Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tajā parlamenta deputāti jums pastāstīs par aktualitātēm Saeimas darbā.

Pirmajai šodien vārds partijas SASKAŅA frakcijas deputātei Ingai Goldbergai. Lūdzu!

I. Goldberga (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien viennozīmīgi viens no... svarīgākais jautājums ir diskusija par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma otro lasījumu, un SASKAŅAS frakcija nepiedalījās balsojumos, daudzos balsojumos, pirmkārt pievēršot uzmanību tam, ka šis likumprojekts otrajam lasījumam ir sagatavots virspusēji un sagatavošanas process ir bijis diezgan haotisks.

Deputāti uzskata, ka reforma ir nepieciešama, lai mazinātu teritoriālo sadrumstalotību un optimizētu pašvaldību lielumu. Tās rezultātā vajadzētu izveidot spēcīgus administratīvos centrus, ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kuras var sekmīgi realizēt likumos noteiktās funkcijas un nodrošināt iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos.

Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātais reformas projekts un tas projekts, kas šobrīd ir arī virzīts no speciāli izveidotās komisijas, tā apspriešanas gaita, nerēķināšanās šajā brīdī ne ar ekspertu argumentiem, ne vietējo pašvaldību un pašu iedzīvotāju viedokļiem pierāda, ka reforma tiek īstenota voluntāri un virspusīgi.

Lai reforma būtu sekmīga, nepietiek tikai uzzīmēt jaunu Latvijas teritorijas iedalījuma karti, ir jāpārskata arī funkciju sadalījums un jāmaina finansējuma modelis, lai tas motivētu, nevis bremzētu reģionu un vietējo pašvaldību attīstību.

SASKAŅAS deputāti uzskata, ka reformas izstrādes gaitā nav veikta pietiekama iespējamo seku analīze, izvērtēta ietekme uz sabiedrības attīstību, izskaidrotas iedzīvotāju dzīves kvalitātes un uzņēmējdarbības vides izmaiņas pēc reformas. Tāpat nav pamatota šīs reformas saistība ar citām reformām, tādām kā skolu tīkla optimizācija, valsts pārvaldes institūciju decentralizācija, veselības un sociālās aprūpes organizācijas izmaiņas, sabiedriskā transporta un ceļu tīkla attīstība.

Tāpat nav skaidrs, kā pēc reformas funkcionēs pašvaldību izlīdzināšanas mehānismi, kādi būs migrācijas procesi un to sekas. Daudzas no piedāvātajām administratīvi teritoriālās reformas nostādnēm ir izraisījušas pamatotu sašutumu iedzīvotājos. Reformas izstrādātāji bieži vien nav rēķinājušies ar svarīgāko aspektu – vai, reformu īstenojot, pieaugs cilvēku labklājība. Diemžēl daudzi reģionu iedzīvotāji tās gaitā zaudēs darbu, daudziem tiks sarežģīta pieeja izglītībai, veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem.

SASKAŅAS frakcijas deputāti apzinās reformas nepieciešamību, taču nevēlas būt līdzdalīgi tādas reformas īstenošanā, kuru uz doto brīdi uzskata par neveiksmīgu. Neskatoties uz to, mēs plānojam aktīvi iesaistīties likumprojekta uzlabošanā līdz trešajam lasījumam, cerot, ka kolēģi Saeimā atbalstīs to un varēsim savādāk paskatīties uz šo reformu un arī savādāk balsot par to jau trešajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Goldbergai.

Tagad runās Jauno konservatīvo frakcijas vārdā Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labvakar! Es gribētu pieskarties vienai tādai lietai kā obligātā iepirkuma komponentes atcelšana, par ko bija pēdējās dienās diezgan liela ažiotāža sacelta – it kā ir iesniegts likumprojekts, par kuru ir balsojuši “pret” un tamlīdzīgi. Tad es gribētu salikt pa plauktiņiem visu šo tēmu, jo nav balsots pret likumprojektu. Balsots bija tanī brīdī par konkrētā likumprojekta iekļaušanu kārtējās sēdes darba kārtībā. Šobrīd ir jau pieņemts lēmums šo likumprojektu nodot izskatīšanai Tautsaimniecības komisijai, kura, es domāju, arī to vislabāk un kvalitatīvāk varēs izdarīt, un, manuprāt, ir jābeidz vienreiz maldināt sabiedrību – OIK kā tādu atcelt nebūs iespējams. Tas, ko jau esam teikuši, – viņu var ierobežot, var sakārtot to sistēmu, pārskatīt piešķirto atbalstu un tamlīdzīgi, bet simtprocentīga atcelšana, nu, nebūs iespējama. Un tāpēc es domāju, ka komisija tomēr, nu, tiks galā, izķidās, kas ir kas. Mums ir jāsaprot, cik tad galu galā šo atļauju vēl ir spēkā, cik beidzas šogad, nākošgad un tuvākajos gados, cik paliek, kāda būs tur... varbūt ietekme uz tautsaimniecību un tamlīdzīgi. Tas viss tiks darīts, vērtēts. Un es ceru, ka mēs arī nonāksim līdz objektīvam rezultātam. Un tai pat laikā, nu, tai pašā iesniegtajā likumprojektā ir... nez kāpēc tāds atbalsts vēja parkiem tur pavīd un vēl šādas tādas lietas, ko arī noteikti vajadzēs noskaidrot.

Jā, nu ir jāsaprot viena lieta. Es kā piemēru pateikšu... Mēs taču visi zinām, kas notiek Centrāltirgū, ja, kur tirgoja nelegālās cigaretes un tamlīdzīgi. Tāpēc jau Centrāltirgus nav jāaizver, vai ne, ir jānoķer krāpnieki un jāsoda. Un te ir līdzīgi. Mēs jau nevaram sodīt visus par to, ka viņi ir darījuši to, kas tajā brīdī bija likumīgs. Tas arī šovakar viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Sandim Riekstiņam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Jā. Labvakar! Es šodien runāšu par diviem tematiem: par obligātā iepirkuma komponenti un administratīvi teritoriālo reformu.

Attiecībā uz pirmo. Mēs bijām iesnieguši, un šodien man par lielu pārsteigumu Saeima tomēr neatbalstīja lēmuma projektu par to, ka OIK būtu jāatceļ ar šī gada 17. aprīli. Uzdevums, kas varētu būt... kas tiktu uzdots valdības vadītājam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, ir sagatavot tiesību aktus, lai tas notiktu. Tā vietā notiek aizbildināšanās un tika iesniegts alternatīvs likumprojekts, kas it kā par to jau runā. Bet šajā ziņā novēlu tik tiešām apņēmību un strādāt pie šī likumprojekta, jo šobrīd pēc augstāko amatpersonu paziņojumiem, kā, piemēram, Krišjāņa Kariņa, ir skaidrs, ka šis likumprojekts, visticamāk, dienasgaismu neieraudzīs. Un es tiešām esmu gatavs un arī šodien atbalstīšu šo likumprojektu, bet es aicinātu visus tos politiķus, politiskos spēkus, kas Saeimā nokļuvuši, tieši pateicoties cīņai par šo jautājumu, tādos lēmumos, kas tiešām ir par to, arī pozicionēties un atbalstīt šādus te lēmumu projektus, jo izmeklēšanas komisija nonāca pie secinājumiem, ka OIK tomēr... nav tur viss kārtībā. Un šādu aicinājumu jau vienreiz Saeima atbalstīja. Šobrīd jau mēs redzam – gads ir pagājis, cik maz deputātu šobrīd vēl vispār tā tēma uztrauc.

Attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu. Šodien bija gara diena. Mēs ļoti daudz runājām. Bet ko es īpaši vēlos izcelt? Manuprāt, šis ir jautājums, kas prasa visaugstāko demokrātijas latiņu. Mēs runājam par vēlētām teritorijām, par demokrātijas pamatlietām, par Latvijas Satversmi. Un šādā jautājumā, par ko mēs runājam... pats pirmais jautājums, kas tiek iesniegts, ir deputātu debašu laika saīsināšana. Neskatoties uz to, ka ir 300 priekšlikumi... pāri par 300 priekšlikumiem... Tomēr šajā tik būtiskajā jautājumā demokrātiski būtu tieši otrādi – ļaut debatēt vēl ilgāk un tiešām aicināt runāt par tēmu, nevis pirmā lieta, ko izdarīt, – samazināt debašu laiku. Manuprāt, tas bija spļāviens sejā visiem deputātiem, kas šodien bija gatavi debatēt un arī debatēja. Un tai pat laikā spļāviens sejā visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri piketēja, izteica savu neapmierinātību. Viņi arī netika ieaicināti Saeimas sēdē uz jebkādu diskusiju. Tas nenotika ne pirmajā reizē... arī šoreiz Saeimas vadībai, Saeimas Prezidijam šie protestētāji bija mazsvarīgi un ne uz kādām sarunām viņi nemaz netika uzaicināti, lai vispār saprastu, pret ko viņi protestē. Un šī te attieksmes paušana, kas sekoja tālāk, manuprāt, ir nepieņemama un tieši degradē Saeimas tēlu, un grauj uzticību parlamentam.

Paldies. Līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies deputātam Viktoram Valainim.

Tagad vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labvakar! Šodien bija gara darbadiena. Mēs, pirmkārt, pabeidzām sēdi, kas bija uzsākta pirms nedēļas, sākām jaunu sēdi un arī to nepabeidzām, un Saeima turpinās strādāt rīt. Un diemžēl, neraugoties uz to, ka daudz stundu ir pavadīts darbā, mēs nevaram teikt, ka ir izdarīts ļoti, ļoti daudz. Visgarākās diskusijas bija tieši par administratīvi teritoriālo reformu, un ir iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumu, bet izskatīti šodien, visu dienu strādājot, 20. Tātad nav skaidrs, cik dienu mēs vēl strādāsim, un ir interesanti, ka, protams, neviens neiebilst pret nepieciešamību veikt reformu, bet viedokļi par to, kā reformēt un kādam ir jābūt... teiksim, situācijai, kādu rezultātu gribam sasniegt, ļoti, ļoti atšķiras. Nu, arī jāatzīst, ka tā diskusija, ko šodien mēs varējām novērot, nebija ļoti konstruktīva, jo droši vien tuvojas Rīgas pašvaldības vēlēšanas un līdz ar to populisma ir ļoti, ļoti daudz.

Runājot par teritoriālo reformu, ir jāsaprot, ka pašvaldībai jābūt spējīgai pildīt savas funkcijas un, ja pašvaldībai nav pietiekamu resursu, iedzīvotāju, tā nav spējīga pildīt to, kas ir paredzēts likumā. Līdz ar to reforma ir nepieciešama, bet protams, ka viedokļi var būt ļoti, ļoti dažādi. Bet vēl dažas sēdes noteikti diskutēsim par šiem jautājumiem.

Ļoti svarīgs jautājums, kuru arī kolēģi jau minēja, ir jautājums par OIK atcelšanu, un diemžēl arī te ir daudz populisma, un, es domāju, pat iesniedzēji saprot, ka to, ko viņi runā, nav iespējams izpildīt. Nu, arī mūsu kolēģis no KPV LV vēl pastāstīs, bet, nu, ir svarīgi, lai visi saprastu, ka mēs, protams, varam šodien atcelt, bet rīt būs jāmaksā no citas kabatas. Un, ja, piemēram, “Latvenergo” nevarēs strādāt un bankrotēs, tad kurš būs zaudētājs? Vai ja, piemēram, to naudu, ko mums dod “Latvenergo” kā kapitālsabiedrība, mēs nesaņemsim... un nevarēsim, piemēram, pacelt algas atsevišķām profesijām, kurš būs ieguvējs no tā? Līdz ar to par OIK ir skaidrs, ka jāmeklē iespēja atbrīvoties no tāda maksājuma, bet vienlaikus ir arī jāsaprot: ja mēs pārtraucam līgumattiecības un mums sākas tiesvedības un jāmaksā nauda tiem, kas šos līgumus noslēdza, tad mēs to rezultātu nesasniegsim.

Es sapratu, ka KPV LV... viņiem nav cita varianta, kā rīkoties šādā veidā, bet es arī ļoti ceru, ka KPV LV varēs tad piedāvāt konstruktīvus risinājumus problēmai, jo patlaban mēs redzam vairāk, nu, tādu politisku pieeju jautājumam.

Un pēdējais jautājums, par kuru es gribu informēt. Mums rīt... Cilvēktiesību komisijai bija diezgan asas diskusijas par adopciju uz ārvalstīm. Mēs saņēmām tiesībsarga vēstuli par to, ka diemžēl ir tādi gadījumi, kad bērnus izņem no audžuģimenēm, ievieto bērnunamos, un tas notiek vienīgi tādēļ, lai nodrošinātu iespēju bērnus adoptēt uz ārvalstīm.

Līdz ar to, nu, mēs redzam, ka tā ir problēma, un komisija ir gatava to pētīt, analizēt, bet, ņemot vērā to, ka ir šaubas, ka tas viss notiek bērnu interesēs, tuvākajā laikā mēs plānojam pārtraukt uz laiku, kamēr nenoskaidrosim visus apstākļus sakarā ar iespēju adoptēt bērnus uz ārvalstīm, un domāsim par stingrāku kontroli un regulējumu. Diemžēl medijos tad bija... ne vienmēr bija pareizi atspoguļots notikušais un arī izskanēja viedoklis, ka jau ir pieņemts kategorisks lēmums – aizliegt. Tā nav. Mēs tiešām gribam saprast labāk to situāciju un pēc informācijas iegūšanas, izvērtējot to, pieņemsim lēmumu.

Paldies par uzmanību! Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Sveicināti, radioklausītāji! “Attīstībai/Par!” frakcijas vārdā pastāstīšu par politiskajām aktualitātēm.

Šodien Saeimā uzsākām pašvaldību reformas likuma projekta izskatīšanu. Šis darbs diemžēl nav diez ko produktīvs opozīcijas bieži vien destruktīvās rīcības dēļ. Saeimai skatot ilgi tapušo Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektu, opozīcija plaši izmanto iespēju debatēt par juridiski specifiskiem un tehniskiem priekšlikumiem, tādējādi novilcinot laiku, lai beidzot pieliktu punktu saskaldītajai vietvalžu politikai Latvijā. Mēs izskatījām tikai 20 priekšlikumus.

Šo likumprojektu otrajam lasījumam komisija skatīja 80 stundas. Tika izskatīti 335 priekšlikumi, uzklausīti vairāk nekā 100 pašvaldību pārstāvji. Un mērķis ir viens – lai pašvaldības kļūtu efektīvākas un iedzīvotājiem draudzīgākas. Un jāsaka, ka reformas gatavošanas procesā ir notikusi vēl nebijuša apjoma līdzdalība. Protams, nevar noliegt, ka visi nav apmierināti. Bet, kā jau iepriekšējā reformas posmā, 2008. gadā, minēja šobrīd opozīcijas pārstāvis, toreiz Tautas partijas frakcijas vadītājs Kučinska kungs, reforma nevienā valstī nav bijusi populāra un nekur nav beigusies brīvprātīgi. Tas vienkārši nav iespējams, lai gan šodien opozīcija gaida izcilību it visā, kas, protams, nav pareiza pieeja.

Šodien Saeima par Latvijas Bankas prezidenta vietniekiem apstiprināja Māri Kāli... prezidenta vietnieka amatā Māri Kāli un par bankas padomes locekli Zitu Zariņu un apstiprināja arī divus Fiskālās disciplīnas padomes locekļus – Andreju Jakobsonu un Mārtiņu Āboliņu.

Saeima pagājušajā nedēļā izskatīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas jautājumiem galaziņojumu un šodien atbalstīja viena likumprojekta nodošanu. Lai arī komisijas darbs ir noslēdzies, Ministru kabinetam un Ekonomikas ministrijai tas aktīvi jāturpina, ir jāstiprina OIK uzraudzības un kontroles sistēma, jālikvidē OIK maksājums Latvijas iedzīvotājiem, jānodrošina kvalitatīva parlamentārā kontrole, jāstiprina OIK sistēmas pārkāpumu izmeklēšanas kapacitāte. Un jāsaka, ka šis komisijas galaziņojums nesīs būtisku labumu sabiedrībai tikai tad, ja sekos aktīva atbildīgo institūciju rīcība.

Un šodien Saeima nodeva komisijai likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Saeimas komisija strādās, lai veiktu izmaiņas OIK regulējumā.

Un viena nozīmīga aktivitāte jauniešiem. Februārī sākušās 10. Jauniešu Saeimas vēlēšanas. Jauniešu Saeima ir iespēja visiem aktīvajiem jauniešiem praktiski piedzīvot Saeimas deputātu ikdienas darbu komisijās un Saeimas sēdēs. Šogad 17. aprīlī notiks jau 10. Jauniešu Saeima. Man ir īpašs prieks, ka šajā jubilejas gadā šis parlamenta projekts ir veltīts jauniešu līdzdalības tēmai.

Viena no manas līdzdalības izpausmes formām 2012. gadā bija dalība otrajā Jauniešu Saeimā, kur es startēju ar ideju par to, ka līdzdalības iespējas jānodrošina ne tikai pilsētās, bet arī laukos. Un vēlāk, protams, iestājos partijā, kandidēju vēlēšanās un tagad esmu starp 13. Saeimas deputātiem.

Viss, kas jādara, – ir jāizstrādā ideja, jāiesniedz tā jauniesusaeima.lv platformā (to var izdarīt vēl līdz 25. martam), jāvāc balsis, un tad 100 populārāko ideju autori nonāks Jauniešu Saeimas deputātu amatos. Un atgādinu, ka populārāko ideju autori varēs strādāt Jauniešu Saeimas Prezidijā.

Es vēlu izdošanos, kandidējot uz 10. Jauniešu Saeimas deputāta vietu, un sekmīgas vēlēšanas.

Paldies, ka uzklausījāt. Uz tikšanos citu reizi!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šteinam.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas KPV LV deputāts Ēriks Pucens. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labvakar, dārgie klausītāji! Šodien es gribētu jums pastāstīt, ko KPV LV frakcija ir darījusi šonedēļ Saeimā. Tātad par divām tēmām gribētu runāt. Abas tēmas ir ļoti svarīgas un ierakstītas valdības deklarācijā. Viena ir administratīvi teritoriālā reforma, un viens... otrs punkts ir OIK likvidēšana, pie kā jau pirms tam ir daudz strādāts un par ko arī mani kolēģi pastāstīja.

Tātad šodien lielāko dienas daļu aizņēma tieši diskusija par OIK priekšlikumu... es atvainojos, par ATR priekšlikumiem. Un patiešām mums bija daudz kolēģu, kas nepiedalījās šajos balsojumos (kolēģi no Saskaņas). Un ļoti interesanti ir tas, ka viņi, ļoti daudzi, kritizē visu reformu, saka, ka jābūt reformai, bet patiešām no šīs partijas ir ļoti maz priekšlikumu iesniegts šim likumprojektam, lai viņi varētu kritizēt šo... šo reformu, šo modeli, uz kuru mēs ejam.

Viens no tādiem arī finansiāli ietilpīgiem priekšlikumiem bija par... atgriezties no novadiem pie apriņķiem, bet, tā kā tas bija diezgan ietilpīgs priekšlikums, aptuveni aprēķinot, pieci miljoni, Saeima ir nobalsojusi, ka paliksim pie novadiem un cilvēkiem būs saprotama šo reģionu nozīme.

Pie kartes mēs patiešām... Šodien mēs izskatījām tikai 20 priekšlikumus, un patiešām līdz jūtīgākajiem jautājumiem, līdz kartei mums aizies vairākas dienas, kamēr nonāksim pie lēmumu pieņemšanas. Jautājumi būs ļoti jūtīgi, bet, protams, kompromiss tiks panākts.

Un otrais jautājums ir obligātais iepirkums... iepirkuma komponente, par ko es gribēju parunāt. Mēs jau pagājušonedēļ iesniedzām savu likumprojektu, un mēs esam spiesti tā darīt, jo esam ļoti daudz strādājuši, lai samazinātu šo obligāto OIK sāgu. Mēs jau esam panākuši 30 miljonu samazinājumu, bet redzam, ka mums ir jāvirzās kaut kā uz priekšu. Un mēs esam iesnieguši šo likumprojektu un virzīsim uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kur esam gatavi ilgi un dikti strādāt, lai no Latvijas tautsaimniecības noņemtu šo lielo slogu. Un mēs uzskatām: ja politiķi ir pieņēmuši lēmumu par OIK ieviešanu, tad mums kā politiķiem, kas ievēlēti Saeimā, ir jāatceļ šis OIK. Mēs nepiekrītam apgalvojumiem, ka šīs virskompensācijas dēļ, kas arī tiek maksāta “Latvenergo”, ka tā dēļ varētu bankrotēt “Latvenergo”. Tas liekas tāds apšaubāms apgalvojums.

Tā ka darba būs ļoti daudz. Šis būs viens no smagākajiem likumprojektiem. Un šo karogu mēs esam gatavi nest un panākt, lai OIK... OIK atzīmīte vairs iedzīvotājiem rēķinos nebūtu redzama, un turpināsim... pie elektrības cenu samazinājuma.

Tad tas no manis šovakar viss. Paldies, ka klausījāties.

Vadītāja. Paldies deputātam Ērikam Pucenam.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!