Tieslietu ministrijai jāsagatavo un līdz nākamās nedēļas sākumam Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. To otrdien, 19.janvārī, nolēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, vērtējot Satversmes tiesas spriedumu, kurā konstitucionālā tiesa norādījusi, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus praktizē arī kā advokāti, patlaban kā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi apdraud advokātu darbības principu ievērošanu. 

“Tieslietu ministrijai šodien uzdevām iesniegt komisijā interešu konflikta novēršanas likuma grozījumus konkrētos pantos attiecībā uz amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju. Patlaban ir izveidojusies situācija, ka maksātnespējas administratoram, kurš vienlaikus praktizē arī kā advokāts, valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda ziņas, kas var atklāt informāciju par viņa klientu, tādējādi apdraudot advokāta konfidencialitāti,” situāciju raksturoja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. 

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina pauda, ka apstrīdēto normu atbilstība Satversmei vērtēta tikai attiecībā uz maksātnespējas administratoriem, kuri ir arī advokāti, un ka ministrija ir apņēmusies komisijai piedāvāt risinājumu, lai netiktu pārkāptas advokātu profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai. 

Satversmes tiesa lēmusi, ka maksātnespējas administratoriem, kuri ir arī advokāti, spēkā esošais regulējums nenodrošina profesionālās darbības garantijas. Tam par iemeslu ir no šī gada noteiktais valsts amatpersonas statuss, kā arī pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, kurā jānorāda informācija par gūtajiem ienākumiem, kā arī veiktajiem darījumiem, to apmēru un darījumos iesaistītajām personām. 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča deputātiem uzsvēra, ka ierosinājums pārskatīt līdz šim noteikto deklarācijā sniedzamo ziņu apjomu advokātiem varētu apgrūtināt maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību. Tādā gadījumā kā risinājums varētu būt noteikt kontrolējošo iestāžu tiesības un pienākumus administratoru darbības kontrolē, piemēram, piekļuvei informācijai par darījumiem, jo neesot izslēgta iespēja advokāta imunitāti izmantot ļaunprātīgi.   

Advokātu amata pārstāvji šodienas komisijas sēdē pauda neapmierinātību, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, un advokātiem plānots noteikt atšķirīgu deklarācijā sniedzamo ziņu apjomu. Tāpat tika uzsvērts, ka maksātnespējas procesa administratoru kontrole būtu jānodod pašas nozares rokās. 

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota akcentēja, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas administratoriem, neizvērtējot iespējamās sekas, bijis nepārdomāts solis, un visiem advokātiem, arī tiem, kuri pilda administratora pienākumus, ir jābūt vienādā situācijā. 

Par Tieslietu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lems nākamnedēļ, informē S.Dolgopolovs.

Saeimas Preses dienests