Frakciju viedokļi 2011.gada 1.decembrī

(05.12.2011.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmais šodien runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Kā pašu galveno es gribu minēt to, ka nu ir beidzot pieņemts, pēc vairāk nekā 15 gadu izstrādes, Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums jeb tā sauktais nulles likums.

Šā likuma mērķis ir fizisko personu mantiskā stāvokļa – ienākumu un izdevumu atbilstības, attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu leģitimitātes – kontroles iespējas.

Šim likumam otrajā lasījumā tika pievienota Finanšu ministrijas izstrādātā sistēma, kas ļauj privātpersonām legalizēt savus ienākumus, kuri ir attiecināmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tātad šis likums, es gribu atgādināt, neļauj legalizēt tos ienākumus, kas ir iegūti noziedzīgā ceļā.

Šā likuma subjekti ir visi Latvijas rezidenti, un, lai neapgrūtinātu visu sabiedrību, šis likums paredz, ka visi tie īpašumi, par ko valstij ir informācija, tātad zemesgrāmatā ierakstītie īpašumi un CSDD reģistrētie transportlīdzekļi... ja jums tādi pieder, tad jums nav jāpilda šī deklarācija. Bet, ja jums papildus ir uzkrājumi skaidrā naudā, ja jums ir aizdevumi vai aizņēmumi virs 10 000 latiem, ja jums ir akcijas, ja jums ir īpašumi ārzemēs, tad šie īpašumi ir jādeklarē.

Tāpat arī ir noteikta atbildība par deklarācijas neiesniegšanu, un mēs esam deleģējuši Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt noteikumus par skaidrās naudas iemaksu un datumu, kad šī skaidrās naudas iemaksa būs jāveic.

Tātad likums paredz, ka mums 1.janvārī, 2012.gada 1.janvārī, ir jāfiksē savs mantiskais stāvoklis, mēs to varam izdarīt prātā, mēs to varam izdarīt arī uz papīra vai elektroniski. Līdz 1.februārim Ministru kabinetam ir jāizstrādā kārtība un termiņš, kādā jāiemaksā skaidrās naudas līdzekļi virs 10 000 latiem privātpersonām, un valsts pārvaldē strādājošajiem vai amatpersonām līdz 4000 latiem ir iespējams atstāt, tātad jāiemaksā tikai tā daļa, kas ir virs šīm summām.

No 1.marta līdz 1.jūnijam ir iespēja iesniegt deklarācijas attiecīgi tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams šīs deklarācijas iesniegt, un nav jāuztraucas, ja ir kāds aizmirsis vai nepareizi ierakstījis šos datus, likums paredz arī, ka trīs mēnešu laikā būs iespēja deklarācijas saturu labot.

Likums uzliek par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam sniegt konsultācijas – jebkurā nodaļā sniegt konsultācijas! – par anketas aizpildīšanu, un arī Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests mums solīja, ka būs kampaņa, kas izskaidros visu – kam jāsniedz šīs deklarācijas, kā jāsniedz, kurās vietās jāsniedz.

Tas būtu īsumā par šo deklarēšanos.

Vēl. Gribu atzīmēt, ka jau trešo dienu tiek izmaksāti Noguldījumu garantiju fonda līdzekļi Krājbankas noguldītājiem, un uz vakardienu jau šos līdzekļus ir saņēmuši 14 tūkstoši cilvēku, un kopējais šo saņemto līdzekļu apjoms ir 70 tūkstoši... 70 miljoni latu. Tā ir apmēram piektā daļa no paredzētajiem līdzekļiem. Līdz ar to šis process rit normāli, un es domāju, ka „Citadele” šos maksājumus pat varētu izpildīt ātrāk nekā likumā noteiktajās 20 dienās. Liela daļa ir pieteikušies elektroniski; apmēram 80 procentus no šiem 70 miljoniem latu ir saņēmuši elektroniski, skaidrā naudā – tikai 20 procentus.

Tā ka aicinu varbūt nedrūzmēties un šo rindas kārtību kārtot elektroniski. Gribu apgalvot, ka naudas – gan 150 miljonu, kas ir Noguldījumu garantiju fondā, gan 200 miljonu, kas ir piešķirti no Valsts kases kā aizņēmums, – visiem pietiks (līdz 70 tūkstošiem latu ir garantētā summa) un tā tiks izmaksāta noteiktajā laikā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Reira kungam no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vairāki šodienas balsojumi ir pieminēšanas vērti. Piemēram, samērā līdzīgā balsojumā deputāti tomēr noraidīja Nacionālās apvienības rosināto priekšlikumu, ka katrs likumprojekts pirms iesniegšanas turpmāk būtu jānovērtē arī pēc ietekmes uz demogrāfiju.

Deputāti noraidīja arī „Saskaņas Centra” priekšlikumu pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt kā brīvdienu.

Bez debatēm deputāti nodeva komisijām Satversmes grozījumus, kas paredz turpināt atklāto balsojumu stiprināšanu.

Kā jau Reira kungs teica, otrajā lasījumā Saeima atbalstīja Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu.

Tomēr būtiskāks notikums par Saeimas šodienas balsojumiem ir vakardienas šokējošā ziņa, ka, pēc provizoriskiem aprēķiniem, ir savākti paraksti referenduma ierosināšanai par to, lai krievu valodai Latvijā piešķirtu valsts valodas statusu.

Nevienam nav noslēpums, ka, šādai idejai īstenojoties, Latvijā nebūtu divas valsts valodas. Latvijā de facto būtu viena valsts valoda, un tā būtu krievu. Zustu jebkāda motivācija mācīties latviešu valodu, un latviešu valoda faktiski atgrieztos tādā stāvoklī, kāds tas bija Padomju Savienības laikā, – uz pakāpeniskas iznīcināšanas ceļa.

Tā nav vēršanās tikai pret latviešu valodu, tā ir vēršanās pret Latvijas valsti un tās pamatiem. Tas ir nepieļaujami. Vai tiešām par normālu un demokrātisku prasību mēs uzskatītu arī to, ja kāds vēlētos no Latvijas atdalīt Latgali vai, piemēram, aicinātu uz karoga likt sirpi un āmuru? Neatkarīgi no referenduma rezultāta cilvēku musināšana ar šādām idejām ir nepieļaujama pēc būtības. Tā ir pretvalstiska darbība, kas aizskar par Latviju kritušo cilvēku piemiņu un ikviena Latvijas patriota pašcieņu.

Nacionālā apvienība darīs visu iespējamo, lai šādas izdarības Latvijā vairs nekad nebūtu iespējamas. Šobrīd Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību ekspertu grupai nodoti Nacionālās apvienības sagatavotie Satversmes grozījumi, kas noteiktu, ka panti, kas nosaka Latvijas neatkarību, demokrātisko iekārtu un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, ir negrozāmi panti. Tas nozīmētu, ka turpmāk referendumus par šādiem jautājumiem rosināt nevarētu.

Pretēji Saeimas deputātu dotajam zvērestam atsevišķi Saeimas deputāti jau paziņojuši, ka līdzīgi kā Rīgas mērs Nils Ušakovs parakstījušies par divām valsts valodām. Tāds ir Nikolajs Kabanovs, kurš krievu presē ar savu lēmumu lielās un mudināja parakstīties arī citus.

Nacionālā apvienība ir rosinājusi Saeimas Mandātu un ētikas komisiju Kārtības rullī paredzētajā kārtībā saukt Kabanova kungu pie atbildības par pārkāpto deputāta zvērestu.

Lai varētu saukt pie atbildības arī tos deputātus, kas ir parakstījušies par referendumu, bet nav to darījuši publiski, likumā paredzētā kārtībā mēs vērsīsimies Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai noskaidrotu šo deputātu vārdus. Tāpat aicināsim atsaukt šos deputātus no visiem Saeimas amatiem, kurus tie šobrīd ieņem.

Pretvalstisko spēku aktivitātes ir tiešas sekas neefektīvai nacionālajai politikai divdesmit gadu garumā, tāpēc uzskatām, ka latviskas Latvijas politika ir vienīgais veids, kā vienot sabiedrību un ilgtermiņā nodrošināt Latvijas neatkarību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Raivim Dzintaram.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule. Lūdzu!

I.Grigule (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu šeit man gribētos šodien parunāt par vairākām lietām.

Pirmām kārtām par pašu svarīgāko. Mūsu frakcija viennozīmīgi atbalsta Nacionālās apvienības nostāju jautājumā par Satversmes pantu – par pirmo četru pantu – negrozāmību, jo savāktais balsu skaits, kas ir pietiekams referenduma ierosināšanai par otru valsts valodu, ir tikai pirmais solis. Ja mēs jau pašos pamatos nesakārtosim Satversmi, neparedzēsim Satversmē šo mūsu valstij, mūsu tautai tik svarīgo pantu negrozāmību, tad mēs nevarēsim būt pārliecināti, ka pēc gada netiks vākti paraksti par valsts suverenitāti, vēl pēc gada – par kādas teritorijas atdalīšanu un tā tālāk. Tā ir veltīga naudas šķiešana un veltīga mūsu valstī dzīvojošo tautu un tautību, teiksim, pretnostatīšana.

Tāpēc mēs ļoti stingri atbalstām Nacionālās apvienības pozīciju šajā jautājumā, jo mēs esam maza valsts, tā ir mūsu nacionālās valsts drošība, tas ir drošības jautājums. Pat tāda liela valsts kā Vācija ir noteikusi negrozāmus pantus savā konstitūcijā. Tāpēc, lai izbeigtu šo eskalāciju vienreiz par visām reizēm, šie grozījumi Satversmē ir jāizdara. Un mēs īsti nesaprotam, kāpēc ir tāda vilcināšanās un atruna ar konstitucionālo ekspertu konsultācijām un padomiem, jo tas ir politisks jautājums – tas ir mūsu valsts, mūsu tautas, mūsu nācijas izdzīvošanas jautājums.

Tas par šo.

Nedaudz par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem.

Viens no jautājumiem bija Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas ierosinātais likumprojekts – grozījumi par to, ka turpmāk, ja krīze, bankrots vai maksātnespēja piemeklē kādu no finanšu organizācijām vai bankām, tad arī pašvaldībām... pašvaldību sabiedrībām, uzņēmumiem un valsts akciju sabiedrībām ir nosakāmas tieši tādas pašas tiesības saņemt šo minimālo atlīdzību par līdzekļiem, kas tajā brīdī ir atradušies bankas kontos. Jo šodien mēs redzam, ka valsts, pašvaldības savus līdzekļus acīmredzot no Krājbankas neatgūs, jo likums to neparedz. Bet tā ir visu mūsu nauda! Tā nav, teiksim, kāda privāta biznesmeņa nauda, kas paliek šajos kontos. Tā ir sabiedrības nauda! Un tāda diskriminācija starp privātu un sabiedrisku naudu, nu, nebūtu pieļaujama nākotnē. Diemžēl pozīcijas partijas šo priekšlikumu neatbalstīja. Nu, skatīsimies! Mēs, protams, strādāsim pie tā tālāk un mēģināsim vēlreiz šo jautājumu aktualizēt, jo šāda situācija, kāda ir izveidojusies šobrīd, nav korekta.

Un vēl. Šīs pašas Krājbankas sakarā šodien tika nobalsots par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, kas izanalizēs visus „par” un „pret”, kāpēc Krājbanku neglāba, kāpēc tai ļāva bankrotēt, kāpēc to noveda līdz maksātnespējai. Kā arī skatīsimies, kā šis process atrisināsies un risināsies turpmāk: kā notiks šo aktīvu pārdošana, vai tas būs pirmā brīža piedāvājums, par kuru pārdos šos aktīvus, vai tomēr valdība ļoti rūpīgi un, teiksim, saimnieciski izvērtēs situāciju, kurā aktīvus pārdot vai nepārdot.

Un, protams, mēs prasīsim Dombrovska kunga un Vilka kunga atbildību Krājbankas šajā procesā, kas nu ir noticis, jo veselu nedēļu pēc notikušā – tikai vakardien – Dombrovska kungs publiski paziņoja, ka ir sākuši vērtēt Krājbankas ietekmi uz valsts tautsaimniecību – to, kāda tā būs – vai būs pozitīva vai būs negatīva un cik lielā mērā negatīva. Tam bija jābūt zināmam jau 17.novembrī no rīta – pēc smagām nakts diskusijām valdībā, pēc smagām nakts diskusijām Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Šim vērtējumam bija jābūt skaidram, pirms pieņemt lēmumu par Krājbankas likvidēšanu.

Paldies. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ivetai Grigulei.

Nākamais runās Zatlera Reformu partijas deputāts Jānis Ozoliņš. Lūdzu!

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē, manuprāt, galvenie jautājumi bija... viens no tiem bija likumprojekts par mantiskā stāvokļa deklarāciju, un tas sekmīgi arī tika pieņemts. Man ir patiess prieks, ka ir izdevies vienoties gan tiesībsargājošajām institūcijām, gan ministrijām, gan deputātiem par šā likuma stāšanos spēkā. Īpaši man kā jaunam politiķim, kas nostrādājis pie šā likumprojekta 10 dienas, redzot, ka mēs 10 dienu laikā faktiski to uzrakstījām gandrīz no jauna... Tas tikai pierāda, ka Saeima var strādāt efektīvi, ja tā grib. Un tāpēc es, izmantojot iespēju, vēršos pie jums, lai jūs iepazītos ar šo mantiskā stāvokļa deklarāciju, jo tā ir tiešām jēgpilna un Latvijai nesīs daudz labu lietu nākotnē.

Kā galveno es gribu uzsvērt to, ka tur ir ietverts mehānisms, kādā veidā mēs varam samazināt ēnu ekonomiku valstī. Un šī ēnu ekonomikas samazināšana mums dos to, ka mūsu uzņēmumi varēs kļūt lieli. Tie varēs sekmīgi izaugt un konkurēt starptautiskajā tirgū, un līdz ar to arī visi Latvijas iedzīvotāji pakāpeniski iegūs lielākus ienākumus un paaugstinās savu labklājības līmeni.

Kā nākamo šodien es gribu atzīmēt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nodibināšanu Krājbankas jautājumos. Tur gan, man jāatzīst, termiņš, kuru mēs izvēlējāmies, ir deviņi mēneši. Tad notika diskusija par to, vai 9 mēneši ir ilgi vai nav ilgi. Mans skatījums ir tāds, ka, ja grib kaut ko, teiksim, tā ļoti ilgi skatīt, tad pēc tam jau neviens vairs neatceras, kāds bija sākums un ko pa ceļam darījām. Deviņu mēnešu termiņš ir ļoti ilgs laiks, un, no efektivitātes viedokļa skatoties, varēja izvēlēties krietni īsāku laiku, lai tiktu līdz skaidrībai. Tas ir iespējams.

Kā pēdējo es gribu atzīmēt demogrāfijas jautājumu. Šodien mēs nespējām vienoties par šā jautājuma skatīšanu, bet tā lieta ir tāda, ka ar demogrāfiju mēs saprotam ne tikai, teiksim, vienu mazu posmu, kas saucas bērna piedzimšana vai dzimstības rādītāji, bet demogrāfijas jēdziens mums jāskatās ir krietni plašāk. Tie ir gan mūsu migrācijas jautājumi, gan lauku depopulācijas jautājumi, gan cilvēku, teiksim tā, dzīves paražas, un tas ir krietni, krietni plašāks jautājums nekā vienas apakškomisijas jautājums. Šeit es domāju Demogrāfijas lietu apakškomisiju Saeimā. Un tāpēc man ir žēl, ka šodien neizdevās šo jautājumu pietiekami spēcīgi izvirzīt darba kārtībā, lai pilnīgi pie visiem likumiem tiktu skatīts arī tieši Latvijas iedzīvotāju demogrāfijas jautājums. Manā skatījumā, tas ir viens no lielākajiem mūsu izaicinājumiem tuvākajos gados.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

Un „Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka Saeimā tika pieņemts lēmums par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, izvirzot tai uzdevumu – izmeklēt, kā tika īstenota Latvijas Krājbankas uzraudzība, kādi bija šīs finanšu iestādes darbības pārtraukšanas apstākļi un kāda būs Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu.

Iesniegumu ar lūgumu izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju bija parakstījuši „Saskaņas Centra” frakcijas un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti. Es uzskatu, ka jautājums par Krājbanku – tas ir jautājums par attieksmi pret simtiem tūkstošu cilvēku, kuri cieta Latvijas Krājbankas krahā. Nevaru izslēgt to, ka parlamentārās izmeklēšanas gaitā atklāsies fakti, kas varētu liecināt par problēmām likumdošanā, neprasmi mācīties no savām kļūdām pēc notikumiem ar „Parex banku” un vairāku attiecīgu par Latvijas Krājbanku pieņemtu lēmumu lietderību. Jebkurā gadījumā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība liks aizdomāties par Latvijas Krājbankas kredītportfeļa un aktīvu realizāciju par augstāku cenu, kā arī pievērsīs uzmanību jautājumam par nacionālās aviokompānijas airBaltic nākotni.

Otrām kārtām vēlos informēt par to, ka Saeimas vairākums šodien diemžēl kārtējo reizi noraidīja „Saskaņas Centra” deputātu piedāvātos grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredzēja 7.janvārī svinēt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus. „Par” grozījumu nodošanu komisijām balsoja 43 deputāti – no „Saskaņas Centra”, vairākums no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, kā arī atsevišķi VIENOTĪBAS pārstāvji. „Pret” bija 45 deputāti – no VIENOTĪBAS, Zatlera Reformu partijas, „Visu Latvijai!”–„TB/LNNK” un pie frakcijām nepiederošie deputāti. Lieta ir tāda, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu Ziemassvētki tiek svinēti 24., 25. un 26.decembrī, bet 7.janvāris nav svētku diena, lai gan kopumā Latvijā ir vairāk nekā 300 000 pareizticīgās un vecticībnieku konfesijas pārstāvju un Ziemassvētki arī šiem cilvēkiem ir vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem, kurus viņi svin 7.janvārī. Līdz ar to mēs piedāvājām noteikt svētku dienu sarakstā Ziemassvētkus arī 7.janvārī. Mēs uzskatām, ka mūsu likumprojekts labvēlīgi ietekmētu pareizticīgo un vecticībnieku attieksmi pret valsts varu, bet diemžēl mūsu likumprojekts bez jebkāda nopietna pamatojuma tika noraidīts.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

No Saeimas nama Sēžu zāles tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Svētdien, 27.septembrī