Frakciju viedokļi 2019.gada 5.decembrī

(10.12.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmais šodien runās frakcijas KPV LV deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Labdien... nu jau labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien apkopojām paveikto divu nedēļu garumā.

Kā jau bija prognozēts, karstas debates raisījās par tēmu – ārkārtējā situācija Rīgas domē. Mūsu partija paliek konsekventa un neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgā saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tāpēc ka valstij nav jāuzņemas atbildība par Rīgas pilsētas saimnieku neizdarīto. Tas ir iemesls, kāpēc mēs un mūsu ministri jau iepriekš neesam atbalstījuši ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā un nedarām to arī šoreiz.

No mūsu puses šis ir, varētu tā teikt, protesta balsojums, jo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jautājums ir pārāk, teiksim tā, netīrs un ir pārāk jūtama interešu lobēšana no domes puses. Turklāt valsts jau vienreiz strēba domes ievārīto putru saistībā ar “Rīgas satiksmi” – naudu, kas bija jāsedz no valsts budžeta.

Un vēl par ne tik aktuālām, bet tāpēc ne mazāk svarīgām tēmām. 28. novembrī mūsu frakcija atbalstīja likumprojekta “Grozījums Latvijas valsts karoga likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai. Par likumprojekta grozījuma pamatu ir ņemts 2015. gada Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums, ko virza Ministru kabinets. Satversmes... atvainojos! Satversmes tiesas spriedums arī kopumā ir devis impulsu vēlreiz pievērsties un pārskatīt valsts karoga kā būtiska valsts simbola lietošanu. Ir nepieciešams noteikt administratīvo atbildību par valsts karoga izplatīšanu tirgū... kārtības pārkāpšanu.

Minētās normas mērķis ir nodrošināt, lai patērētājiem kā galalietotājiem ir pieejams tikai tāds valsts karogs, kas atbilst noteiktam kvalitātes standartam, un nerodas pārpratumi par valsts karoga izskata atbilstību noteiktajiem parametriem. Ir jābeidz interpretēt valsts karoga krāsa no tumši sarkanas līdz gaiši rozā.

Vēl Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un virzījām uz pirmo lasījumu sēdē sakarā ar to, ka bērnu vecākiem, kuri vēlas sūtīt bērnus pirmsskolas izglītības iestādē ar apmācību latviešu valodā, pašvaldība, aizbildinoties ar vietu trūkumu, kā vienīgo risinājumu piedāvā vietu mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādē, kas realizē pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodās.

Grozījumi paredzēs uzlikt par pienākumu vietējai pašvaldībai nodrošināt bērnudārza programmu apguvi valsts valodā visās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas atrodas tās administratīvajā teritorijā, tajā skaitā arī bērnudārzos, kas realizē programmas mazākumtautību valodā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Ivaram Pugam no frakcijas KPV LV.

Nākamā runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Dace Bluķe. Lūdzu!

D. Bluķe (AP!).

Labvakar, godātie radioklausītāji! Šodien gribu pievērst uzmanību diviem veiksmīgiem starpfrakciju deputātu sadarbības piemēriem.

Pirmais piemērs ir “Attīstībai/Par!” un citu – gan pozīcijas, gan opozīcijas – deputātu kopīgi sagatavoti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā.

Likuma grozījumi tapa, reaģējot uz pašreizējo situāciju, ka joprojām nav čipēti un reģistrēti visi valstī esošie dzīvnieki, līdz ar to nav nosakāma dzīvnieka piederības un atbildības ķēde. Tāpat pie mums pastāv nelegālas dzīvnieku audzētavas, kas ir ne tikai ekonomisks, bet arī morāls slogs sabiedrībai. Vēl arvien ir novērojama vardarbība pret dzīvniekiem, kas paliek nesodīta vai tiek sodīta ļoti maigi. Šī likumprojekta mērķis ir veicināt dzīvnieku labturību.

Otrais piemērs, ko sagatavojuši deputāti no vairākām frakcijām, ir grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā “Par pašvaldībām”. Grozījumi ir saistīti ar domes darbības termiņiem, jo pašreizējais regulējums nosaka – ja dome tiek atlaista un līdz kārtējām vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un strādā pagaidu administrācija. Deputātu skatījumā, tas ir nesamērīgi ilgi. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valstij ir liela izvēles brīvība vēlēšanu tiesību īstenošanā. Tas nozīmē, ka likumdevējam, garantējot Satversmes 101. pantā nostiprināto tiesību īstenošanu, ir plaša rīcības brīvība regulēt pašvaldību ievēlēšanas kārtību.

Iesniegtie grozījumi paredz: ja līdz kārtējām vēlēšanām palicis vairāk par 24 mēnešiem, kas ir puse no domes darbības termiņa, tad tas ir pietiekami garš laika periods, lai varētu finansēt jaunu vēlēšanu organizēšanu un jaunā dome varētu nostrādāt līdz jaunām vēlēšanām. Ja līdz kārtējām vēlēšanām palicis no deviņiem līdz 24 mēnešiem, tad jaunās vēlēšanās domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl nākamajiem četriem gadiem, lai finanšu līdzekļus izmantotu lietderīgi. Savukārt, ja dome ir atlaista normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un līdz vēlēšanām palicis mazāk par deviņiem mēnešiem, tad jaunas domes vēlēšanas netiek organizētas, jo nav lietderīgi izlietot finanšu līdzekļus, tik īsā laikā pirms vēlēšanām organizējot jaunas vēlēšanas.

Trešā lieta, par ko... kas mūsu frakcijai ir būtisks lēmums, šodien bija par ārkārtējās situācijas pagarināšanu atkritumu apsaimniekošanā Rīgā līdz 2020. gada 12. martam. Atgādinu, ka 12. decembrī spēku zaudē iepriekšējais Saeimas lēmuma projekts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Kā minēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Rīgas pašvaldība ir zaudējusi savas organizatoriskās spējas un pretēji tam, ka valdība un Saeima līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija devusi uzticības kredītu, iespēju sakārtot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu pašvaldībā, tas šajos trīs mēnešos nav darīts, un šī iespēja nav izmantota saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Lēmuma projekts paredz pagarināt ārkārtējo situāciju Rīgā, iestājoties par rīdzinieku interesēm, lai atkritumi tiktu izvesti arī pēc 11. decembra.

Rīt, 6. decembrī, pulksten vienos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā notiks ministra Jura Pūces preses konference, kurā informēs par ministrijas tālāko rīcību pēc Rīgas domes darbībā konstatēto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumu izvērtēšanas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Dacei Bluķei no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums bija divas sēdes – mēs turpinājām darbu, kas tika uzsākts pirms nedēļas, un arī jauni jautājumi tika skatīti. Pieminēšu atsevišķus normatīvos aktus, par kuriem mēs šodien runājām, debatējām un arī atbalstījām.

Šodien Saeima piekrita valdības lēmumam par ārkārtējās situācijas pagarināšanu atkritumu apsaimniekošanā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz nākamā gada 12. martam. Atkritumu jautājums... nespēja to sakārtot liek izsludināt šo situāciju par ārkārtēju. Diemžēl problēma līdz šim nav atrisināta.

Šodien Saeima arī atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem ir paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu. Tā ir kompleksa... jautājums... un ir grozītas vairākas tiesību normas.

Saistībā ar nekustamā īpašuma darījumiem tiek virzīts jauns likums, kas regulēs starpnieka darbību vai tā saucamo mākleri. Ir paredzēta lielāka kontrole pār viņu darbību. Jau patlaban tiešām ir lielas problēmas. Un būtībā legālā, teiksim, jomā strādā diezgan maz attiecīgās profesijas pārstāvju.

Šodien tika arī skatīts jautājums par jaunu Administratīvās atbildības likumu. Kā jau zināms, nākamajā gadā spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss un to aizstās Administratīvās atbildības likums. Notiek tā saucamā dekodifikācija, kas paredz, ka turpmāk atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem būs paredzēta nevis vienā kodeksā, bet vairākos nozares likumos, un diemžēl mēs konstatējām, ka dekodifikācijas darbs joprojām nav pabeigts. Ir atsevišķas normas, kas nav implementētas speciālajos likumos, un, to ievērojot, šodien mēs nolēmām pagarināt... faktiski atlikt minētā likuma spēkā stāšanās dienu, un līdz nākamā gada 1. jūlijam ir paredzēts pabeigt darbu ar visiem nozaru likumiem.

Šodien mēs arī debatējām par likumu, kas paredz publisku pasākumu, svētku organizēšanu, un ir zināms, ka spēkā esošais likums aizliedz izmantot totalitārā režīma simboliku, bet ir izstrādāts un izdiskutēts priekšlikums, kas paredz paplašināt šo aizliegumu, un to šodien Saeima atbalstīja, ka turpmāk arī totalitārā režīma formu un atsevišķus elementus nebūs atļauts izmantot publiskajos pasākumos. Protams, šis aizliegums nav totāls. Ja cilvēkam vai tiem, kas organizē pasākumu, nav nolūka slavināt attiecīgos režīmus, tad noliegt režīma pastrādātos noziegumus viņi var... pieteikt attiecīgās simbolikas izmantošanu, saņemt atļauju un izmantot. Bet tā vienkārši izmantot šos simbolus publiskajos pasākumos nebūs atļauts. Protams, darbs vēl turpinās, jo likums pieņemts otrajā lasījumā, un noteikti debatēsim par to arī pirms trešā lasījuma.

Šodien komisijām tika nodots likumprojekts “Grozījumi “Dzīvnieku aizsardzības likumā””, ar kuriem plānots radīt stingrāku kontroles mehānismu dzīvnieku turēšanas, labturības un aizsardzības jomā. Un arī nolemts... konceptuāli atbalstīts priekšlikums grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, kas paredz izveidot ekonomisko lietu tiesu. No vienas puses, ir jāpiekrīt, ka ne visiem tiesnešiem ir izpratne par ekonomiskajiem jautājumiem un specializācija var nodrošināt efektīvāku lietu izskatīšanu, bet vienlaikus ir svarīgi ieklausīties kritikā, jo ir jautājumi, par kuriem noteikti būs jādomā. Koncepcija tika atbalstīta, bet es domāju, ka pirms otrā un trešā lasījuma būs priekšlikumi, par kuriem mēs debatēsim.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Romāns Naudiņš. Lūdzu!

R. Naudiņš (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šīsdienas Saeimas sēdē tika pieņemti vairāki būtiski jautājumi. Proti, Rīgā turpinās atkritumu neatrisinātā sāga. Tas lika mums šodien pagarināt ārkārtējo situāciju Rīgā līdz 12. martam, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu nepārtrauktu izvešanu un nepalielinātu tādā veidā atkritumu izvešanas izmaksas Rīgā. Ilgstoša Rīgas domes nespēja izveidot pilsētā saprātīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ir pietiekams pamatojums, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņemtu lēmumu pašvaldību atlaist. Cigarešu kontrabandas skandāls Rīgas Centrāltirgū, kad žurnālisti pierādīja iespējamu politiķu līdzdalību tajā, padarīs atlaišanu par neizbēgamu. Protams, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram nav viegli pašvaldību reformas laikā izšķirties par tik atbildīgu soli, taču – jo ātrāk, jo labāk. Rīgas domes atlaišanu Nacionālā apvienība rosināja jau pirms laba laika. Ļoti ceru, ka politiķi būs drosmīgi un rīkosies, lai Rīgā notiktu jaunas vēlēšanas.

Saeimas sēdē tika izskatīta arī iedzīvotāju iniciatīva līdz nākamajai Saeimai atlikt valsts finansējumu politiskajām partijām. Saeima pieņēma šo iniciatīvu, nodeva to izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tika veikti arī grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, lai ierobežotu nelicencētu azartspēļu darbību internetā un noteiktu sodu par to izmantošanu.

Savukārt Veterinārmedicīnas likumā tika veikti grozījumi, lai noteiktu vetārstiem pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam par gadījumiem, ja dzīvnieks ir pakļauts ciešanām, sāpēm vai tiek apdraudēta viņa dzīvība. Šos grozījumus rosināja Nacionālā apvienība kopā ar Latvijas vetārstiem. Šādā veidā ceram panākt, ka dzīvnieku saimnieki atbildīgāk izturas pret saviem četrkājainajiem draugiem.

Runājot par aktualitātēm politikā, vēlos atzīmēt Nacionālās apvienības sagatavotos priekšlikumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas neļaus sagraut esošo atkritumu apsaimniekošanas politiku Latvijas reģionos. Nav pieļaujami, ka tiek sakārtota atkritumu apsaimniekošanas politika Rīgā un līdztekus tai sagrauta esošā atkritumu apsaimniekošanas politika Latvijas reģionos. Rīga ir atsevišķs stāsts. Šībrīža rosinātie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā no mūsu koalīcijas partneriem ir nepieņemami attiecībā uz reģioniem.

Nacionālā apvienība nepieļaus, lai reģionos sabojātu to, kas ir veiksmīgi veidots beidzamos gadus. Mēs arī nepieļausim, ka, grozot likumu, iedzīvotājiem reģionos pieaugtu atkritumu izvešanas tarifi. Nacionālā apvienība šim jautājumam rūpīgi sekos līdzi.

Mēs, Nacionālā apvienība, esam izglītības un zinātnes ministrei un valdības partneriem stingri paziņojuši, ka nepieļausim augstskolās svešvalodu uzspiešanu promocijas darbu izstrādē vai jebkādu citu latviešu valodas izstumšanu no zinātniskās aprites. Citādi redzam, ka dažās galvās jūsma par iedomātajiem ieguvumiem no internacionalizētas izglītības jau pārkāpj jebkādas gaumes robežas. Ja mēs necienām, nesargājam un neattīstām savu dzimto valodu, tad varam būt tikai kalpi citiem vai sulaiņi, kas tēlo kosmopolītus.

Vērā ņemams notikums šonedēļ notika NATO samita laikā. Tika apstiprināts Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plāns. Šis ir mūsu ārpolitikas panākums, kurā aktīvi līdzdarbojusies arī Saeima. Jāuzteic arī Ārlietu ministrijas un citu iesaistīto pušu ieguldītais darbs ceļā uz šo vērā ņemamo rezultātu.

Un nobeigumā vēlos sveikt visus Latvijas Valsts policijas darbiniekus profesionālajos svētkos – Policijas darbinieku dienā. Latvijas Republikas policiju 1940. gadā likvidēja okupācijas vara. Piecdesmit gadus mēs dzīvojām svešu drošības iestāžu uzraudzīti, līdz 1991. gadā tika atjaunota Valsts policija. Paldies policijas darbiniekiem par dienestu, uzturot kārtību mūsu valstī. Nacionālās apvienības frakcijas vārdā vēlu godam kalpot Latvijai, vēlu labu veselību un laimi personīgajā dzīvē.

Lai skaista jums šī diena! Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Romānam Naudiņam no Nacionālās apvienības frakcijas.

 “Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Saeimā ir iesniegti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā dzīvnieku tiesību aizsardzības un labturības veicināšanai. Viens no dokumenta uzdevumiem – palielināt iespēju veselus, dzīvotspējīgus klaiņojošus dzīvniekus piedāvāt iedzīvotājiem adopcijai, tādējādi samazinot šo dzīvnieku eitanāziju skaitu. Likumprojekts paredz dubultot laiku saimnieka atrašanai klaiņojošiem dzīvniekiem, pirms būtu atļauts veikt klaiņojošu dzīvnieku eitanāziju.

Pašlaik likumā ir noteikts, ka klaiņojošu dzīvnieku eitanāziju atļauts veikt, ja 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs. Tagad šo termiņu rosināts pagarināt līdz 30 dienām. Lai gan Latvijas likumdošanā ir noteikti principi, atbilstoši kuriem cilvēkiem jāizturas pret dzīvniekiem, joprojām ir novērojama vardarbība pret dzīvniekiem, pret ko gan ir palielinājusies sabiedrības neiecietība. Vardarbība pret dzīvniekiem tiesiskā, demokrātiskā un sociāli atbildīgā valstī ir nepieļaujama, tāpēc ir nepieciešams veikt likuma grozījumus, paužot stingrāku nostāju dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumos.

Likumprojektā tiek rosināts noteikt, ka personām, kas pret dzīvniekiem izturas cietsirdīgi, dzīvniekus konfiscē. Tāpat paredzēts noteikt, ka likuma prasību ievērošanu mājas, istabas dzīvnieku aizsardzībai un labturībai kontrolēs pašvaldības policija un kriminālpārkāpumus saistībā ar dzīvniekiem – Valsts policija. Ieviešot šīs normas, dažādas problēmas varēsim risināt ātrāk, tādējādi nodrošinot humānāku attieksmi pret dzīvniekiem.

Un vēl viens jautājums. Esošais regulējums nenodala lolojumdzīvniekus no dzīvniekiem, kuri tiek turēti sugas pavairošanai. Ja dzīvnieks tiek turēts arī sugas pavairošanai neatkarīgi no tā, ka dzīvnieku tur priekam, tas uzskatāms par vaislas dzīvnieku, kuram ir nepieciešama atsevišķa reģistrācijas kārtība un stingrākas labturības prasības nekā lolojumdzīvniekiem. Likumprojekts paredz šādu prasību noteikšanu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Paldies.

Cienītie radioklausītāji! Pirmkārt, tika skatīti grozījumi Trauksmes celšanas likumā. Šie grozījumi paredz iekļaut jaunas normas, kuras nosaka administratīvo atbildību. Trauksmes celšanas likums nosaka aizliegumu trauksmes cēlēju un viņa radiniekus disciplināri vai citādi sodīt, atbrīvot no darba vai amata, pazemināt amatā, pārcelt citā darbā vai amatā vai citādi tieši vai netieši radīt viņiem nelabvēlīgas sekas, tāpēc... tikai tāpēc, ka trauksmes cēlējs ir sniedzis trauksmes cēlēja ziņojumu.

Šīs administratīvās atbildības mērķis ir novērst apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu, kā arī nodrošināt, ka aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam un viņa radiniekiem nav tikai deklaratīvs. Proti, par šo nelabvēlīgo seku radīšanu pienāktos sods.

Otrkārt, šodien pēc jauno konservatīvo iniciatīvas tika ieslēgts otrais ātrums grozījumiem Civilprocesa likumā, kuri paredz pasargāt dzīvokļu īpašnieku tiesības uz savu īpašumu negodprātīgu īrnieku gadījumā, piemēram, kuri ilgstoši nemaksā īres maksu. Grozījumi paredz paātrināt kārtību, kādā tiktu skatīti šāda veida strīdi. Ja šobrīd likums paredz īres tiesību strīdus risināt trīs instancēs, tad šie grozījumi būtiski uzlabotu šo strīdu risināšanas ātrumu, visu īres tirgu kopumā un... gan dotu zaļo gaismu... teiksim, padarīs pievilcīgāku vidi investīciju projektiem tieši dzīvokļu īres tirgū.

Treškārt, jaunie konservatīvie šodien atbalstīja ārkārtējā stāvokļa pagarināšanu Rīgā. Tas ir acīmredzams, ka Rīgas domes politiskās amatpersonas... nav spējīgi pilnvērtīgi strādāt un nodrošināt atkritumu izvešanas sektora sakārtošanu. Šobrīd neatlika nekas cits, kā pagarināt ārkārtējo stāvokli Rīgā.

Pabeidzot – šīsdienas sēdē jaunie konservatīvie atbalstīja iniciatīvu, kas atvieglotu azartspēļu zāļu aizliegšanu pašvaldību ietvaros. Katrai pašvaldībai tagad būs iespēja saistošajos noteikumos noteikt zonas, kurās aizliegt azartspēļu zāles, negrozot pilsētas plānojuma dokumentus. Tas nozīmē, ka azartspēļu zālēm drīz būs beigas.

Tas tā ļoti īsumā.

Paldies. Un veiksmi mums... Priecīgu nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Uldim Budriķim no Jauno konservatīvo frakcijas.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 29.martā