Frakciju viedokļi 2011.gada 24.novembrī

(25.11.2011.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un nākamajās „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti Saeimā, kādi lēmumi tika pieņemti, un informēs arī par citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Jānim Reiram. Lūdzu!

 

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā galveno Saeimas šīsdienas sēdē skatīto jautājumu gribu atzīmēt likumprojektu, kas paredz pagarināt priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu, un tātad šis ir sociālās palīdzības turpinājums, jo ar 2012.gadu šāda iespēja tika liegta. Saeimā mēs izskatīsim, kā šo lietu varētu pagarināt vēl uz diviem gadiem, jo tieši priekšpensionēšanās vecuma cilvēku vidū ir samērā liels īpatsvars bezdarbnieku. Bet, es domāju, sīkāk par to pastāstīs kolēģe Barčas kundze.

Kā aktualitāti Saeimas darbā es gribu atzīmēt debates un viedokļu uzklausīšanu par situāciju „Latvijas Krājbankā”. Ar šo jautājumu nodarbojas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un praktiski mēs esam nonākuši pie viedokļa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir darbojusies savas kompetences ietvaros, bankā ir aktīvi, un visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir noguldījumi, garantētie noguldījumi līdz 70 tūkstošiem latu, saņems savus līdzekļus jebkurā gadījumā, tātad vai nu gadījumā, ja Lietuvas valdība nolems glābt „Snoras” banku un palīdzēt „Latvijas Krājbankai”, vai arī tad, ja banka būs jālikvidē.

Vēl. Aktuāls bija jautājums par nulles deklarāciju, kurš ir ļoti saistīts ar „Latvijas Krājbanku”, jo viens no jautājumiem, kas ir saistīts ar šo deklarāciju, vai viens no risinājuma veidiem ir skaidrās naudas iemaksa... vienlaicīga skaidrās naudas iemaksa komercbankās. Deputātiem izraisīja šaubas šis veids, kādā mēs varētu pārliecināties par deklarētās skaidrās naudas esamību, jo – vai būs iespējams iedzīvotājus pārliecināt par iespējām šo naudu bankā iemaksāt? Līdz ar to komisija šo jautājumu svītroja no darba kārtības, un mēs nākamās nedēļas laikā, pirms nav vēl budžeta projekts nonācis Saeimā, visus spēkus veltīsim, lai tā sauktās sākotnējās deklarēšanās likuma projektu pieslīpētu un iesniegtu Saeimā pieņemšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Vēl. Gribu atzīmēt, ka pārsvarā tiek runāts „Latvijas Krājbankas” jautājumā... ka pārsvarā tiek runāts par likvidācijas izmaksām, bet valdība, parlaments, parlamentārieši, dienesti ļoti nozīmīgu darbu iegulda, lai tiktos, lai runātu, lai sazvanītos ar Lietuvas kolēģiem un pārliecinātu Lietuvas kolēģus par to, ka ir nepieciešams glābt „Snoras” banku un arī „Latvijas Krājbanku”. Tātad prioritāte valdībai un Saeimai tomēr būtu šīs bankas glābšana, nevis likvidēšana. Līdz ar to tiekas visos līmeņos vadītāji – tiekas gan premjeri, gan Saeimas spīkere šodien tiksies ar kolēģi... Baltijas Asamblejas sēde šodien būs Tallinā, kur kolēģi arī uzrunās kolēģus... Attiecīgo nozaru ministri savstarpēji runā... Visi mēs mēģinām pārliecināt Lietuvu, lai Lietuva izrādītu tādu pašu solidaritāti, kādu mēs izrādījām pirms trīs gadiem, glābjot „Parex banku” un praktiski glābjot Baltijas valstis no neizbēgamas devalvācijas, kas varētu iestāties pirms trīs gadiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Reira kungam no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Nākamajai vārds Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Lūdzu!

 

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Labdien, godātie radioklausītāji! Zatlera Reformu partijas frakcija šodien ir atbalstījusi visus Saeimā izskatāmos likumprojektus, to skaitā arī iepriekš minēto likumprojektu par priekšlaicīgās pensionēšanās jautājumu, kas ir ļoti būtisks šajā sociāli saspringtajā laikā šeit, Latvijā, ko tiešām izjūt jebkurš Latvijas iedzīvotājs.

Mēs uzskatām, ka, neskatoties uz to, ka šī Saeima ir sanākusi pirms samērā neilga laika, tās darbam – likumprojektu pieņemšanai – ir jānorit ļoti raiti, un mūsu partija tik tiešām gan darbā komisijās, gan darbā Saeimas sēdēs, konstruktīvi strādājot, atbalsta visus komisijās atbalstītos likumprojektus.

Tas, par ko es šodien vēlos jums nedaudz pastāstīt, ir par atklātajiem balsojumiem, kas pirms kāda laika tika iniciēti šajā Saeimā, proti, par tām amatpersonām, kas ir minētas Saeimas kārtības rullī, – tiesneši, dažādu iestāžu vadītāji būtu turpmāk jāievēlē atklāti, taču atlikts tika jautājums par tām amatpersonām, kas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē. Proti, tie ir Satversmes tiesas tiesneši, valsts kontrolieris un Valsts prezidents. Esam strādājuši un panākuši, ka mūsu koalīcijas partneri atbalstīs arī šo iniciatīvu, ka arī Satversme šajā jautājumā būtu jāgroza. Šodien iesniegsim kopīgu likumdošanas iniciatīvu no visiem koalīcijas partneriem, tātad no Zatlera Reformu partijas, no VIENOTĪBAS, no Nacionālās apvienības un arī no tā dēvētajiem neatkarīgajiem deputātiem, un ļoti ceram arī uz citu Saeimā pārstāvēto politisko spēku atbalstu šajā ļoti nozīmīgajā jautājumā, lai Saeima atgūtu uzticību un prestižu jūsu, vēlētāju, acīs, jo uzskatām, ka tik tiešām katrs Saeimas balsojums ir tāda zināma atskaite vēlētājiem par to, kā mēs balsojam. Mēs varam paskaidrot, pamatot, argumentēt, kādēļ mūsu lēmums ir tieši tāds un ne citāds, un tieši šī atklātība, argumentācija, atklātas parlamentāras debates, iespēja sekot līdzi katram mūsu lēmumam un pārliecināties par vārdu un darbu sakritību – tas, manuprāt, ir tas galvenais uzdevums, kāpēc jūs vispār esat šeit mūs ievēlējuši.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

Nākamais runās partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos paust mūsu frakcijas nostāju par diviem jautājumiem.

Vispirmām kārtām – par „Latvijas Krājbankas” krīzi.

Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija vakarvakarā ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, aicinot valdības vadītāju parlamenta sēdē sniegt izvērstu ziņojumu par situāciju ar „Latvijas Krājbanku” un par ieplānotajiem neatliekamajiem pasākumiem.

Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka pašreizējā situācijā, kad „Latvijas Krājbankas” krahs skāris daudzu valsts iedzīvotāju intereses, tajā skaitā sešdesmit tūkstošu pensionāru intereses, paralizējis vai apgrūtinājis vairāku pašvaldību darbu un radījis problēmas, ar kurām tagad saskaras uzņēmēji, Ministru kabineta vadītājam ir jāsniedz parlamentam un sabiedrībai patiesa informācija par notiekošo, un pieļauju, ka nākamotrdien būs Saeimas ārkārtas sēde, kuru sasauks opozīcijā esošās partijas un kuras mērķis būs uzklausīt Valdi Dombrovski jautājumā par to, ir vai nav valdībai plāns, kā rīkoties šajā krīzes situācijā.

Otrām kārtām vēlos paust mūsu frakcijas nostāju par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Man ir patiešām liels prieks par to, ka šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja šo likumprojektu un bez tam šim likumprojektam tika piešķirta steidzamība.

Kādēļ šis likumprojekts ir vajadzīgs?

Lieta ir tā, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu „Par valsts pensijām” tikai līdz 2011.gada 31.decembrim visiem cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi – divus gadus agrāk par priekšlaicīgās pensijas pieprasīšanas brīdī valstī noteikto pensijas vecumu, kā arī personām, kuras līdz 1995.gada 31.decembrim noteiktu laiku ir strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem vai kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem. Visām šīm personām tikai līdz 31.decembrim ir dota iespēja aiziet pensijā agrāk, nekā tas ir noteikts vispārējā gadījumā, proti, 57 gadu vecumā.

Savukārt likumprojekts, par kuru Saeima šodien nobalsoja pirmajā lasījumā, paredz līdz 2013.gada 31.decembrim saglabāt tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos un pagarināt iespēju pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Šīs likuma normas pilnībā atbilst „Saskaņas Centra” programmai, arī priekšvēlēšanu programmai un nostājai. Un es ceru, ka jau pēc nedēļas mēs pieņemsim šādus grozījumus galīgajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

 

A.Barča (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Arīdzan man, strādājot Sociālo un darba lietu komisijā, šodien ir patiess gandarījums par kolēģiem deputātiem, ka komisijas izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā. Un kādēļ? Gandarījums ir dubults tādēļ, ka Saeima šajā konkrētajā gadījumā ir atbalstījusi komisijas aicinājumu, lai Latvija izvairītos no nepatīkamas situācijas, jo pretējā gadījumā, neizdarot grozījumus šajā manis iepriekš minētajā likumā, Latvijai nāktos maksāt Eiropai soda naudu. Un tādēļ Sociālo un darba lietu komisija pagājušajā nedēļā... mēs rakstījām vēstuli un sūtījām to uz Valsts kanceleju, lai turpmāk Latvijā nenotiktu tādas lietas, ka regulējošie dokumenti, kuri ir saistoši visām Eiropas Savienības valstīm... ka šie likumprojekti, precīzāk sakot, likumu grozījumi, atnāk uz Saeimu ar novēlošanos, kad mums jāsāk strādāt jau ugunsdzēsēju režīmā.

Kas ir galvenais? Galvenais šajā jautājumā ir tas, ka tiek salāgotas iespējas tiem mūsu cilvēkiem, kuri pieprasa bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu... tātad šīs regulējošās normas ir mainītas atbilstoši Eiropas likumdošanai. Ar nākamā gada 1.janvāri Latvijā cilvēki sāks strādāt – viņiem būs iespēja strādāt algotos sabiedriskos darbos, kur pašvaldības noteiks, kuriem cilvēkiem būtu nepieciešams strādāt, lai uzlabotu savu situāciju... piedalīties šajos darbos. Un cilvēki... Kāda ir atšķirība no iepriekšējā darba – ar stipendiju vai, kā mēs Latvijā to dēvējam, no „simtlatnieku” programmas? Šie cilvēki, kuri strādās algotos sabiedriskos darbos, būs sociāli apdrošināti, līdz ar to viņiem šo laiku ieskaitīs darba stāžā, kā tas nebija iepriekš – pagājušajā gadā.

Grozījumi šajā konkrētajā likumprojektā ir apjomīgi, bet es ļoti ceru, ka mēs tos savlaicīgi nodosim Valsts prezidentam, ņemot vērā to, ka „par” likumprojekta steidzamību nobalsoja vairāk nekā 60 procenti deputātu. Tas nozīmē, ka likumprojekts stāsies spēkā savlaicīgi – līdz 5.decembrim.

Otrais likumprojekts, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija un ar kuru mēs šeit, Saeimā, cīnījāmies jau iepriekšējā, 10., sasaukumā, – tātad „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Mani kolēģi jau daudz jums šodien paspēja izstāstīt, tāpēc es pateikšu par tām normām, par kurām nerunāja ne VIENOTĪBA, ne arī „Saskaņas Centrs”. Un tas ir: tiek pieņemta un Latvijas likumdošanā iestrādāta Eiropas Parlamenta un Padomes regula ar attiecīgu numuru, kura ir stājusies spēkā šā gada 1.maijā. Un nopietni ir tas, ka regulā un tagad arī Latvijas likumdošanā, kas saistīta ar pensijām, ir iestrādāts jautājums par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri pārvietojas Kopienas teritorijā. Tātad runa ir arī par mūsējiem, kuri pašreiz strādā ārpus Latvijas Republikas robežām, lai viņiem, atgriežoties šeit, mājās, mēs atbilstoši Eiropas prasībām varētu rēķināt gan dažāda veida pensijas, gan kārtot pārējās sociālās lietas.

Vēl es vēlos pateikt, ka tad, ja šis likumprojekts tiks Saeimā pieņemts, nebūs vairs arī nekādas atšķirības cilvēkiem, kuri saņem izdienas pensiju. Šeit gan ir runa par tādu skumjāku gadījumu. Ja valsts pensijas saņēmējs ir miris, tad viņa nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam bija iespējas saņemt pabalstu divu pensiju apmērā – tātad dubultā apmērā. Bet šāds regulējums iepriekš nebija vēl visiem izdienas pensijas saņēmējiem. Šodien šajā likumprojektā tas ir ietverts.

Un vēl man gribētos teikt, ka noregulēta būs arī norma par invaliditātes pensijas saņēmējiem, kuriem pašreiz, ja viņi ir kredītņēmēji un viņiem neizdodas savlaicīgi bankai samaksāt visu naudiņu, ir bijis ļoti daudz tādu gadījumu, kad invalīdi paliek praktiski bez nekādiem iztikas līdzekļiem. Tagad likums „Par valsts pensijām” turpmāk noteiks – un tas būs 36.panta otrajā daļā –, ka invaliditātes pensijas saņēmējiem pēc ieturējuma veikšanas nedrīkst palikt uz rokas mazāk kā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.

Par visām pārējām normām, es domāju, mēs arīdzan centīsimies informēt. Un es esmu gandarīta, ka šodien notiek ieklausīšanās, jo es jaunajiem kolēģiem, kuri sāka strādāt 11.Saeimā, centos pastāstīt arī par to arodbiedrību nopietno akciju, kāda bija šā gada sākumā, kad Saeima saņēma 25 727 iesniegumus, kuros bija runa par priekšlaicīgo pensionēšanos, par pensionēšanos pēc pirmā un otrā saraksta.

Nu, lūk, tagad šis darbs būs izdarīts, jo šodien vairāk nekā 80 deputāti no visa deputātu skaita atbalstīja gan likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” steidzamību, gan arīdzan pirmo lasījumu. Un Saeima ir lēmusi, ka nākamajā ceturtdienā – 1.decembrī – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” tiks skatīts otrajā, galīgajā, lasījumā, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra var paspēt savlaicīgi pārkārtot savu darbu un lai nākamā gada 1.janvārī likums var stāties spēkā.

Paldies, un jauku jums nedēļas nogali!

 

Vadītāja. Paldies Barčas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

 

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Sveicināti, latvieši! Reaģējot uz publiskoto informāciju, ka Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs ir parakstījies par grozījumiem Satversmē, Nacionālā apvienība vakar iesniedza iesniegumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lai tiktu izvērtēta Kabanova darbība un viņš saņemtu sodu, jo, parakstoties pretvalstiskajā parakstu vākšanā par divvalodību, viņš ir pārkāpis Saeimas deputāta zvērestu – stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Mēs ar Datu valsts inspekcijas palīdzību noskaidrosim visus pretvalstiski noskaņotos Saeimas deputātus, un tas nepaliks nepamanīts.

Šodien Saeimas sēdē pozitīvs notikums bija Saeimā pārstāvēto partiju atbalsts „Visu Latvijai!” sagatavotajiem grozījumiem Darba likumā, kuri izbeigs latviešu lingvistisko diskrimināciju darba tirgū. „Pret” balsoja tikai „Saskaņas Centrs”.

Saistībā ar „Latvijas Krājbanku”. Nacionālās apvienības Saeimas frakcija vakar savā sēdē vienbalsīgi nolēma aicināt atkāpties no amata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju un padomes locekli Irēnu Krūmani. Nacionālā apvienība uzskata, ka pašreizējie notikumi ar „Latvijas Krājbanku” ir jāsaista arī ar nepietiekami efektīvu FKTK banku uzraudzības līdzšinējo politiku, kas kopš „Parex bankas” krīzes tā arī nav tikusi uzlabota. Vakardien Nacionālā apvienība iesniedza arī grozījumus, lai valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi tiktu glabāti Valsts kasē. Tas ir paredzēts grozījumā likumā „Par Valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. Nacionālā apvienība grozījumos paredz noteikt, ka valsts un pašvaldību iestādes savus finanšu līdzekļus glabā Latvijas Republikas Valsts kasē, nevis kredītiestādēs, kā tas ir šobrīd. Grozījumi likumā ir sagatavoti, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, kā tas bija ar „Latvijas Krājbanku” un „Parex banku”. Brīdī, kad šīs bankas nonāca finansiālās grūtībās un to darbība tika apturēta, abos gadījumos vairāku pašvaldību, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu līdzekļi tika iesaldēti, tādējādi apdraudot valsts un pašvaldību funkciju izpildi. Pieņemot Nacionālās apvienības grozījumus, tiktu nodrošināts, ka valsts un pašvaldību līdzekļi tiek glabāti Latvijas Republikas Valsts kasē, un tas ievērojami mazinātu risku nākotnē, ka atsevišķu banku finansiālās problēmas var apdraudēt kādu pašvaldību vai valsts institūciju darbību.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to „Frakciju viedokļi”, ko tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa, ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Sestdien, 6.jūnijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196