Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 13.aprīlī, apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam.
“Stabilitātes programma ir mūsu valsts finanšu stabilitātes un tautsaimniecības situācijas momentuzņēmums. Esmu gandarīta, ka, pateicoties iepriekšējos gados ieguldītajam darbam, Latvija uz Eiropas Savienības fona demonstrē labus rezultātus – sabalansētu budžetu un salīdzinoši zemu budžeta deficītu, turklāt par spīti ne visai iepriecinošajai ārējai situācijai mūsu valsts tautsaimniecības attīstība paātrinās,” uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Aizvadītajā gadā augušas teju visas tautsaimniecības jomas, tostarp lauksaimniecība un rūpniecība. Nelielu kritumu piedzīvoja būvniecība, kā arī transporta un uzglabāšanas joma, un tas skaidrojams ar ekonomisko situāciju Krievijā un tās īstenoto politiku starptautiskā tranzīta jomā, deputātus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Pēc Finanšu ministrijas prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad būs trīs procenti, savukārt no 2017. līdz 2019.gadam attiecīgi 3,3 un 3,4, un 3,4 procenti, sacīja finanšu ministre, atzīmējot, ka prognozes saskaņotas ar attiecīgajām institūcijām, tostarp pirmo reizi arī ar Fiskālās disciplīnas padomi.
Kā pozitīvos Latvijas ekonomiskās attīstības riskus D.Reizniece-Ozola minēja spēcīgāko ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī naftas cenu krituma pozitīvo ietekmi un citus. Savukārt kā negatīvos riskus ministre minēja pasaules ekonomiskās izaugsmes tālāku palēnināšanos un ģeopolitiskās situācijas tālāku pasliktināšanos, un citus.
Fiskālā telpa nākamajam gadam, ņemot vērā pašreizējās tautsaimniecības attīstības tempa prognozes, būs 9,1 miljons eiro, proti, šāds finansējums būs pieejams attīstības pasākumiem. Taču, ņemot vērā mūsu valsts vajadzības izglītības un veselības jomās, Finanšu ministrija ir izteikusi priekšlikumu Eiropas Komisijai (EK); priekšlikums paredz veikt būtiskas strukturālas reformas veselības jomā, lai palielinātu iedzīvotāju darbspēju un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju mobilitāti un ļautu fiskālo telpu jeb finansējumu attīstībai palielināt līdz 44 miljoniem eiro EK piekrišanas gadījumā, sacīja finanšu ministre, norādot, ka EK atbildi sniegs maijā.
Attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem Latvijā kopējais nodokļu ieņēmumu pret iekšzemes kopproduktu apjoms vairākus gadus saglabājas kā viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, tomēr tendences liecina par uzlabojumiem un virzību uz valdības definēto mērķi – nodokļu ieņēmumu īpatsvaram jāsasniedz trešā daļa no iekšzemes kopprodukta jeb, saglabājoties pastāvošajām tendencēm nodokļu ieņēmumu politikā, būtu jāpalielina nodokļu ieņēmumi aptuveni par vienu miljardu eiro, sacīja ministre, skaidrojot, ka to iecerēts panākt, mazinot ēnu ekonomiku un efektīvāk iekasējot nodokļus.
Stabilitātes programmas mērķis ir nodrošināt stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku eirozonā un Eiropas Savienībā. Stabilitātes un izaugsmes pakts nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ik gadu ir jāgatavo Stabilitātes programma un tā līdz aprīļa beigām jāiesniedz Eiropas Komisijā.
Saeimas Preses dienests