Turpmāk krimināli sodāms pārkāpums būs vajāšana – viens no vardarbības veidiem, kas izpaužas kā vairākkārtēja vai ilgstoša personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai nevēlama saziņa ar šo personu. To paredz izmaiņas Krimināllikumā, kas ceturtdien, 2.februārī, konceptuāli atbalstītas Saeimā.
Vajāšana ir izplatīta vardarbīgās partnerattiecībās, arī starp bijušajiem partneriem. Esošo vai bijušo partnerattiecību ietvaros vajāšana ir īpaši bīstama, jo varmākai ir ļoti daudz informācijas par upuri – ir zināmi viņa ieradumi, ikdienas gaitas, darba vieta un citas lietas. Par vajāšanu varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Likumā paredzēti arī citi precizējumi, lai pilnveidotu ar vardarbības novēršanu saistīto tiesisko regulējumu.
Plānots paplašināt atbildību pastiprinošu apstākļu sarakstu un noteikt, ka par vainu pastiprinošu apstākli uzskatāms arī tas, ja noteikti vardarbīga un seksuāla rakstura noziegumi veikti nepilngadīgo klātbūtnē.
Tāpat Krimināllikumā paredzēts paplašināt to noziegumu loku, kuros tiek noteikts pietiekami ilgs noilguma periods, lai ļautu uzsākt tiesvedību arī pēc tam, kad cietušais sasniedzis pilngadību. Ja noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņš ir divdesmit gadi un to aprēķina no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu.
Likuma izmaiņas attiecībā uz vardarbības novēršanu izstrādātas saistībā ar Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Latvija to parakstījusi pagājušā gada maijā, bet vēl nav ratificējusi.
Tāpat likumprojektā iekļautas normas, kas paredz pastiprināt atbildību par kukuļa piesavināšanos, kā arī pilnveidota tādu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija, kas tiek izdarīti grupā.
Likumprojekts Saeimā vēl jāvērtē otrajā un trešajā lasījumā.
Saeimas Preses dienests