Runājot par Eiropas Savienības (ES) budžetu un tā nākotni, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne starpinstitucionālajā konferencē, kas veltīta nākotnes Eiropas Savienības finansēšanas jautājumiem, klātesošajiem atgādināja, ka kohēzijas politika ir nesusi skaidri redzamu pievienoto vērtību, ES līmenī ne tikai veicinot valstu ekonomikas izaugsmi, bet arī attīstot zināšanas un prasmes kohēzijas līdzekļu saņēmējvalstīs. Taču apzinoties, ka ES budžeta iespējas nav neizsmeļamas visu jauno vajadzību apmierināšanai, ir labāk jāsalāgo ES un nacionālā līmeņa budžeti. Kā neizmantotu potenciālu L.Čigāne min tā dēvētā Eiropas pusgada ietvaros sniegto rekomendāciju sasaisti ar ES un dalībvalsts nacionālo budžetu.

ES Augsta līmeņa darba grupas pašu resursu jautājumos loceklis Klemenss Fuests (Clemens Fuest) piekrita, ka daudzviet ES investīcijas nenes gaidīto pievienoto vērtību, bet, lai to mainītu, ir nepieciešams mainīt ES budžeta tapšanas procesu, kur pamatā jābūt uzticībai ES institūcijām, ka tās investēs tajās jomās, politikās un projektos, kas dod vislielāko pievienoto vērtību ES līmenī.

Debatēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns norādīja, ka ES ārējās robežas aizsardzības problemātika - gan bēgļu plūsmas, gan akcīzes preču kontrabanda - labi ilustrē konkrētas politikas finansēšanas sadrumstaloto pieeju un klātesošajiem vaicāja, vai pastāv veidi, kā finansēt ES ārējo robežu aizsardzību, ievērojot gan ES kopīgās, gan katras valsts nacionālās intereses.

ES Augsta līmeņa darba grupas pašu resursu jautājumos loceklis Alēns Lamasūrs (Alain Lamassoure) atzina - ja ES līmenī tiek finansētas konkrētas politikas, tad nacionālā līmenī attiecīgajām politikām vairs nevajadzētu tērēt finansējumu, taču daudzos gadījumos tas tā nav. Akcentējot ES budžeta nozīmi, A.Lamasūrs arī piebilda, ka ES budžets ir tikai viens procents no valstu nacionālā kopprodukta, kas sastāda divus procentus no visām sabiedriskajām investīcijām ES līmenī, bet virknē valstu ES finansējums sastāda vairāk nekā pusi no sabiedriskajām investīcijām.

No 7. līdz 8.septembrim Beļģijas galvaspilsētā Briselē norisinājās starpinstitucionāla konference ar ES valstu parlamentu līdzdalību, kas veltīta nākotnes ES finansēšanai. Konferences darba kārtībā bija jautājumi, kas skar ES budžeta lomu, ES budžeta ienākumu avotus un ES budžeta saskaņotību ar valstu budžetiem.

Augsta līmeņa darba grupa pašu resursu jautājumos ir izveidota, lai pārskatītu pašreizējo ES budžeta “pašu resursu” jeb ES ieņēmumu sistēmu ar mērķi padarīt to vienkāršāku, pārskatāmāku, taisnīgāku un kontrolējamu.

Saeimas Preses dienests