Frakciju viedokļi 2011.gada 3.novembrī

(07.11.2011.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai skan 11.Saeimas pirmie „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, kā arī par citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmaņa kungam. Lūdzu!

 

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām šodien ir sācies jauns cēliens Saeimas darbā, un pirmās aktualitātes šodien nešaubīgi bija likumdošanas akti, kas pārnāca mums no iepriekšējās Saeimas.

Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja visas šīs likumdošanas iniciatīvas, ko iepriekšējā Saeima bija pārtraukusi skatīt sakarā ar ārkārtas vēlēšanām, tajā skaitā arī to, ka Saeimā tiek atcelti aizklātie balsojumi. Mūsu frakcijas deputāti nobalsoja par šo normu atcelšanu.

Dziļas diskusijas tika veltītas tiesnešu ievēlēšanas kārtībai. Principā jautājumi bija interesanti. Mēs arī uzskatām, ka tad, ja reiz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atsevišķus tiesnešus tomēr ir izvirzījusi, vai faktiski viņus vairs ir vajadzība pēc tam skatīt Saeimā. Nu, tas ir diskutējams jautājums. Tas izslēgtu daudz un dažādu peripetiju saistībā ar šiem jautājumiem.

Runājot par aktualitātēm, kas ir ārpus Saeimas, tas nešaubīgi ir nākamā gada budžets. Un te Zaļo un Zemnieku savienības uzmanības laukā ir tās sfēras, ko līdz šim tā ir augstu vērtējusi, – sociālā sfēra, lauksaimniecība, vide, izglītība, veselība un, protams, pašvaldības. Mūs dara bažīgus fakts, ka varētu notikt konsolidācija uz pašvaldību rēķina, tāpēc mēs esam nosūtījuši vēstuli gan Valsts prezidentam, gan valdības vadītājam, kurā stingri norādām uz to, ka šajā krīzes situācijā, kad pašvaldības ir vistuvāk sabiedrībai un kad to budžets vistuvāk ietekmē iedzīvotāju ienākumu nodokļus, mēs nevaram šo konsolidāciju pamatā veikt tikai uz pašvaldību rēķina. Šeit ir vajadzīga ļoti izsvērta pozīcija, un par to mēs runājām vakar arī ar Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētāju Jaunsleiņa kungu.

Zaļo un Zemnieku savienība rūpīgi seko šai situācijai līdzi un asi reaģēs uz jebkurām vēlmēm šīs pašvaldības zināmā mērā, tautas valodā runājot, „pabāzt zem ūdens”.

Lai jums visiem veicas!

 

Vadītāja. Paldies Brigmaņa kungam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamais runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Kārlis Eņģelis. Lūdzu!

 

K.Eņģelis (ZRP).

Labdien visiem, kas klausās šo pārraidi! Tik tiešām šodien Saeimas sēdē tika izskatīti gan 10.Saeimā izskatīt uzsāktie likumprojekti, gan arī jauni likumprojekti, kas kopš 11.Saeimas sanākšanas bija atsūtīti uz izskatīšanu un ir skatāmi arī tālāk.

Būtiskākās debates risinājās par jautājumiem, kas skar aizklāto balsojumu atcelšanu. Pagaidām gan likumprojekts paredz atcelt tos balsojumus, kas noteikti Saeimas kārtības rullī, taču Zatlera Reformu partijas frakcija ir jau iesniegusi likumprojektus, kuru virzība Saeimā jau ir sākusies, par aizklāto balsojumu atcelšanu arī Satversmē un likumā „Par Latvijas Banku”... Principā, kad visi šie likumprojekti būs pieņemti, tad Latvijas politiskajā sistēmā un amatpersonu ievēlēšanas sistēmā vairs nebūs neviena balsojuma, kas notiks aizklāti.

Daudzas diskusijas bija saistītas ar jauno tiesnešu apstiprināšanu amatā un viņu ievēlēšanu. Rezultāts visiem tiesnešiem bija labvēlīgs, un es domāju, ka kopējais secinājums bija tāds: ja tiesnešu kvalifikācijas izvērtēšanas problēmas vispār eksistē, tad Saeima nav tā instance, kurai būtu jāvērtē pēc būtības tiesneša amata kandidātu kvalifikācija, un, iespējams, uzlabojumi ir meklējami pašā tiesnešu kvalifikācijas sistēmā un tiesu sistēmā, ja kaut ko tādu ir vērts darīt un ja, teiksim, būs kaut kāds vai nu politiķu, vai sabiedrības pieprasījums pēc tādām lietām.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātam Kārlim Eņģelim.

Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

 

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien! Šodien tika izskatīti vairāk nekā septiņdesmit jautājumi un pieņemti lēmumi.

Pirmām kārtām šodien Saeimu ir papildinājuši jauni deputāti, kas sākuši savu darbu pildīt, aizvietojot tos deputātus, kuri tika ievēlēti par ministriem.

Šodien mums bija ļoti nopietnas diskusijas par balsojumiem Saeimā. Mēs diskutējām par to saistībā ar tiesneša Vīksnes apstiprināšanu amatā. Mēs diskutējām par šo jautājumu saistībā ar Kārtības ruļļa grozījumiem. Tiešām lielākā deputātu daļa uzskata, ka Saeimā jābūt atklātiem balsojumiem. Protams, šis jautājums ir diskutējams un šeit nevar viennozīmīgi teikt, ka, teiksim, viens variants – atklātie balsojumi – vai otrs variants – aizklātie balsojumi – ir absolūti labi, bet mūsu politiskajā situācijā, ņemot vērā mūsu politisko kultūru, tieši atklātie balsojumi nodrošinās to mērķu sasniegšanu, ko mēs definējām, proti, tauta varēs redzēt, kā strādā Saeima. Un ir pamats domāt, ka tie balsojumi būs atbildīgi.

Runājot par tiesneša Vīksnes apstiprināšanu. Kā jūs zināt, pirms nedēļas Juridiskā komisija uzskatīja... nobalsojot uzskatīja, ka šis tiesnesis nav jāapstiprina amatā. Bet šodien mēs tieši ļoti daudz diskutējām, un Saeima apstiprināja šo tiesnesi amatā.

Papildus tam tika skatīti arī citi jautājumi. Šodien Saeima saņēma no valdības lielu grozījumu projektu, kas attiecas uz Krimināllikumu, proti, Krimināllikuma reformu. Dokumenta apjoms ir vairāk nekā 80 lapaspuses, un tuvākajā laikā Saeima sāks skatīt šo projektu. Ir pārņemti vairāki likumprojekti no 10.Saeimas, un ir nolemts turpināt attiecīgo likumprojektu izskatīšanu, un to skaitā ir likumprojekts, kas paredz nāves soda atcelšanu Latvijā.

Vēl viens svarīgs lēmums ir pieņemts. Proti, Saeima atzina, atbildot uz Ģenerālprokuratūras... atbildot uz Ģenerālprokuratūras vēstuli, Saeima konstatēja, ka tai nav jādod... nav jāsniedz atļauja tieši kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi. Proti, Ģenerālprokuratūra, prokuratūra var strādāt.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Judina kungam no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

 

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien ir pirmā 11.Saeimas darba sēde, kurā skatījām virkni likumu grozījumu projektu, kurus jau pieminēja mani kolēģi. Lielākoties lēmām par projektu nodošanu izskatīšanai komisijām vai skatīšanu pirmajā lasījumā.

Šo pirmo iespēju šīs Saeimas laikā izteikties „Frakciju viedokļu” rubrikā vēlos izmantot, lai teiktu paldies visiem, kas uzticējās Nacionālajai apvienībai un deva mums iespēju arī 11.Saeimas ietvaros pārstāvēt jūs, mūsu kopīgo programmu un vērtības.

Es domāju, ka Nacionālajai apvienībai ir pamats būt apmierinātai ar savu atbalstītāju uzticību. Esam vienīgā Saeimā pārstāvētā organizācija, kas kopš 10.Saeimas ir būtiski vairojusi – faktiski dubultojusi – savu vēlētāju skaitu. Īpašu gandarījumu dod apstāklis, ka šis rezultāts ir sasniegts, ieguldot vismazākos finanšu līdzekļus salīdzinājumā ar visām pārējām partijām un to apvienībām, kas iekļuvušas 11.Saeimā.

Uzskatu, ka tas ir kompliments par to, ka, par spīti ļoti daudziem šķēršļiem, Nacionālā apvienība ir saglabājusi uzticību saviem principiem un latviskas, taisnīgas Latvijas mērķim. Uzticību šim galvenajam vadmotīvam saglabājam un saglabāsim arī 11.Saeimā, un tagad var teikt – arī valdībā. To apliecināja Nacionālās apvienības ministri Gaidis Bērziņš un Žaneta Jaunzeme-Grende, kuri vienīgie no ministriem atteicās atbalstīt valsts naudas piešķiršanu parakstu vākšanai par divām valsts valodām kā pretlatviskai un dziļākajā būtībā antikonstitucionālai akcijai.

Priekšā ir smagas cīņas par to, lai turpmāk Latvijai nebūtu jāpiedzīvo šāds kauns un lai pants par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu būtu negrozāms un mūžīgs. Priekšā smagas cīņas par iespējami taisnīgāku budžeta sadali, par to, lai viss budžeta griešanas slogs netiktu uzkrauts tiem, kam jau tāpat klājas visgrūtāk. Priekšā cīņas par bērnudārziem, par kultūru, par Latvijas informatīvās telpas aizsardzību, un vieglas šīs cīņas nebūs.

Ir sācies novembris – mēnesis, kas latviešu tautas vēsturē ir nudien ierakstīts ar zelta burtiem. Lai šis mēnesis kalpo kā atgādinājums, ka spējam saņemties un veikt brīnumus pat ļoti drūmos un šķietami bezcerīgos brīžos! To arī mums visiem kopā novēlu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Dzintara kungam.

Un frakciju viedokļus šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valstī šodien ir ļoti nepieciešama uzticama un darboties spējīga koalīcija. Valdības veidošanas sarunu gaitā „Saskaņas Centrs” mēģināja vienoties ar citām partijām par Latvijas laimes formulu, piedāvāja dialogu un kopdarbu, it īpaši ņemot vērā to, ka vairāki VIENOTĪBAS un Zatlera Reformu partijas līderi gan pirms, gan pēc vēlēšanām stāstīja, cik ļoti viņi grib sadarboties ar „Saskaņas Centru”. Arī Valsts prezidents uzsvēra, ka valdības stabilitātes vārdā būtu vēlama iespējami plaša koalīcija, bet, neraugoties uz to, ka nekādu racionālu argumentu „Saskaņas Centra” neiekļaušanai valdībā nav, atsevišķas partijas izvēlējās veidot Ministru kabinetu bez „Saskaņas”, pat neraugoties uz to, ka bez mūsu balsīm nav iespējams veikt nekādas nozīmīgas reformas valstī. Rodas iespaids, ka atsevišķi cilvēki, kuri veido valdību, dzīvo savā iedomu pasaulē un labi saprot to, ka Latvijas tauta ir ļoti pacietīga. Pat ļoti pacietīga. Es domāju, ka visu loģiski domājošo cilvēku mērķis ir labklājība sabiedrībā, kurā nav daudz trūcīgo. Uzskatu, ka Latvijas sabiedrību vienojošais faktors varētu būt ideja par Latviju kā skandināvisku, sociāldemokrātisku, ekonomiski attīstītu labklājības valsti.

Pirms vēlēšanām daudz dzirdējām par tiesiskumu, bet „Saskaņas Centrs” vēlas aizstāvēt jēdzienu „taisnīgums”. Piemēram, taisnīga sabiedrība visiem tās piederīgajiem būtu vienlīdz labi pieejama izglītība, nevis tās pieejamība atkarībā no vecāku naudas maka biezuma. Un tad var izrādīties, ka sabiedrība sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina vispārēju labklājību, kas tomēr ir un paliek lielākās sabiedrības daļas galvenais mērķis. Protams, pie nosacījuma, ka cilvēku prātus nav aptumšojuši saukļi par etniskumu un oligarhiem.

Situācija, kad lielai daļai Latvijas pilsoņu gadu desmitiem ir liegta politiskā pārstāvniecība, nav pieņemama. Tā nevar turpināties mūžīgi, jo apdraud demokrātiju Latvijā, iedibinot stabilu otrās šķiras pilsoņu institūtu, kura gribas izpausmēm nav nekādas nozīmes. Vienlaikus šāda situācija padara valsti atvērtu ekstrēmisma un nestabilitātes riskiem. „Saskaņas Centrs” saņēma vislielāko balsu skaitu valstī, vislielāko mandātu skaitu parlamentā. Līdz ar to es uzskatu, ka šī koalīcija nevarēs nostrādāt turpmākos trīs gadus, jo tiek veidota, ignorējot 28 procentu vēlētāju intereses.

No visa minētā var izdarīt tikai vienu secinājumu – koalīcijai bez „Saskaņas” nav nākotnes.

Paldies par uzmanību. Un paldies jums par uzticību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas, kurš arī noslēdza šīsdienas „Frakciju viedokļus”.

Pārraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties! Visu labu!

 

Otrdien, 29.septembrī
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)