9 procentus? Vai Grieķijā arī ir 2 procenti, kā to pieprasa NATO ģenerālsekretārs? Tātad šos jautājumus, kā līdzekļi tiek sadalīti konceptuāli, vajadzētu izdiskutēt Saeimā, jo budžets, pēc mana vērtējuma, ir galvenais dokuments, ko izskata un pieņem Saeima. Tas ir Saeimas galvenais uzdevums!

Varētu jau diskutēt arī sīkāk par katru nozari, piemēram, par aizsardzību, kuru es labāk pārzinu. Dažreiz par šo vārdu „aizsardzība” ir ne visai vienota izpratne par to, ko mēs ar šo vārdu saprotam. Kaut vai viens tāds piemērs – teiksim, policists. Policijas virsnieki tiek gatavoti Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē, Stradiņa Universitātē. Bet viņus varbūt varētu gatavot tikai vienā mācību iestādē – Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Un tad tā nauda, kas nepieciešama, lai gatavotu virsniekus, policistus un arī karavīrus, varētu nākt no aizsardzības budžeta. Tā vienkārši būtu naudas pārdale pareizajā virzienā.

Beidzamais, ko es gribu atzīmēt. Dažreiz vēlētājiem rodas jautājumi, un viņi man ir zvanījuši vai rakstījuši, ka būtu jāsniedz pareiza informācija par budžetu. Tagad parastam cilvēkam, klausoties par konsolidāciju 156 miljonu apmērā vai par budžeta deficītu 2,5 procentu apmērā, ja iekšzemes kopprodukts ir 14,4 miljardi, ir grūti sarēķināt, ka tie ir 260 miljoni. Ja paņem un sarēķina, kāda ir izdevumu daļa un ieņēmumu daļa, tad mēs redzam, ka tā starpība ir 125 miljoni, tāpēc tomēr vajadzētu tiem skaitļiem konkrētību. Speciālistiem varbūt tas ir saprotams, bet parastam cilvēkam, vēlētājam, kurš galu galā visu to naudu... Tā ir viņa nauda, un viņam ir jābūt precīzi saprotamam, cik te īsti liels... kāds tad būs tas deficīts. Un es tā vienkāršāk teikšu: ir jābūt vienotai arī atskaites sistēmai. Jo dažreiz vēl atsaucas uz iekšzemes kopproduktu. Labi, tā ir pieņemta, ar ko salīdzina un cik daudz procentuāli tas ir, bet dažreiz tiek pēc Eiropas Savienības kaut kādiem standartiem mērīts, kādi ir tie deficīti, un tad arī vēl pēc Latvijas standartiem, un tamlīdzīgi.

Tātad šeit ir tāds jautājums, ka, sniedzot informāciju Latvijas nodokļu maksātājiem, tajā ir jābūt vienai atskaites sistēmai un arī saprotamai valodai.

Un nobeigumā es vēlreiz saku: mēs atbalstījām šo budžetu, un patiešām mēs gribētu, lai Latvija ātrāk iegūtu nosacītu finansiālo neatkarību, lai mēs paši varētu lemt, un tādēļ mēs to atbalstām. Bet nākotnē mēs ierosinām šo budžetu apspriest daudz detalizētāk un nopietnāk Saeimā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kārlim Krēsliņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles ir izskanējuši.

Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Svētdien, 27.septembrī