Saeima ceturtdien, 17.decembrī, trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja jaunu Patvēruma likuma redakciju, ar kuru ievieš Eiropas Savienības (ES) precizētās direktīvas prasības patvēruma jomā.
„Ņemot vērā bēgļu krīzi Eiropā, arī Latvijā ir aktualizējušās debates par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Tas ir būtisks jautājums, un jaunais likums stiprina Saeimas kompetenci šajā jomā. Komisijā atbalstītais likumprojekts paredz, ka turpmāk, lemjot par patvēruma meklētāju uzņemšanu mūsu valstī, Ministru kabinetam būs nepieciešams Saeimas akcepts,” iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Likumprojekts nosaka Saeimas un Ministru kabineta kompetenci patvēruma jautājumos. Tas noteic – jautājumos, kas attiecas uz patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā no citām ES dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, patvēruma meklētāju pārcelšanas vai pārmitināšanas mehānismu, kas izveidots, reaģējot uz ārkārtēju patvēruma meklētāju pieplūdumu uz ES ārējām robežām, kā arī to izstrādes ietvaros, lēmumus pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Saeimas lēmumu. Tāpat Ministru kabinets, pamatojoties uz parlamenta lēmumu, šajos jautājumos pauž Latvijas valsts nostāju, tajā skaitā arī ES institūcijās.
Jaunā Patvēruma likuma redakcija nosaka, ka nepilngadīgai personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, jānodrošina izglītības ieguves iespējas valsts valodā. Tas pats attiecas arī uz nepilngadīgām personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība.
Kā norāda ieceres autori, mācības vispārizglītojošajās skolās ar mācību programmu valsts valodā dos būtisku pienesumu, lai šīs personas ātrāk iekļautos Latvijas sabiedrībā. Turklāt veiksmīga bērnu integrācija sekmēs arī viņu ģimenes locekļu integrēšanos.
Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz patvēruma meklētāju tiesību un pienākumu apjomu gan saistībā ar uzņemšanas nosacījumiem, gan iesnieguma izskatīšanas procedūru, kā arī patvēruma meklētāju aizturēšanu, atbildīgo institūciju pienākumiem, tostarp ieviešot iesnieguma izskatīšanu uz robežas.
Likumprojekts arī samazina patvēruma meklētāju iespējamo aizturēšanas laiku no līdz šim likumā noteiktajām septiņām līdz sešām diennaktīm. Aizturēšana paredzēta kā ārkārtējs un galējs līdzeklis, ko var piemērot robežsargi.
Likumprojekts nosaka arī īpašu iesnieguma izskatīšanas procedūru, lai nodrošinātu patvēruma procedūras efektivitāti situācijās, kad būtiski pieaudzis patvēruma meklētāju skaits. Tāpat izmaiņas paredzētas, lai novērstu patvēruma procedūras ļaunprātīgu izmantošanu.
Kopumā no 1998.gada, kad Latvijā sāka darboties patvēruma procedūra, līdz 2014.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1440 patvēruma meklētāji, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā informācija.
No šiem cilvēkiem bēgļa statuss piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 137 personām.
Lielākais patvēruma meklētāju skaits līdz šim reģistrēts 2014.gadā, kad patvērumu meklēja 364 personas. Pērn bēgļa statuss piešķirts trim personām, bet alternatīvais statuss – 21. Šogad laika periodā līdz 31.augustam saņemts 201 patvēruma pieteikums, liecina PMLP dati.
Saeimas Preses dienests