Frakciju viedokļi 2020.gada 16.janvārī

(20.01.2020.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien sēdes darba kārtībā bija vairāki jautājumi, bet īpaši gribētu izcelt Saeimas lēmumu “Par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību”. Šeit īpaši jāpiesaka tāda dīvaina situācija. Šis tomēr bija vienbalsīgs Saeimas lēmums. Paraksti varēja būt ne tikai no koalīcijas, bet arī no opozīcijas. Opozīcija vērsās pie koalīcijas ar aicinājumu piedalīties, bet pēc tam izveidojās situācija, ka koalīcija paņēma šo ideju tā kā sev. Tas, protams, parlamentāro sadarbību neveicina, bet es ceru, ka nākotnē šādi jautājumi tiks risināti veiksmīgāk.

Protams... ko gribētos uzsvērt pie šī gadījuma... mēs šodien runājām par Kristīni Misāni, bet tāds Kristīnes Misānes gadījums nav vienīgais, un mums būtu Saeimā, parlamentā, jārunā, kā aizstāvēt visus Latvijas pilsoņus, kuri nonāk šādā situācijā, un kā veiksmīgāk to darīt, jo viens spilgts piemērs... Patiesībā aiz šī spilgtā piemēra ir daudzi piemēri, kurus mēs... par kuriem diemžēl arī plašāka sabiedrība nemaz neuzzina.

Tāpat gribas pieminēt to, kas notiek Saeimā. Turpinās darbs pie administratīvi teritoriālās reformas. Gribētu iezīmēt to, ka šobrīd komisija izskata... turpina skatīt priekšlikumus par pamatlikuma tekstu. Šeit iezīmējas divas svarīgas lietas.

Pirmā lieta tā, ka atsakās no pašvaldību veidojošiem kritērijiem likumprojektā. Tas, Zaļo un Zemnieku savienības ieskatā, nav pareizi, jo, ja mēs atsakāmies no šiem kritērijiem... Šie kritēriji tomēr saglabājas anotācijā, un šajā gadījumā deputātiem nav iespējams grozīt likumprojekta anotāciju... kur šie kritēriji tomēr saglabājas.

Kā mēs sapratām no likumprojekta virzīšanas, šiem kritērijiem principā nav nekādas jēgas un tur būs tikai un vienīgi politiskā izšķiršanās. Mums tomēr gribētos, lai tā ir ne tikai politiskā izšķiršanās, bet lai politiķi vadās arī pēc citiem motīviem, izņemot tādu – kura konkrētā partija ir konkrētā pašvaldībā –, jo šobrīd tas iespaids tāds rodas, ka tomēr politiskā piederība spēlē lielu lomu.

Otra lieta ir ļoti interesanta... ko Zaļo un Zemnieku savienība noteikti atbalsta... ir sākusies diskusija par nultā līmeņa pašvaldībām. Priekšlikums nāk no Nacionālās apvienības. Arī mēs... arī mūsu ieskatā, ir jābūt zemākas pārvaldības modelim.

Tāpat ir sākusies diskusija par otrā līmeņa valsts pārvaldi, pašvaldību valsts pārvaldi, bet kā otrā līmeņa pārvaldi. To šobrīd arī mēs atbalstām, un tādā pašā pozīcijā ir arī divas koalīcijas frakcijas – JK un KPV LV. Es domāju, šajā jautājumā mēs varētu ļoti labi sadarboties arī turpmāk un panākt to, lai šī deklaratīvā norma, kas ir bijusi jau no deviņdesmitajiem gadiem – ka vajag izveidot otrā līmeņa pārvaldību –, ne tikai būtu uz papīra, kā tas ir tagad jau spēkā esošajā likumā, bet tā tiktu iedarbināta arī dzīvē.

Atgādināšu arī, ka šobrīd spēkā esošajā līmenī... likumā ir apriņķu pašvaldības, kas ir pēc būtības otrā līmeņa pārvaldība. Līdzīgi kā iepriekš, par to komisijā daudz runāja, pat ielika likumā, bet dzīvē tas neiestrādājās. Tāpēc šī likuma veiksme būs tad, ja mēs kaut vienu no šiem līmeņiem iedarbināsim arī dzīvē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā runās “Attīstībai/Par!” frakcijas deputāte Dace Bluķe. Lūdzu!

D. Bluķe (AP!).

Labdien, godātie radioklausītāji! Jā, arī mūsu frakcija grib uzsvērt, cik plašu rezonansi sabiedrībā izraisījis dzīves pavērsiens, kāds radies Latvijas pilsonei un divu bērnu mammai Kristīnei Misānei.

Šis ir ļoti sarežģīts gadījums, sarežģīti risināms, jo vairāk nekā gadu sieviete atrodas Dānijas cietumā un Dānijas tiesu iestādes ir lēmušas par viņas izdošanu Dienvidāfrikas Republikai – kriminālvajāšanai. Starptautiskās organizācijas regulāri ziņo par cilvēktiesību pārkāpumiem. Kristīne Misāne pati saskārās ar vardarbību no sava dzīvesbiedra puses un no vardarbības centās pasargāt savus bērnus. Šobrīd cietumā ir nevis varmāka, bet cietusī sieviete. Un Latvijas tiesa ir lēmusi bērnu neizdot Dienvidāfrikai, jo ir pierādījumi, ka vardarbība pret bērna māti ir notikusi.

Mums, Saeimai, jālūdz Dānijas tiesībsargājošās iestādes sniegt palīdzību. Satversmes 98. pants nosaka, ka “ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā”. Līdz šim, neskatoties uz ministriju un personīgu premjera iesaistīšanos, neesam spējuši Kristīni Misāni pasargāt. Diemžēl no Latvijas puses ir notikusi tiesību normu formāla piemērošana. Visi zina, ka tas ir nepareizi, bet amatpersonas saka: “Es visu esmu darījis likumīgi.”

Otra lieta, ko gribu uzsvērt. “Attīstībai/Par!” ir sagatavojusi un šonedēļ iesniedza Saeimai likumprojektu “Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā”. Grozījuma ideja ir pavisam vienkārša – katram jābūt iespējai tikt iekšā pašam savās mājās. Diemžēl ne vienmēr mūsu valstī tas ir iespējams. Šādas nejēdzības, kas likumiski ir iespējamas un dzīvē arī notiek, ir jāizbeidz, tāpēc “Attīstībai/Par!” deputāti grib panākt, ka dzīvokļa īpašnieks, kurš ir invalīds ar kustību traucējumiem, bez saskaņošanas ar pārējiem mājas iedzīvotājiem drīkst pielāgot koplietojamās zonas tā, lai nodrošinātu pieejamību savām mājām. Ja tas nepieciešams, uzstādīt pacēlāju mājas kāpņu telpā, izbūvēt pandusu, ja dzīvokļa īpašumam ir atsevišķa ieeja, izveidot apzīmētu autostāvvietu iedzīvotājiem ar invaliditāti. “Attīstībai/Par!” iestājas par sociāli taisnīgu valsti, kurā ikvienam ir iespēja veidot neatkarīgu un pilnvērtīgu dzīvi.

Vēl šonedēļ svarīgi... starp svarīgiem notikumiem pieminams, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šonedēļ sāka vērtēt kandidātus divām vakantajām vietām Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. “Attīstībai/Par!” atbalstīs kandidātus, kuri atbilst augstiem profesionalitātes kritērijiem un kuriem ir laba izpratne par NEPLP kā regulatora lomu mediju nozares attīstībā. Ar piesardzību izturamies pret kandidātiem, kuri iepriekšējā periodā bijuši padomes sastāvā. NEPLP reputācija ir pamatīgi cietusi vairāku gadu garumā. Ir ļoti svarīgi atjaunot mediju un sabiedrības uzticību regulatoram, tāpēc kandidātiem, kuri reiz bijuši iesaistīti... ar šīs organizācijas vadību... ir jāspēj pārliecinoši pamatot, kāpēc tieši viņi būtu pareizie cilvēki, kuru rokās nodot bojātās reputācijas un sadrupušās uzticības atjaunošanu. NEPLP locekļus amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima.

Un pēdējā lieta, ko gribu uzsvērt. Šodien kopā ar citiem koalīcijas deputātiem Saeimas sēdes darba kārtībā iekļāvām paziņojuma projektu “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību”. Saeima atzīmē, ka šogad aprit 80 gadi kopš 1940. gada 17. jūnija, kad Padomju Savienība veica agresiju pret Latvijas Republiku un prettiesisku Latvijas okupāciju un aneksiju, ignorējot starptautisko tiesību normas. Saeima šajā paziņojumā uzsver kā nepieņemamus Krievijas Federācijas amatpersonu mēģinājumus noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, norisi un noslēgumu, tādējādi cenšoties mazināt Padomju Savienības atbildību par kara izcelšanos Eiropā un relativizēt padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus. Mani izbrīna... kas mani neizbrīna, ka Saeimā ievēlētajai partijai “Saskaņa” simpatizē Krievijas ārpolitika. Bet tik atklāta Putina režīma slavināšana no Saeimas kanceles, kā to šodien pozicionēja SASKAŅAS deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, ir šokējoša.

Un pašās beigās gribu aicināt arī jauno paaudzi, skolēnus, pieteikties ēnot parlamenta deputātus un darbiniekus. Ēnu diena Saeimā norisināsies 12. februārī, pieteikties tai var līdz 5. februārim.

Vadītāja. Paldies Dacei Bluķei no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Šodienas Saeimas sēdes svarīgākais notikums, manuprāt, tiešām ir rezolūcijas “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību” pieņemšana. Šī rezolūcija atgādina, ka divi totalitāri režīmi – nacionālsociālistiskā Vācija un Padomju Savienība – 1939. gada 23. augustā, pārkāpjot tālaika starptautisko tiesību normas un savas starptautiskās saistības, vienojās savstarpēji sadalīt interešu sfēras – Centrālo un Austrumeiropu –, noslēdzot neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un PSRS (tā dēvēto Molotova–Ribentropa paktu) un tā slepeno papildprotokolu, tādējādi izraisot Otro pasaules karu. Jāsaka, šī rezolūcija ir kā zināma prevencija, lai šādi starptautisko tiesību pārkāpumi nenotiktu nākotnē, lai netiktu pieļauta vēršanās pret neatkarīgām, suverēnām valstīm un lai šīs neatkarīgās, suverēnās valstis arī informatīvā kara apstākļos, kāds ir šobrīd pasaulē jūtams no Krievijas puses, netiktu padarītas par vainīgām Otrā pasaules kara izraisīšanā. Un tas ļoti labi redzams arī saistībā ar Latvijas Republikas pilsoņu pretlikumīgo iesaukšanu Otrā pasaules kara laikā okupētājvalstu armijās, kad Krievijas Federācija propagandas nolūkos apgalvo, ka šie cilvēki paši brīvprātīgi ir cīnījušies pret Padomju Savienību, un aizmirst, ka nacistiskā Vācija un PSRS viņus pretlikumīgi iesaistīja karaspēkos un pretlikumīgi izmantoja... noziedzīgi izmantoja savu agresīvo vēlmju sasniegšanai.

Šī rezolūcija aicina arī Krievijas Federāciju kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmēju atzīt Latvijas okupācijas un prettiesiskas aneksijas faktu, kā arī atteikties no politiski motivēta revizionisma un vēstures sagrozīšanas.

Tikai vēstures faktu, zinātniski pierādītu vēstures faktu, un starptautisko tiesību ievērošana var veicināt labas starpvalstu attiecības. Tas jāņem vērā arī Krievijai, veidojot attiecības ar Austrumeiropas valstīm. Šādā labā kaimiņattiecību nodrošināšanas vārdā var derēt tieši skatīšanās vēstures faktiem acīs un starptautisko tiesību normu pārkāpšanas atzīšana.

Vadītāja. Paldies Ritvaram Jansonam no Nacionālās apvienības frakcijas. Un “Frakciju viedokļus” turpina Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labdien! Manuprāt, kā jau arī iepriekšējie runātāji minēja, – šodien ir Saeimas sēdē pieņemti vairāki svarīgi lēmumi, deklaratīvi lēmumi. Proti, manuprāt, viens no visnozīmīgākajiem ir tieši Saeimas lēmums “Par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību”. Ņemot vērā arī šo lielo sabiedrības rezonansi un ieinteresētību Latvijas pilsoņu tiesību aizsardzībā, lai kur nonāktu šie mūsu pilsoņi... lai cik lielā nelaimē, tad šobrīd esam lūguši kolēģus – Dānijas tiesībsargājošās iestādes – maksimāli iesaistīties un palīdzēt faktiski nodrošināt to, ka Kristīne Misāne varētu tikt nodota Latvijas tiesu sistēmas pārraudzībā. Bet jāatzīst, ka šāds lēmums ir ticis pieņemts, nu, diemžēl arī mūsu neizdarības pēc, proti, manuprāt, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, kura... kurai Dānijas tiesībsargājošās iestādes bija lūgušas vērtēt to, vai Latvija var pārņemt šo tiesisko pārstāvību šeit, Latvijā, uzsākt kriminālizmeklēšanu par tiem pārkāpumiem, kuri tiek inkriminēti Misānes kundzei, tad situācijā, kurā Latvija varēja uzsākt un kurā nepārprotami vajadzēja to darīt, Ģenerālprokuratūra 2019. gada 17. janvārī paziņoja Dānijas ģenerālprokuratūrai, ka nesaskata iespēju Misānes pārņemšanai uz Latvijas Republiku. Un, manuprāt, tas ir tāds izšķirošs lēmums, jo lēmumu šajos procesos var pieņemt ekskluzīvi tikai Ģenerālprokuratūra. Un tas, ko mēs šobrīd darām, – mēs mēģinām sasmelt izlieto ūdeni, mēģinām meklēt risinājumus. Proti, Tieslietu ministrija kopā ar Ārlietu ministriju ir veikusi neskaitāmas darbības, tikšanās, komunikāciju ar Dānijas... Dienvidāfrikas dažādu veidu tiesībsargājošajām iestādēm, ar ministriem veikusi saraksti, lai mēģinātu šo situāciju kaut kādā veidā pagriezt atpakaļ.

Diemžēl juridiskā situācija ir tāda, ka Dānijā visas šīs tiesiskās iespējas ir izsmeltas, visas pārsūdzības iespējas jau ir izmantotas. Un diemžēl Dānija ir pieņēmusi lēmumu izdot Dienvidāfrikai. Un, reaģējot uz šo situāciju, Tieslietu ministrija reāli skatās uz konkrētās lietas atrisināšanas iespējām Latvijas pilsones Kristīnes Misānes interešu aizstāvībai. Un šobrīd ir faktiski sagatavots divpusējs līgums ar Dienvidāfrikas Republiku. Šis divpusējais līgums paredz tiesisko sadarbību starp abām valstīm. Un mēs ļoti ceram, ka izdosies tuvākajā laikā šādu līgumu parakstīt. Un, ja Misānes kundze tiks izdota Dienvidāfrikas Republikai, tad uz šī sadarbības līguma pamata kriminālprocesu varētu pārņemt Latvijas Republika un faktiski garantēt elementāro cilvēktiesību normu ievērošanu šeit, pie mums, Latvijā, un objektīvi izvērtēt to situāciju, tos pārmetumus, kurus izvirza Kristīnei Misānei.

Otrs, manuprāt, ļoti svarīgs dienaskārtības jautājums Saeimas šīsdienas sēdē bija lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību”. Šeit, manuprāt, bija kārtējo reizi nepieciešams atgādināt tiem, kas, iespējams, ir aizmirsuši vai nav pievērsuši uzmanību, vai iepriekš nav zinājuši par visām šīm vēstures niansēm, un to, kurš ir vainojams pie Otrā pasaules kara uzsākšanas. Mēs ļoti labi redzam, kādā agresīvā veidā Krievija mēģina šos vēstures faktus sagrozīt, pasniegt absolūti patiesībai neatbilstošā interpretācijā. Manuprāt, šis paziņojums... šī deklarācija ir svarīga arī no tā aspekta, ka mēs ar to cieši solidarizējamies ar Polijas valsti. Polija pilnīgi noteikti ir mūsu lielākais... viens no lielākajiem stratēģiskajiem partneriem Eiropas Savienības kontekstā. Un šeit ir jāpiemin, ka mums ir ļoti līdzīga vēsture, mums ir ļoti līdzīga izpratne par šiem vēsturiskajiem aspektiem. Un šis ir tāds, manuprāt, ļoti zīmīgs žests, ar kuru mēs demonstrējam to, ka mēs esam vienoti ar Poliju, mēs esam vienoti jautājumā par šo vēstures faktu sagrozīšanas nepieļaujamību. Un tāpēc, manuprāt, arī šis jautājums bija ļoti, ļoti svarīgs. Vienlaicīgi, protams, mēs varējām redzēt, cik klaju nekaunību demonstrēja partijas “Saskaņa” pārstāvji, kuri mēģināja noliegt acīmredzamo un demonstrēja šo prokremlisko, pretvalstisko pozīciju, kas, manuprāt, ir absolūti nepieļaujama.

Vadītāja. Paldies Jurim Jurašam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamajai vārds frakcijas KPV LV deputātei Ivetai Benhenai‑Bēkenai. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, radioklausītāji! Plašākai sabiedrībai interesantākās debates šonedēļ norisinājās nevis Saeimas sēdē, bet gan komisiju sēdēs, it īpaši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Šeit tika skatīts likumprojekts “Rīgas domes atlaišanas likums”, kā arī iedzīvotāju iesniegtā iniciatīva neaplikt ar nodokli vienīgo mājokli.

Skatot likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums” komisijā, būtībā notika juridiskā paukošanās starp Rīgas domes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem. Lai ievērotu visu iesaistīto tiesības un ļautu izteikties, ir nepieciešams laiks. Un to arī komisijas deputāti deva, tādējādi nenonākot līdz partijas “Saskaņa” priekšlikumiem, kas ir nenopietni un absurdi un varētu liecināt, ka frakcijas SASKAŅA deputātiem domē nav juridisko argumentu, kāpēc viņu lēmumi ir iedzīvotāju interesēs. Un te ir jāpiekrīt Vinstonam Čērčilam, ka sliktākas sistēmas par demokrātiju nav, ja vien nevērtē citas.

Rīgas iedzīvotāji vēlēšanās savu uzticību ir atdevuši šībrīža ievēlētajiem deputātiem domē, un tieši tāpēc ir jāievēro demokrātiskais process, jo Saeimas pienākums ir izvērtēt un lemt – atlaist vai ne. Bet rīdzinieku pienākums ir vērtēt un piedalīties domes vēlēšanās, jo patiesībā īstā ietekme pieder iedzīvotājiem.

Nākošās debates bija tikpat spraigas. Šeit gan dienaskārtībā jautājums par iniciatīvu – nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim. Sarunu gaitā tika secināts, ka ļoti liela nozīme ir vēsturiskajai kadastra sistēmai un tās ieviešanas mērķim, kas, laikam ejot, ir mainījies un ir radījis lielas jukas.

Jāsaka, tas mums nav nekas jauns. Jau šobrīd valdībā tiek iniciēta un vērtēta iespēja nodrošināt ar nodokli neapliekamo minimālo kadastrālo vērtību un aplikt tikai to vērtību, kas to pārsniedz. Tas ir arī mūsu partijas programmas punkts, un mēs strādājam pie tā izpildes, jo mēs apzināmies, ka Latvijas viena no lielākajām vērtībām ir cilvēks, tāpēc ir jāveicina atbilstoši apstākļi. Un viens no netiešajiem veidiem ir nodrošināt iespēju ikvienam neatkarīgi no ienākumiem būt sev pašam par saimnieku.

Tāpat šī ir pirmā nedēļa, kad mūsu frakcija darbojas 10 cilvēku sastāvā. Ir daudz spekulāciju – kā, kāpēc, vai vajadzēja; kas būs labāk, kas būs savādāk? Varu teikt tikai to, ka dzīve ir dzīve. Un te man nāk prātā kāds citāts: “Tikai nelaimīga mīlestība ir romantiska. Ilgu un pastāvīgu attiecību pamatā ir mīlestība, kas nebalstās kaislībās, bet gan pacietībā, abpusējā cieņā un sadarbībā ar vēlmi kopā augt, viens otram palīdzot. Ja kādas sastāvdaļas trūkst, tad parasti notiek šķiršanās. Ātrāk vai vēlāk. Un tas ir neizbēgami.”

Mīliet sevi un savus tuvākos! Liels paldies, ka atvēlējāt laiku. Lai izdodas jūsu plānotais! Jūsu Iveta.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ivetai Benhenai‑Bēkenai no frakcijas KPV LV.

Nākamajam “Frakciju viedokļos” vārds frakcijas jaunā Vienotība deputātam Ojāram Ērikam Kalniņa kungam. Lūdzu!

O. Ē. Kalniņš (JV).

Labdien, radioklausītāji! Šodien pēc frakcijas jaunā Vienotība iniciatīvas Saeimā tika atbalstīts īpašs paziņojums, kurā tika nosodīti Krievijas centieni pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi.

Uz Kremļa retoriku nevar nereaģēt, jo Latvija tajā saskata draudus... saredz draudus gan starptautiskajai kārtībai, gan Latvijas valstiskumam. Latvijai ir nepieņemami Krievijas mēģinājumi noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, norisi un noslēgumu, tādējādi cenšoties mazināt Padomju Savienības atbildību par kara izcelšanos. Un tāpēc Saeimas deputāti tika aicināti pieņemt paziņojumu, lai nosodītu šādu Krievijas rīcību un vienlaikus starptautisko sabiedrību mudinātu kritiski izturēties gan pret centieniem pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi, gan mēģinājumiem attaisnot Latvijas okupāciju, jo tas apdraud starptautisko kārtību.

Kā frakcijas jaunā Vienotība vadītājs Ainars Latkovskis norādīja, tas tiešām šobrīd ir svarīgi, jo tie paziņojumi, kas ir izskanējuši no mūsu lielās kaimiņvalsts Krievijas puses attiecībā uz Otrā pasaules kara vēsturi, nav pilnībā pieņemami ne mums, ne mūsu reģiona valstīm. Par to mums ir jāinformē arī pārējā pasaule.

Otrs svarīgs jautājums, ko jaunā Vienotība atbalstīja šodien, bija lēmuma projekts lūgt Dānijas parlamentu un tiesībaizsardzības iestādes sniegt atbalstu Latvijas kompetentajām iestādēm, radot risinājumu, lai Latvijas pilsone Kristīne Misāne netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikai. Lēmuma projekts sagatavots, jo Misāne patlaban atrodas apcietinājumā Dānijā un Dānijas tiesu iestādes ir lēmušas par viņas izdošanu Dienvidāfrikas Republikai kriminālvajāšanai par tajā valstī iespējami izdarītiem likumpārkāpumiem. Paziņojums norāda uz Satversmē noteikto, ka “ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā”. Savukārt starptautisko organizāciju ziņojumi liecina par cilvēktiesībām neatbilstošiem apstākļiem Dienvidāfrikas ieslodzījuma vietās. Mēs ceram, ka Latvijas un Dānijas ciešie diplomātiskie sakari un līdzšinējā sekmīgā sadarbība tiesību aizsardzības jomā starp abu valstu kompetentajām iestādēm novedīs pie labvēlīga risinājuma Kristīnes Misānes lietā.

Liels paldies visām Saeimas frakcijām par vienotu atbalstu šajā svarīgajā jautājumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ojāram Ērikam Kalniņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Latvijā PVN likme zālēm ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Medikamentu nepieejamība palielina saslimšanas ilgumu un nelabvēlīgi ietekmē pacientu veselību. Tāpēc SASKAŅAS deputāti Saeimā rosina noteikt samazināto PVN likmi piecu procentu apmērā kompensējamām zālēm.

Mūsu deputāts Vitālijs Orlovs ierosināja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai noteiktu nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā tādām kompensējamām zālēm, kas ir iekļautas valsts kompensējamo zāļu reģistrā. Zāļu iegādes kompensācijas sistēma nodrošina pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā valsts un kuri ir iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Ja zāles ir iekļautas šajā sarakstā, tad automātiski tās kļūst lētākas un pieejamākas pacientiem.

Jāpiebilst, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika saņemta pilsoņu iniciatīva “Par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5 %”, par kuru savākti jau 14 tūkstoši parakstu. Iedzīvotāji pamatoti ir satraukti par zāļu dārdzību mūsu valstī, salīdzinot ar zāļu cenām pat kaimiņvalstīs, un lūdz mainīt normatīvos aktus un zāļu cenu politiku, padarot tās pieejamas visiem. Savukārt Konkurences padome 2019. gada 25. novembra ziņojumā, tirgus uzraudzības ziņojumā, ir secinājusi: pat ja zāļu ražotāji medikamentiem Latvijā nosaka zemākas cenas nekā Lietuvā un Igaunijā, cenu veidošanas mehānisma dēļ Latvijas patērētājiem zāles var izmaksāt dārgāk. Tāpēc Konkurences padome rosina atbildīgās institūcijas veidot jaunu mehānismu, kas Latvijas patērētājiem kompensējamās un nekompensējamās zāles padarītu finansiāli pieejamākas.

SASKAŅAS deputātu sagatavotais likumprojekts tiks izskatīts Saeimas 23. janvāra sēdē.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Trešdien, 8.aprīlī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:00  Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196